Par Nacionālo attīstības plānu 2014–2020 un to pavadošo zaļo vīziju informē VARAM
2012.gada 30.augustā par VARAM vadībā izstrādāto "Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē" sanāksmē VARAM telpās tika informēti nevalstisko un ar enerģētiku saistīto organizāciju pārstāvji, tostarp, arī no Latvijas nacionālās ģeotermālās asociācijas, Latvijas biogāzes asociācijas, Rīgas enerģētikas aģentūras u.c..
Līdz šī gada 15.septembrim katram vēl ir iespēja izteikt viedokli par Nacionālo attīstības plānu 2014–2020 (NAP2020), kura virsmērķis ir ekonomikas izrāviens, kas nodrošinātu visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu un valsts ilgtspējīgu attīstību līdz 2020. gadam (NAP ir plānošanas dokuments, uz kura pamata turpmākos septiņus gadus tiks sadalīts finansējums), panākot vidējo ikgadējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz 5%.
Taču līdz ar Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ilgāk nekā pusgadu tapušo dokumentu sabiedriskajai apspriešanai nodota vairāku ministriju sagatavota vīzija, kuras virsmērķis ir 2020.gadā Latviju padarīt par zaļāko valsti pasaulē, ko piepildīt gribētu daudzas pasaules valstis, taču Latvija atšķirībā no tām ir dažu soļu attālumā no tās, starptautiskā pētījumā jau būdama novērtēta kā otrā zaļākā valsts pasaulē.
Lai arī zaļā vīzija atsevišķos jautājumos ir pretrunā ar NAP2020 galveno vadmotīvu «ekonomiskais izrāviens», un dažos jautājumos tai nepiekrīt lielo pilsētu un uzņēmēju pārstāvji, tomēr energoefektivitātei un atjaunīgajiem energoresursiem veltītajai sadaļai (2 rindkopas 8.lappusē) grūti iebilst tāpēc vien, ka "vīzijā" nosauktajiem attīstības dzinuļiem - pašvaldību energoplāniem (Rīgai jau ir savs Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010. – 2020.), rotācijas fondam, energoservisa kompānijām (gluži kā REA izstrādātajā dokumentā pilsētai) - ir ierādīta nozīmīga loma energoefektivitātes paaugstināšanā arī valstī. Un tas ir konkrētāk nekā NAP 2020 pamatdokumentā.