Par interesanto un nenopietno situāciju Latvijas enerģētikā
Foto: Par interesanto un nenopietno situāciju Latvijas enerģētikā
Latvijas enerģētikas sektorā ir izveidojusies interesanta situācija. Es pat gribētu apgalvot — nenopietna situācija, laikrakstā "Diena" savu viedokli par situāciju Latvijas enerģētikā pauž habilitēta inženierzinātņu doktore, RTU profesore Dagnija Blumberga.
Latvijas enerģētikas sektorā ir izveidojusies interesanta situācija. Es pat gribētu apgalvot — nenopietna situācija.
Viena gada laikā valdība vairākkārt ir mainījusi prognozes un plānus. Vispirms sabiedrība tika pārliecināta, ka jābūvē ogļu un dabasgāzes elektrostacija, turklāt katras uzstādītajai elektriskajai jaudai jābūt 400 MW. Nepagāja ne gada ceturksnis, kad tika nolemts, ka pietiks ar ogļu 400 MW elektrostaciju. Un arī par to jau bija skaidrs, ka Latvijai arī to nevajag.
Plāni būs atkal jāmaina
Tagad ir skaidrs, ka plāni būs jāmaina atkal. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais un galvenais ir tas, ka Eiropas Savienībā nolemts — ir jāveido trīs elektroenerģijas tīklojumi. Viens būs Vidusjūras valstīm, otrs — Ziemeļjūras valstu, bet trešais – Baltijas jūras valstu savienojums. Nauda tiks piešķirta no ES fondiem tieši šim mērķim. Pavisam nesen biju Budapeštas parlamenta skaistajā ēkā, kur notika Eiropas Savienības valstu parlamenta deputātu konference (starp citu, tur piedalījās deviņi Lietuvas Seima deputāti, bet no Latvijas nebija neviena Saeimas deputāta). Šajā konferencē pēc ES pārstāvju informācijas par sagatavotajiem dokumentiem un enerģētikas ekspertu analītiskajām prezentācijām parlamentārieši pieņēma deklarāciju par enerģētikas sektora attīstību līdz 2020.gadam Eiropā.
Mūsu valstij tiek dota iespēja iesaistīties Baltijas jūras tīklojuma izveidē. Tā būtu lieliska izdevība trūkstošo elektroenerģiju saņemt ne tikai no pašreizējiem elektroenerģijas ražošanas avotiem, bet arī no energoavotiem Skandināvijas valstīs un citās valstīs ap Baltijas jūru.
Ko tas dos Latvijai un mums, katram tās pilsonim? Pirmkārt, tas dos iespēju attīstīt sabalansētu enerģētikas sektoru, kurā nebūs jāuztraucas par energoapgādes drošību, par bāzes jaudām, par pīķa slodzēm, par... Tāpēc nevajadzēs ieguldīt līdzekļus mistiskās elektrostacijās, kuras nekad nedarbosies ar pilnu jaudu. Otrkārt, tas dos iespēju maksimāli izmantot atjaunojamos energoresursus, un tas nozīmē jaunas darbavietas un samazinātu fosilā kurināmā importu. Treškārt, valdībai nevajadzēs tērēt laiku un naudu, lai tiesātos ar Eiropas Savienību par emisiju kvotu apjomiem emisiju tirdzniecībā, kā arī nevajadzēs maksāt soda naudas par energoefektivitātes direktīvu nepildīšanu. Tās ir tikai dažas priekšrocības, bet pati galvenā tomēr ir un paliek ilgtspējīga energosektora attīstība ilgtermiņā.
Latvijai ir visas iespējas kļūt par videi un klimatam draudzīgu valsti. Vajadzīga tikai valdības un parlamenta vēlme to darīt.
Visizdevīgākais scenārijs
Par to liecina arī Latvijas enerģētikas sektora attīstības scenāriju izpētes rezultāti. Izpēte tapa, lai izprastu, kā Latvijai sasniegt uzliktos mērķus atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai un vai tas ir iespējams. Eiropas Savienības enerģijas un klimata paketes (2013.—2020.gadam) izvirzīto mērķu sasniegšanai visām dalībvalstīm būs jākoncentrējas uz pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu pilnīgākai izmantošanai.
