Par īsāku apkures sezonu ir jācīnās
Foto: Par īsāku apkures sezonu ir jācīnās
Speciālisti uzsver, cik svarīgi ir informēšanas pasākumi, lai motivētu iedzīvotājus kopīgi pieņemt nopietnu lēmumu attiecībā uz renovācijas darbu veikšanu, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Speciālisti uzsver, cik svarīgi ir informēšanas pasākumi, lai motivētu iedzīvotājus kopīgi pieņemt nopietnu lēmumu attiecībā uz renovācijas darbu veikšanu, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Tagad, kad iedzīvotāji, situācijas spiesti, meklē alternatīvas un iespējas ietaupīt siltumenerģiju un priecājas par iespēju apkures sezonu uzsākt kaut vai nedēļu vēlāk, šāda informācija var sasniegt dzirdīgas ausis. Kas vēl labāk spēj rosināt aizdomāties un lemt par labu kāda risinājuma akceptēšanai, kā iepazīšanās ar jau realizētu projektu un cilvēkiem, kas vēl pirms neilga laika bijuši līdzīgas izvēles priekšā?
Viens no šādiem projektiem, par kuriem jārunā, ir padomju laikos būvētās 70 dzīvokļu blokmājas siltināšana O. Kalpaka ielā Liepājā. Šīs mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotā apsaimniekošanas biedrība Septiņi vēji, kas pirms diviem gadiem uzsāka O. Kalpaka ielas 107. nama apsaimniekošanu, īstenojusi nozīmīgu ieceri savas mājas energoefektivitātes celšanai.
Ne tikai lāpīt plaisas
Vispirms visā mājā daļēji nomainīti un siltināti apkures un siltā ūdens apgādes stāvvadi, sakārtoti kanalizācijas vadi, nomainīti koplietošanas telpu logi, no uzņēmuma Liepājas enerģija atpirkts siltummezgls. Taču, kad mājas gala sienai jūras pusē nobruka apmetums un arī citās fasādes pusēs tika konstatētas plaisas, pa kurām mājā nāca iekšā aukstums un mitrums, biedrības valde izšķīrās nevis tikai par avārijas seku likvidēšanu, bet par visas mājas fasādes remontu, tas ir, siltināšanu.
No visām pusēm tika siltināta mājas fasāde, nomainītas ieejas durvis, nomainīti koplietošanas telpu logi, sakārtoti apkures un karstā ūdens apgādes, kā arī kanalizācijas pievadi un mezgli. Tas dzīvokļu īpašniekiem dod cerības, ka, pateicoties šīm pārmaiņām un ieguldījumiem, jauno apkures sezonu viņi varēs uzsākt kādas divas nedēļas vēlāk nekā kaimiņu mājās, kur šādi remontdarbi nav paveikti.
"Pašlaik visiem ir redzams estētiskais efekts. Mūsu māja tiešām izceļas uz apkārt esošā mikrorajona fona – tā izskatās kā jauna. Taču mēs ceram, ka pēc nākamās apkures sezonas varēsim pastāstīt arī par ekonomiskajiem ieguvumiem," stāsta apsaimniekošanas biedrības Septiņi vēji valdes priekšsēdētājs Juris Drēviņš. Viņš piebilst, ka veiktie pasākumi var būt par pamatu, lai apkures sezona pavasarī varētu beigties par divām nedēļām agrāk nekā citur. Var secināt, ka sagaidāmais ietaupījums par apkuri kopumā varētu sasniegt pat viena mēneša izmaksas.
Šobrīd ēkā kopumā ir ieguldīti 120 000 latu. Lai iegūtu šos līdzekļus, dzīvokļu īpašnieki izšķīrušiem par kredīta ņemšanu. Aizņēmums bankā paņemts divos piegājienos: vispirms 50 000 latu, bet šogad – 70 000 latu. Šīs saistības ar banku ir uz 15 gadiem.
Pārdomāta rīcība
Parasti rodas jautājums, cik veiksmīgi dzīvokļu īpašniekiem izdodas apvienot mājas apsaimniekošanu ar pienākumiem pamata darbavietā. Bedrības valdē esošajiem pieciem dzīvokļu īpašniekiem katram ir savs tiešais algotais darbs un viņi nevar pilnu darba dienu veltīt mājas sakārtošanai, tāpēc valde šo darbu veikšanai izraudzījās komercsabiedrību, kam māju apsaimniekošana ir tiešais darbības veids. SIA Apsaimniekošanas serviss L biedrībai nodrošina grāmatvedības un avārijas dienesta pakalpojumus, ir pilnvarota slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārskaitīt samaksu par pakalpojumiem. Lai nodrošinātu visu līdzekļu lietderīgu, godprātīgu un caurskatāmu izlietojumu, biedrības valde regulāri no apsaimniekošanas uzņēmuma pieprasa pārskatus par paveikto. Atsevišķas revīzijas veic valdes revidents pēc valdes pieprasījuma.
