Par megapikseļiem un kādēļ Tev pilnīgi pietiek ar 5 – 8Mpix kameru!!
Parastajās filmu fotokamerās objektīvs koncentrē gaismas starus uz fotofilmiņas, filmiņas aktīvais sastāvs reaģē atkarībā no gaismas intensitātes katrā punktā un rezultātā uz filmiņas veidojas attēls. Standarta filmiņas viena kadra izmērs ir 35mm kadra garākajai malai. Digitālajā kamerā filmiņas vietā ir digitālais sensors, kas sastāv no maziem gaismasjūtīgiem elementiem, kas kopā veido attēlu. Viens megapikselis ir viens miljons šo punktu.
Foto: Par megapikseļiem un kādēļ Tev pilnīgi pietiek ar 5 – 8Mpix kameru!!; autors: Par megapikseļiem un kādēļ Tev pilnīgi pietiek ar 5 – 8Mpix kameru!!Parastajās filmu fotokamerās objektīvs koncentrē gaismas starus uz fotofilmiņas, filmiņas aktīvais sastāvs reaģē atkarībā no gaismas intensitātes katrā punktā un rezultātā uz filmiņas veidojas attēls. Standarta filmiņas viena kadra izmērs ir 35mm kadra garākajai malai. Digitālajā kamerā filmiņas vietā ir digitālais sensors, kas sastāv no maziem gaismasjūtīgiem elementiem, kas kopā veido attēlu. Viens megapikselis ir viens miljons šo punktu.
Digitālajās kompektkamerās šie daudzie megapikseļi atrodas uz digitālās kameras sensora, kas ir nedaudz mazāks par tava mazā pirkstiņa nagu, izmērā apmēram 4 – 7 mm kadra garākai malai. Tagad iedomājies, kā ir iespējams uz tā sakoncentrēt 3000 rindas attēla ar skaisto Latgales dabasskatu?
Pārlieku palielinot megapikseļu skaitu, tiek izvirzītas ļoti augstas prasības pret objektīva kvalitāti, lielākās izšķirtspējas jau tuvojas maksimālai teorētiski iespējamai robežai optikas un gaismas staru īpašībām, t.i. objektīvs bieži vien nespēj kvalitatīvi attēlot tik smalkas izšķirtspējas attēlu, kāds nepieciešams sensoram. Palielinot pikseļu blīvumu sensorā pieaug to radīto traucējumu skaits un attiecīgi arī attēla digitālais troksnis. Profesionāļi sākuši apskatīt arī tādu parametru kā sensora pikseļu blīvums, teorētiski, jo mazāks pikseļu blīvums, jo mazāk trokšņu attēlā. Tas gan ir atkarīgs arī no kameras paaudzes, jaunās 8MP kameras, pamatā ir daudz mazāk trokšņainas par trīs līdz pieciem gadiem vecām 5MP kamerām.
Digitālais troksnis vairāk parādās tumšākās attēla vietās zilu, zaļu, sarkanu, kā arī baltu un melnu punktu veidā. Fotokameras iebūvēta trokšņa samazināšana samazina šo efektu, bet padara attēlu izsmērētāku.
Uzmanies!!! Atsevišķi lēto kameru ražotāji šmaucas uzrādot lielāku megapikseļu skaitu – kameras sensora izšķirtspēja ir mazāka, bet kamerā bilde tiek palielināta un saglabāta atmiņas kartē lielākā izmērā, kas nekādi neuzlabo attēla kvalitāti, tikai aizņem vairāk vietas.