Desmit valsts enerģētikas attīstības scenāriju analīzi veica Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta mācību spēki un zinātnieki. Izpēte veikta, lai ne tikai saprastu, kas notiks, ja turpināsim iet valdības izstrādāto un deputātu apstiprināto enerģētikas attīstības ceļu, bet arī rastu alternatīvus risinājumus. Tajā analizēti iespējamie Latvijas enerģētikas sektora attīstības scenāriji, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus. Balstoties uz nosacījumu, ka enerģijas ražošana ir nepieciešama enerģijas gala lietotāju vajadzību apmierināšanai, tika noteikti divi ekstrēmi uzstādījumi gala enerģijas patēriņa prognozei. Pirmajā variantā noteikts, ka enerģijas patēriņš pieaug tā, kā tas paredzēts valdības apstiprinātajā dokumentā "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. —2016.gadam". Otrajā variantā prognozēts, ka valstī tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu enerģijas patēriņu, maksimāli paaugstinot energoefektivitāti.
Izpētes rezultāti pārliecinoši rāda, ka ir pienācis pēdējais brīdis (daļēji tas jau ir nokavēts), lai reorganizētu Latvijas enerģētikas sektoru. Tas ir iespējams, ja katrs no mums un mēs visi kopā tērēsim enerģiju tik, cik nepieciešams, nevis vairāk. Tas ir iespējams, ja būsim pirmie, kas steigsies sagatavot dokumentus elektroenerģijas tīklojuma izveidē. Tas ir iespējams, ja aizmirstam par lielu elektrostaciju (ne dabasgāzes, ne ogļu) būvi. Tas ir iespējams, ja ļausim investoriem būvēt vēja stacijas Baltijas jūrā (1000 MW) un enerģētiskās koksnes koģenerācijas stacijas lielajās pilsētās (arī Rīgas TEC 1 un Rīgas TEC 2). Tas ir iespējams, ja enerģētisko koksni izmantosim visur, kur tas ir iespējams, un paaugstināsim energotehnoloģiju efektivitāti. Tā nav utopija. Tas ir ekonomiski, ekoloģiski un socioekonomiski visizdevīgākais Latvijas energosektora attīstības scenārijs.
Eiropas Savienība liek mums mainīties, un es esmu pateicīga par to. Es esmu pateicīga, ka Latvijai tiek piedāvāta Eiropas nauda un risinājumi, lai mēs kļūtu enerģētiski neatkarīgāki, lai Latvija kļūtu videi un klimatam draudzīgāka. Tagad ir pienācis brīdis steidzināt mūsu valsts valdību un parlamentu darīt visu, lai sasniegtu Latvijai kopā un katram enerģijas gala lietotājam atsevišķi izdevīgu enerģētikas sektora attīstību.
Svētki ir pagājuši, un laiks ķerties pie darba. Iedegsimies par Latviju ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.
Viena gada laikā valdība vairākkārt ir mainījusi prognozes un plānus. Vispirms sabiedrība tika pārliecināta, ka jābūvē ogļu un dabasgāzes elektrostacija, turklāt katras uzstādītajai elektriskajai jaudai jābūt 400 MW. Nepagāja ne gada ceturksnis, kad tika nolemts, ka pietiks ar ogļu 400 MW elektrostaciju. Un arī par to jau bija skaidrs, ka Latvijai arī to nevajag.
Plāni būs atkal jāmaina
Tagad ir skaidrs, ka plāni būs jāmaina atkal. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais un galvenais ir tas, ka Eiropas Savienībā nolemts — ir jāveido trīs elektroenerģijas tīklojumi. Viens būs Vidusjūras valstīm, otrs — Ziemeļjūras valstu, bet trešais – Baltijas jūras valstu savienojums. Nauda tiks piešķirta no ES fondiem tieši šim mērķim. Pavisam nesen biju Budapeštas parlamenta skaistajā ēkā, kur notika Eiropas Savienības valstu parlamenta deputātu konference (starp citu, tur piedalījās deviņi Lietuvas Seima deputāti, bet no Latvijas nebija neviena Saeimas deputāta). Šajā konferencē pēc ES pārstāvju informācijas par sagatavotajiem dokumentiem un enerģētikas ekspertu analītiskajām prezentācijām parlamentārieši pieņēma deklarāciju par enerģētikas sektora attīstību līdz 2020.gadam Eiropā.
Mūsu valstij tiek dota iespēja iesaistīties Baltijas jūras tīklojuma izveidē. Tā būtu lieliska izdevība trūkstošo elektroenerģiju saņemt ne tikai no pašreizējiem elektroenerģijas ražošanas avotiem, bet arī no energoavotiem Skandināvijas valstīs un citās valstīs ap Baltijas jūru.