Labvēlīgos apstākļos
Siltināšanas darbi daudzdzīvokļu mājā O. Kalpaka ielā ir pabeigti, un iedzīvotāji un biedrības valde gaida ziemu, kad varēs pārliecināties par investīciju lietderību. Apsaimniekošanas maksa šajā mājā šobrīd ir Ls 0,45 par vienu kvadrātmetru. Tātad par vienu divistabu dzīvokli ar 50 kvadrātmetru platību ik mēnesī ir jāmaksā Ls 22,50 plus vēl maksa par patērēto elektrību, silto un karsto ūdeni, gāzi, sakaru un citiem individuāli saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī par apkuri. Pagājušajā apkures sezonā šajā mājā apkures izmaksas vidēji bija Ls 0,80 par kvadrātmetru, tātad šādam divistabu dzīvoklim – 40 latu mēnesī.
J. Drēviņš prognozē, ka apkures izmaksas par kvadrātmetru nākamajā apkures sezonā tomēr nebūšot zemākas, jo ir paaugstināts apkures tarifs, taču ietaupījums sagaidāms sakarā ar īsāku apkures sezonu viņu mājā. Ieguvums noteikti būs paveiktie apjomīgie fasādes un ūdens sistēmu siltināšanas darbi.
Apsaimniekošanas biedrības valdes priekšsēdētājs rēķina, ka apkures izmaksas tomēr nepieaugs, un tas iedzīvotājiem pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos ir ļoti svarīgi. Ik mēnesi no dzīvokļu īpašniekiem šajā mājā kopumā iekasē apsaimniekošanas maksu – 1746 latus. Apmēram 64 procenti no šīs naudas aiziet kredīta atmaksai, 12 procenti – administratīvajiem izdevumiem, 14 procenti – sētnieka algošanai, avāriju novēršanai un citiem sīkajiem tehniskajiem darbiem, bet 10 procenti no šīs naudas kalpo uzkrājuma veidošanai.
Biedrība Septiņi vēji ir izmantojusi un arī turpmāk plāno izmantot pašvaldības atbalstu, ko paredz saistošie noteikumi Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Biedrība jau ir saņēmusi 50 procentus lielu atmaksu no kopējiem izdevumiem par veikto energoauditu un 10 procentus no kopējās summas, kas izlietota par vienas mājas gala sienas siltināšanu. Pašreiz iesniegšanai pašvaldībā tiek gatavots pārskats par atlikušās mājas fasādes daļas siltināšanu. Biedrība plāno pretendēt arī uz šo izdevumu daļēju kompensāciju, ko paredz minētie noteikumi.
Jāatzīmē, ka no šī gada 9. jūlija spēkā ir izmaiņas saistošajos noteikumos, kas nosaka līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Tas Liepājas daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem, kompleksi nosiltinot māju – visas ārsienas, bēniņu stāvu un pagrabstāvu – ļauj pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu un to saņemt 30 procentu apmērā no minēto darbu izmaksām. Savukārt, ja siltināšanas darbus mājā veic pa daļām, Liepājas pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu 10 procentu apmērā.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Aigars ŠTĀLS, Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists:
– Labi piemēri ir atrodami arī Aizputē, Kuldīgā, Saldū, Brocēnos. Uz Aizputi un Kuldīgu liepājnieki ir braukuši lūkot pieredzi. Šobrīd Liepājā kompleksa mājas siltināšana paveikta vai tiek veikta 10 daudzdzīvokļu mājās. Labi piemēri noteikti būs arī Siguldas ielas 21. nams, Piltenes 8. nams, Reiņa meža ielas 16. nams; dzīvokļu īpašnieki tāpat ir izšķīrušies par kredītu un mājas sakārtošanu, un siltināšanu no visām pusēm. Līdz šā gada 1. oktobrim Liepājā dzīvokļu īrnieki paši savā apsaimniekošanā bija pārņēmuši 574 namus, no tiem aptuveni puse ir padomju laikos būvētie daudzdzīvokļu nami, tātad attīstības vajadzību un iespēju vēl ir ļoti daudz.
Pašvaldība prognozē, ka māju kompleksās siltināšanas darbi plaši izvērtīsies nākamajā gadā. Šobrīd energoaudits jau ir veikts 22 mājās un vēl 25 mājās to plānots paveikt šoziem. Piebildīšu, ka energoaudits ir nepieciešams, lai īpašnieki un apsaimniekotāji veiksmīgāk izplānotu turpmāko siltināšanas darbu un naudas ieguldīšanas taktiku.
