Par pasīvajām mājām
Foto: Par pasīvajām mājām
Tradicionāli būvēto ēku un tā saukto pasīvo ēku atšķirības energoefektivitātē labi raksturo sekojošā piemēra grafiks, kurā ir ilustrēta divu konkrētu ēku siltuma zudumu struktūra un nepieciešamie enerģijas avoti šo zudumu kompensēšanai (pārrēķināti enerģijas vienībās uz ēkas telpu apsildāmās platības vienību gadā).
| Par
pasīvajām mājām |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Juris Golunovs
Rīgas enerģētikas aģentūra Tradicionāli būvēto ēku un tā saukto pasīvo ēku atšķirības energoefektivitātē labi raksturo sekojošā piemēra grafiks, kurā ir ilustrēta divu konkrētu ēku siltuma zudumu struktūra un nepieciešamie enerģijas avoti šo zudumu kompensēšanai (pārrēķināti enerģijas vienībās uz ēkas telpu apsildāmās platības vienību gadā).
Attēls Nr.1. Ēkas siltuma zudumu un ieguvumu struktūras piemēri nerenovētām un renovētām atbilstoši pasīvās mājas prasībām. Siltumnoturību paaugstina gan palielinot siltumizolācijas slāņa biezumu, gan iespējami samazinot termiskos tiltus ēkas apvalka konstrukcijās. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos pasīvās ēkas energoefektivitāti nevar sasniegt tikai radikāli uzlabojot ēkas norobežojošo konstrukciju siltumnoturību. Ir nepieciešams atgūt arī iespējami lielāku daļu no ventilācijā izvadāmā gaisa siltuma. Tas ir iespējams tikai izbūvējot gaisa apmaiņas kanālus un nodrošinot kontrolētu pievadāmā – izvadāmā gaisa plūsmu siltuma apmaiņu, kā arī nepieļaujot āra gaisa infiltrāciju caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Šim nolūkam ir izstrādāti gaisa rekuperācijas siltummaiņi ar lietderības koeficientu 90% un ēku norobežojošās konstrukcijas būvē gaisu necaurlaidīgas. No iepriekš teiktā arī izriet "pasīvās ēkas" koncepcijas 5 pamatprincipi: 1.Uzlabota ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācija. 2.Novērsts/samazināts termisko tiltu iespaids. 3.Trīskāršā stiklojuma logi. 4.Būvkonstrukciju hermētiskums. 5.Ventilācija ar mehānisko piedziņu un rekuperāciju. Nosacījumi ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācijai. Siltuma caurlaidības koeficients sienām U≤0,15 W/( m²*K) Tas atbilst 20cm un lielākam siltumizolācijas slāņa biezumam ar siltumvadītspējas koeficientu λ=0,035 W/(m*K) Siltuma caurlaidības koeficients jumtam U≤0,12 W/( m²*K) Tas atbilst 28cm un lielākam siltumizolācijas slāņa biezumam ar siltumvadītspējas koeficientu λ=0,035 W/(m*K) Lineāro termisko tiltu normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtība
Pēc Pasīvo māju institūta (Vācija) atziņām Latvijas klimatiskajiem apstākļiem salīdzinoši tuvākajos apvidos ieteicamie pasīvo māju siltumtehniskais raksturojums ir sekojošs: 1.Tabula.
Latvijas apstākļos radikāli uzlabota ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācija ļauj samazināt ēkas apkures projektēto īpatnējo siltumslodzi no agrākās 100W/m² uz 10 W/ m², un, savukārt, šādas slodzes nodrošināšanai tradicionālās apkures sistēmas var pilnīgi vai daļēji aizstāt ar gaisa rekuperācijas apkures sistēmām. Projektētājiem ir jāņem vērā, ka papildus siltuma avots dzīvojamās ēkas siltuma bilancē parasti ir karstā ūdens cirkulācijas sistēma, kuras pienesums ēkas siltuma bilancē šeit ilustrētajā grafikā nav ietverts. Optimāls tehniski-ekonomiskais risinājums pie silumslodzes, kuras vērtība nepārsniedz 10 W/ m², ir radiatoru apkures sistēmas aizstāšana ar siltuma rekuperācijas sistēmu, tādējādi panākot zemāku enerģijas patēriņu apkurei un samazinot jaunu ēku būvniecības vai ekspluatācijā esošu ēku renovācijas izmaksas. Paaugstināts dzīvojamo telpu komforts vienmēr svaiga gaisa veidā ir piespiedu gaisa apmaiņas izbūves papildus ieguvums enerģijas un investīciju izmaksu ietaupījumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||