Par risinājumiem komunālo pakalpojumu parādu problēmai
Foto: Par risinājumiem komunālo pakalpojumu parādu problēmai
Analizējot iemeslus, kādēļ palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka situācijas risināšanai jāīsteno pasākumi trīs virzienos.
Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, konsekventi jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas cita starpā arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Minētie priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, ar kuru Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā (š.g. 27.oktobra vai 3.novembra valsts sekretāru sanāksmē) plāno iepazīstināt valdību, vienlaikus piedāvājot noteikt konkrētus uzdevumus un to izpildītājus.
Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas speciālisti secinājuši, ka parādu problēma aplūkojama divos aspektos – ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to rašanos nākotnē.
Lai nodrošinātu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, pirmkārt, būtu veicināma parāda atgūšana ārpus tiesas, t.sk. izveidojot parādnieku reģistru.
Otrkārt, jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem. Īpaši svarīgi tas ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. Ekonomikas ministrija plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligātās darbības, kā arī pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt. Tāpat plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis izveidojušos parādu.
Treškārt, viens no instrumentiem, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu, ir pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā par maza apmēra prasībām, kuru izskatīšana varētu būt krietni īsāka un rezultāts ātrāks, nekā parastā tiesvedības procesā. Šajā kontekstā nepieciešams samazināt arī valsts nodevas apmēru par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām. Apspriešanai piedāvāts kā vienīgo veidu personas aicināšanai uz tiesu noteikt aicinājuma sūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu. Tas nozīmētu atteikties no esošās prakses (kas tiesvedības procesu ievērojami paildzina) par personas aicināšanas uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gadījumos, kad tā nav sastopama deklarētajā dzīvesvietā.
Ceturtkārt, jāuzlabo nosacījumi efektīvai tiesas spriedumu izpildei. Ekonomikas ministrija piedāvā izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzētu, ka, ceļot prasību par pārvaldīšanas maksas vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, pieteicējam būtu tiesības bez papildus motivācijas lūgt tiesu noteikt prasības nodrošinājumu nekustamajam īpašumam.
Savukārt, vērtējot sprieduma izpildes izmaksu samērīgumu, piedāvāts pārskatīt maksājumu apmēru, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.
Jau esošo parādu efektīvāku piedziņu, savukārt, var nodrošināt gan ārpus tiesas ceļā, vēršoties pret parādnieku ar aicinājumu segt parādu pa daļām (sastādot atmaksas grafiku), bet ja tas nav iespējams, ceļot attiecīgu prasību un piemērojot tos priekšlikumus, kas attiecas uz prasības nodrošinājumu.
Problemātiskāk ir rast risinājumu par nekustamajiem īpašumiem, kur parāda piedziņa nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību). Šeit vienīgais risinājums ir grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īpašniekam sniegto pakalpojumu piedziņas prioritāti pār zemesgrāmatā nostiprināto hipotēku. Tā kā pašlaik šādu pieeju neatbalsta ne banku sektors, ne Tieslietu ministrija, problēma īstermiņā var tikt risināta ārpus normatīvo aktu regulējuma – t.i., ja visi kreditori savstarpēji vienojas par attiecīgo maksājumu segšanu kā pagaidu risinājumu.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka šāds īstermiņa risinājums nenozīmē, ka no parādnieka attiecīgais parāds netiks pieprasīts. Stājoties spēkā spriedumam, ar tā izpildi nodarbosies tiesu izpildītājs un piedziņai šajā gadījumā nav noilguma. Tas nozīmē, ka piedziņas iespējamība tiks pārbaudīta visas parādnieka dzīves laikā.