Par būves publiskās apspriešanas nepieciešamību lems būvvalde
Valdība akceptēja noteikumus par kārtību, kādā veicama paredzētās būves publiska apspriešana, tādējādi nosakot, ka par būves publiskās apspriešanas nepieciešamību lemj būvvalde.
Valdība akceptēja noteikumus par kārtību, kādā veicama paredzētās būves publiska apspriešana, tādējādi nosakot, ka par būves publiskās apspriešanas nepieciešamību lemj būvvalde.
Izstrādātie noteikumi nosaka vispārīgos nosacījumus kārtībai, kādā pašvaldība izvērtē, vai būvniecības iecerei piemērojama publiskās apspriešanas procedūra. Kritērijus paredzamās būves ietekmes izvērtēšanai pašvaldības teritorijā nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos, un par publiskās apspriešanas nepieciešamību lemj būvvalde.
Noteikumos izstrādāta publiskās apspriešanas norises kārtība, sākot ar paziņojuma saturu un tā publicēšanu sabiedrības informēšanai, nepieciešamajiem materiāliem, iepazīstināšanu ar būvniecības ieceri, viedokļu izteikšanu, līdz būvvaldes gala ziņojumam nākamajā pašvaldības domes (padomes) sēdē pēc publiskās apspriešanas pabeigšanas.
Publiskās apspriešanas mērķis ir sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja interešu saskaņošana, nodrošinot pašvaldības pieņemto lēmumu par teritorijas attīstību atklātumu, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties šo lēmumu pieņemšanā.
Publiskās apspriešanas procedūru nodrošina un pārrauga pašvaldība, bet organizē un izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs, saskaņojot procedūras organizāciju ar pašvaldību, kurā notiek publiskā apspriešana.
Pašvaldība nodod būvniecības ieceri publiskajai apspriešanai uz laiku, ne mazāku par četrām nedēļām un ne lielāku par astoņām nedēļām.
Lai izvērtētu būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību, būvvalde pieprasa dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības iesniegumā - uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi, no attiecīgām institūcijām atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kā arī nepieciešamos aprēķinus, dokumentus vai citus materiālus no būvniecības ierosinātāja.
Ja ir saņemti materiāli, kas pierāda, ka būvniecības iecerei nav nepieciešama publiska apspriešana, būvvalde pieņem attiecīgu lēmumu, un būvniecības process turpināms Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā.
Ja apspriežamā būvniecības iecere ietekmē vairāku pašvaldību teritorijas, publisko apspriešanu organizē katrā pašvaldībā. Publiskās apspriešanas procedūru koordinē, saskaņo norisi ar ietekmētajām pašvaldībām, izvērtē ietekmēto pašvaldību lēmumus un attiecīgu galīgo lēmumu pieņem tās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā iecerēta būvniecība.
Izstrādātie noteikumi nosaka vispārīgos nosacījumus kārtībai, kādā pašvaldība izvērtē, vai būvniecības iecerei piemērojama publiskās apspriešanas procedūra. Kritērijus paredzamās būves ietekmes izvērtēšanai pašvaldības teritorijā nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos, un par publiskās apspriešanas nepieciešamību lemj būvvalde.
Noteikumos izstrādāta publiskās apspriešanas norises kārtība, sākot ar paziņojuma saturu un tā publicēšanu sabiedrības informēšanai, nepieciešamajiem materiāliem, iepazīstināšanu ar būvniecības ieceri, viedokļu izteikšanu, līdz būvvaldes gala ziņojumam nākamajā pašvaldības domes (padomes) sēdē pēc publiskās apspriešanas pabeigšanas.
Publiskās apspriešanas mērķis ir sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja interešu saskaņošana, nodrošinot pašvaldības pieņemto lēmumu par teritorijas attīstību atklātumu, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties šo lēmumu pieņemšanā.
Publiskās apspriešanas procedūru nodrošina un pārrauga pašvaldība, bet organizē un izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs, saskaņojot procedūras organizāciju ar pašvaldību, kurā notiek publiskā apspriešana.
Pašvaldība nodod būvniecības ieceri publiskajai apspriešanai uz laiku, ne mazāku par četrām nedēļām un ne lielāku par astoņām nedēļām.
Lai izvērtētu būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību, būvvalde pieprasa dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības iesniegumā - uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi, no attiecīgām institūcijām atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kā arī nepieciešamos aprēķinus, dokumentus vai citus materiālus no būvniecības ierosinātāja.
Ja ir saņemti materiāli, kas pierāda, ka būvniecības iecerei nav nepieciešama publiska apspriešana, būvvalde pieņem attiecīgu lēmumu, un būvniecības process turpināms Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā.
Ja apspriežamā būvniecības iecere ietekmē vairāku pašvaldību teritorijas, publisko apspriešanu organizē katrā pašvaldībā. Publiskās apspriešanas procedūru koordinē, saskaņo norisi ar ietekmētajām pašvaldībām, izvērtē ietekmēto pašvaldību lēmumus un attiecīgu galīgo lēmumu pieņem tās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā iecerēta būvniecība.