Ja mēs neskaitam vajadzību pamērīties ar draugiem, kuram vairāk, kāda ir megapikseļu praktiskā nozīme? Runājot par attēla kvalitāti, es zinu divus praktiskus veidus, kā pielietot digitālās bildes – izdrukātas ar fotoprinteri un apskatot uz datora ekrāna. Šodien samērā pieticīga 5MP izšķirtspēja ir aptuveni 2592 x 1944 punkti (citā vārdā pikseļi), tas ir daudz vairāk nekā spēj attēlot tavs jaunākais datora monitors vai supermega FullHD LCD televizors, bet draugiem.lv ievietotās bildes izmērs ir 640×480 punkti! Tāpēc uz monitora vai draugos attēls tiek samazināts un netiek izmantota pilnā fotokameras "jauda". Izdrukātām bildēm ir daudz lielāka izšķirtspēja un labākas krāsu pārejas kā attēlam uz ekrāna, tādēļ drukāšana ir prasīgāka pret pikseļu skaitu attēlā.
Rekomendētā attēla izšķirtspēja drukāšanai ir sākot ar 240dpi, līdz 300dpi, kas ir atdzīts par ideālo pat profesionālām vajadzībām. Lūdzu nejauc, šos attēla dpi ar daudzajiem tūkstošiem (1200, 2400, 4800) ppi vai dpi, ko piedāvā tavs tintes printeris, tas nav viens un tas pats.
Drukājot 240 dpi izšķirtspēju, maksimālais izmērs, kurā drukāt 5MP attēlu ir 27.4 x 20.5 cm, bet ar 300 dpi – 21.8 x 16.5 cm. Salīdzinājumam, A4 formāts ir 29,7 x 21 cm, bet visbiežāk bildes tiek drukātas labākajā gadījumā 10 x 15 cm izmēra. Ja nepieciešams drukāt lielāku izmēru, profesionāļiem zināmi veidi, kā attēlu uzlabot lielākai izdrukai un bieži vien plakāta izmēra attēli tiek drukāti daudz zemākā izšķirtspējā.
Papildus lielo megapikseļu kameru mīnusi: – optikas kvalitāte bieži neatbilst sensora izšķirtspējai; lielāku megapikseļu sensoriem mēdz būt lielāks attēla digitālais troksnis; saglabātie attēla faili ir daudz lielāka izmēra – vajadzēs lielāka izmēra atmiņas karti, bildes aizņems vairāk vietas uz datora cietā diska, bildes lēnāk atvērsies uz datora, lai pārsūtītu draugiem tās tāpat būs jāsamazina.
Vēl par pikseļiem, sensoriem un krāsu attēlošanu.
Atšķirībā no krāsainās filmas, kurai ir trīs gaismasjūtīgi slāņi viens virs otra, kuri katrs uztver savas krāsas gaismas staru un kopīgi veido attēlu, standarta digitālajās kamerās izmantotajos sensoros katrs no vairākiem miljoniem punktu, kas atrodas cieši viens otram blakus, atbild tikai par vienu krāsu. Krāsainā attēla vietā uz sensora veidojas savdabīga mozaīka no dažāda spilgtuma zilās, sarkanās un zaļās krāsas punktiņiem. (Interesanti, ka zaļo punktu ir proporcionāli vairāk).
Digitālās kameras attēlapstrādes procesors ar sarežģītu matemātisko aprēķinu palīdzību uzmin/izskaitļo, kādai būtu jābūt katra punkta pilnajai krāsai un spilgtumam un ieraksta atmiņas kartē attēlu. Iespējams šis uzminēšanas process ir viens no tiem, kas piešķir attēlam atšķirīgo "digitālo" izskatu.
Ir peejami arī sensori ar "godīgiem" pikseļiem, kur katrs punkts spēj uztvert visas trīs krāsas vienlaicīgi, bet šī tehnoloģija vēl nav pietiekoši attīstījusies, šobrīd ir dārgāka un daudzos parametros atpaliek no tradicionālajiem Bayer sensoriem. Ja tev interesē vairāk informācijas par "godīgajiem" sensoriem pameklē informāciju par Foveon sensoriem un Sigma digitālajām foto kamerām.
Raksta autors Ēriks Miķelsons
eriksm.wordpress.com