Ko tas dos Latvijai un mums, katram tās pilsonim? Pirmkārt, tas dos iespēju attīstīt sabalansētu enerģētikas sektoru, kurā nebūs jāuztraucas par energoapgādes drošību, par bāzes jaudām, par pīķa slodzēm, par... Tāpēc nevajadzēs ieguldīt līdzekļus mistiskās elektrostacijās, kuras nekad nedarbosies ar pilnu jaudu. Otrkārt, tas dos iespēju maksimāli izmantot atjaunojamos energoresursus, un tas nozīmē jaunas darbavietas un samazinātu fosilā kurināmā importu. Treškārt, valdībai nevajadzēs tērēt laiku un naudu, lai tiesātos ar Eiropas Savienību par emisiju kvotu apjomiem emisiju tirdzniecībā, kā arī nevajadzēs maksāt soda naudas par energoefektivitātes direktīvu nepildīšanu. Tās ir tikai dažas priekšrocības, bet pati galvenā tomēr ir un paliek ilgtspējīga energosektora attīstība ilgtermiņā.
Latvijai ir visas iespējas kļūt par videi un klimatam draudzīgu valsti. Vajadzīga tikai valdības un parlamenta vēlme to darīt.
Visizdevīgākais scenārijs
Par to liecina arī Latvijas enerģētikas sektora attīstības scenāriju izpētes rezultāti. Izpēte tapa, lai izprastu, kā Latvijai sasniegt uzliktos mērķus atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai un vai tas ir iespējams. Eiropas Savienības enerģijas un klimata paketes (2013.—2020.gadam) izvirzīto mērķu sasniegšanai visām dalībvalstīm būs jākoncentrējas uz pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu pilnīgākai izmantošanai.
Desmit valsts enerģētikas attīstības scenāriju analīzi veica Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta mācību spēki un zinātnieki. Izpēte veikta, lai ne tikai saprastu, kas notiks, ja turpināsim iet valdības izstrādāto un deputātu apstiprināto enerģētikas attīstības ceļu, bet arī rastu alternatīvus risinājumus. Tajā analizēti iespējamie Latvijas enerģētikas sektora attīstības scenāriji, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus. Balstoties uz nosacījumu, ka enerģijas ražošana ir nepieciešama enerģijas gala lietotāju vajadzību apmierināšanai, tika noteikti divi ekstrēmi uzstādījumi gala enerģijas patēriņa prognozei. Pirmajā variantā noteikts, ka enerģijas patēriņš pieaug tā, kā tas paredzēts valdības apstiprinātajā dokumentā "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. —2016.gadam". Otrajā variantā prognozēts, ka valstī tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu enerģijas patēriņu, maksimāli paaugstinot energoefektivitāti.
Izpētes rezultāti pārliecinoši rāda, ka ir pienācis pēdējais brīdis (daļēji tas jau ir nokavēts), lai reorganizētu Latvijas enerģētikas sektoru. Tas ir iespējams, ja katrs no mums un mēs visi kopā tērēsim enerģiju tik, cik nepieciešams, nevis vairāk. Tas ir iespējams, ja būsim pirmie, kas steigsies sagatavot dokumentus elektroenerģijas tīklojuma izveidē. Tas ir iespējams, ja aizmirstam par lielu elektrostaciju (ne dabasgāzes, ne ogļu) būvi. Tas ir iespējams, ja ļausim investoriem būvēt vēja stacijas Baltijas jūrā (1000 MW) un enerģētiskās koksnes koģenerācijas stacijas lielajās pilsētās (arī Rīgas TEC 1 un Rīgas TEC 2). Tas ir iespējams, ja enerģētisko koksni izmantosim visur, kur tas ir iespējams, un paaugstināsim energotehnoloģiju efektivitāti. Tā nav utopija. Tas ir ekonomiski, ekoloģiski un socioekonomiski visizdevīgākais Latvijas energosektora attīstības scenārijs.
Eiropas Savienība liek mums mainīties, un es esmu pateicīga par to. Es esmu pateicīga, ka Latvijai tiek piedāvāta Eiropas nauda un risinājumi, lai mēs kļūtu enerģētiski neatkarīgāki, lai Latvija kļūtu videi un klimatam draudzīgāka. Tagad ir pienācis brīdis steidzināt mūsu valsts valdību un parlamentu darīt visu, lai sasniegtu Latvijai kopā un katram enerģijas gala lietotājam atsevišķi izdevīgu enerģētikas sektora attīstību.
Svētki ir pagājuši, un laiks ķerties pie darba. Iedegsimies par Latviju ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.