Šī ziema noteikti parādīs reālos ieguvumus no veiktajām investīcijām. Apkures cena būs pietiekami augsta, tāpēc par aktīvu rīcību lems arī konservatīvāko iedzīvotāju daļa. Pašvaldība līdz šim pilsētniekiem ir aktīvi reklamējusi šādu palīdzības veidu un arī turpmās viņus informēs par sniegto atbalstu.
Tagad, kad iedzīvotāji, situācijas spiesti, meklē alternatīvas un iespējas ietaupīt siltumenerģiju un priecājas par iespēju apkures sezonu uzsākt kaut vai nedēļu vēlāk, šāda informācija var sasniegt dzirdīgas ausis. Kas vēl labāk spēj rosināt aizdomāties un lemt par labu kāda risinājuma akceptēšanai, kā iepazīšanās ar jau realizētu projektu un cilvēkiem, kas vēl pirms neilga laika bijuši līdzīgas izvēles priekšā?
Viens no šādiem projektiem, par kuriem jārunā, ir padomju laikos būvētās 70 dzīvokļu blokmājas siltināšana O. Kalpaka ielā Liepājā. Šīs mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotā apsaimniekošanas biedrība Septiņi vēji, kas pirms diviem gadiem uzsāka O. Kalpaka ielas 107. nama apsaimniekošanu, īstenojusi nozīmīgu ieceri savas mājas energoefektivitātes celšanai.
Ne tikai lāpīt plaisas
Vispirms visā mājā daļēji nomainīti un siltināti apkures un siltā ūdens apgādes stāvvadi, sakārtoti kanalizācijas vadi, nomainīti koplietošanas telpu logi, no uzņēmuma Liepājas enerģija atpirkts siltummezgls. Taču, kad mājas gala sienai jūras pusē nobruka apmetums un arī citās fasādes pusēs tika konstatētas plaisas, pa kurām mājā nāca iekšā aukstums un mitrums, biedrības valde izšķīrās nevis tikai par avārijas seku likvidēšanu, bet par visas mājas fasādes remontu, tas ir, siltināšanu.
No visām pusēm tika siltināta mājas fasāde, nomainītas ieejas durvis, nomainīti koplietošanas telpu logi, sakārtoti apkures un karstā ūdens apgādes, kā arī kanalizācijas pievadi un mezgli. Tas dzīvokļu īpašniekiem dod cerības, ka, pateicoties šīm pārmaiņām un ieguldījumiem, jauno apkures sezonu viņi varēs uzsākt kādas divas nedēļas vēlāk nekā kaimiņu mājās, kur šādi remontdarbi nav paveikti.
"Pašlaik visiem ir redzams estētiskais efekts. Mūsu māja tiešām izceļas uz apkārt esošā mikrorajona fona – tā izskatās kā jauna. Taču mēs ceram, ka pēc nākamās apkures sezonas varēsim pastāstīt arī par ekonomiskajiem ieguvumiem," stāsta apsaimniekošanas biedrības Septiņi vēji valdes priekšsēdētājs Juris Drēviņš. Viņš piebilst, ka veiktie pasākumi var būt par pamatu, lai apkures sezona pavasarī varētu beigties par divām nedēļām agrāk nekā citur. Var secināt, ka sagaidāmais ietaupījums par apkuri kopumā varētu sasniegt pat viena mēneša izmaksas.
Šobrīd ēkā kopumā ir ieguldīti 120 000 latu. Lai iegūtu šos līdzekļus, dzīvokļu īpašnieki izšķīrušiem par kredīta ņemšanu. Aizņēmums bankā paņemts divos piegājienos: vispirms 50 000 latu, bet šogad – 70 000 latu. Šīs saistības ar banku ir uz 15 gadiem.
Pārdomāta rīcība
Parasti rodas jautājums, cik veiksmīgi dzīvokļu īpašniekiem izdodas apvienot mājas apsaimniekošanu ar pienākumiem pamata darbavietā. Bedrības valdē esošajiem pieciem dzīvokļu īpašniekiem katram ir savs tiešais algotais darbs un viņi nevar pilnu darba dienu veltīt mājas sakārtošanai, tāpēc valde šo darbu veikšanai izraudzījās komercsabiedrību, kam māju apsaimniekošana ir tiešais darbības veids. SIA Apsaimniekošanas serviss L biedrībai nodrošina grāmatvedības un avārijas dienesta pakalpojumus, ir pilnvarota slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārskaitīt samaksu par pakalpojumiem. Lai nodrošinātu visu līdzekļu lietderīgu, godprātīgu un caurskatāmu izlietojumu, biedrības valde regulāri no apsaimniekošanas uzņēmuma pieprasa pārskatus par paveikto. Atsevišķas revīzijas veic valdes revidents pēc valdes pieprasījuma.
Labvēlīgos apstākļos
Siltināšanas darbi daudzdzīvokļu mājā O. Kalpaka ielā ir pabeigti, un iedzīvotāji un biedrības valde gaida ziemu, kad varēs pārliecināties par investīciju lietderību. Apsaimniekošanas maksa šajā mājā šobrīd ir Ls 0,45 par vienu kvadrātmetru. Tātad par vienu divistabu dzīvokli ar 50 kvadrātmetru platību ik mēnesī ir jāmaksā Ls 22,50 plus vēl maksa par patērēto elektrību, silto un karsto ūdeni, gāzi, sakaru un citiem individuāli saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī par apkuri. Pagājušajā apkures sezonā šajā mājā apkures izmaksas vidēji bija Ls 0,80 par kvadrātmetru, tātad šādam divistabu dzīvoklim – 40 latu mēnesī.
J. Drēviņš prognozē, ka apkures izmaksas par kvadrātmetru nākamajā apkures sezonā tomēr nebūšot zemākas, jo ir paaugstināts apkures tarifs, taču ietaupījums sagaidāms sakarā ar īsāku apkures sezonu viņu mājā. Ieguvums noteikti būs paveiktie apjomīgie fasādes un ūdens sistēmu siltināšanas darbi.
Apsaimniekošanas biedrības valdes priekšsēdētājs rēķina, ka apkures izmaksas tomēr nepieaugs, un tas iedzīvotājiem pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos ir ļoti svarīgi. Ik mēnesi no dzīvokļu īpašniekiem šajā mājā kopumā iekasē apsaimniekošanas maksu – 1746 latus. Apmēram 64 procenti no šīs naudas aiziet kredīta atmaksai, 12 procenti – administratīvajiem izdevumiem, 14 procenti – sētnieka algošanai, avāriju novēršanai un citiem sīkajiem tehniskajiem darbiem, bet 10 procenti no šīs naudas kalpo uzkrājuma veidošanai.
Biedrība Septiņi vēji ir izmantojusi un arī turpmāk plāno izmantot pašvaldības atbalstu, ko paredz saistošie noteikumi Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Biedrība jau ir saņēmusi 50 procentus lielu atmaksu no kopējiem izdevumiem par veikto energoauditu un 10 procentus no kopējās summas, kas izlietota par vienas mājas gala sienas siltināšanu. Pašreiz iesniegšanai pašvaldībā tiek gatavots pārskats par atlikušās mājas fasādes daļas siltināšanu. Biedrība plāno pretendēt arī uz šo izdevumu daļēju kompensāciju, ko paredz minētie noteikumi.
Jāatzīmē, ka no šī gada 9. jūlija spēkā ir izmaiņas saistošajos noteikumos, kas nosaka līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Tas Liepājas daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem, kompleksi nosiltinot māju – visas ārsienas, bēniņu stāvu un pagrabstāvu – ļauj pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu un to saņemt 30 procentu apmērā no minēto darbu izmaksām. Savukārt, ja siltināšanas darbus mājā veic pa daļām, Liepājas pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu 10 procentu apmērā.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Aigars ŠTĀLS, Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists:
– Labi piemēri ir atrodami arī Aizputē, Kuldīgā, Saldū, Brocēnos. Uz Aizputi un Kuldīgu liepājnieki ir braukuši lūkot pieredzi. Šobrīd Liepājā kompleksa mājas siltināšana paveikta vai tiek veikta 10 daudzdzīvokļu mājās. Labi piemēri noteikti būs arī Siguldas ielas 21. nams, Piltenes 8. nams, Reiņa meža ielas 16. nams; dzīvokļu īpašnieki tāpat ir izšķīrušies par kredītu un mājas sakārtošanu, un siltināšanu no visām pusēm. Līdz šā gada 1. oktobrim Liepājā dzīvokļu īrnieki paši savā apsaimniekošanā bija pārņēmuši 574 namus, no tiem aptuveni puse ir padomju laikos būvētie daudzdzīvokļu nami, tātad attīstības vajadzību un iespēju vēl ir ļoti daudz.
Pašvaldība prognozē, ka māju kompleksās siltināšanas darbi plaši izvērtīsies nākamajā gadā. Šobrīd energoaudits jau ir veikts 22 mājās un vēl 25 mājās to plānots paveikt šoziem. Piebildīšu, ka energoaudits ir nepieciešams, lai īpašnieki un apsaimniekotāji veiksmīgāk izplānotu turpmāko siltināšanas darbu un naudas ieguldīšanas taktiku.
Šī ziema noteikti parādīs reālos ieguvumus no veiktajām investīcijām. Apkures cena būs pietiekami augsta, tāpēc par aktīvu rīcību lems arī konservatīvāko iedzīvotāju daļa. Pašvaldība līdz šim pilsētniekiem ir aktīvi reklamējusi šādu palīdzības veidu un arī turpmās viņus informēs par sniegto atbalstu.
