Par spīti krīzei SEZ un osta attīstās
Kaut arī aizritošajā gadā, jo īpaši tā otrajā pusē Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, arvien jūtamāka kļuva ekonomiskā lejupslīde, Liepājas SEZ un osta gadu ir aizvadījušas bez lieliem satricinājumiem, vēl vairāk – iezīmējusies pat attīstība, īstenojot apjomīgus infrastruktūras projektus. Bet uz nākamo gadu jāskatās ar lielu piesardzību, vērtē Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, prognozējot, ka vissmagākie Latvijas tautsaimniecībai varētu būt 2009.gada pirmie mēneši.
Kaut arī aizritošajā gadā, jo īpaši tā otrajā pusē Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, arvien jūtamāka kļuva ekonomiskā lejupslīde, Liepājas SEZ un osta gadu ir aizvadījušas bez lieliem satricinājumiem, vēl vairāk – iezīmējusies pat attīstība, īstenojot apjomīgus infrastruktūras projektus. Bet uz nākamo gadu jāskatās ar lielu piesardzību, vērtē Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, prognozējot, ka vissmagākie Latvijas tautsaimniecībai varētu būt 2009.gada pirmie mēneši.
Infrastruktūra uzlabojas un prāmis atgriezies
Par lielāko šā gada sasniegumu SEZ pārvaldnieks uzskata pavasarī atklāto Liepājas ostas jauno dzelzceļa pievedceļu un ziemeļu parku, kas ir viens no ostas transporta infrastruktūras attīstības projekta "Liepājas ostas pievedceļi" daļām. Būvniecības kopējās izmaksas ir 4,08 miljoni latu, ko veido ES Kohēzijas fonda, valsts un SEZ pārvaldes budžeta finanšu līdzekļi.
Projektu "Liepājas ostas pievedceļi" veido trīs vērienīgas ostas infrastruktūras attīstības sadaļas: dzelzceļa pievedceļš un ziemeļu parks, kā arī ostas auto ievadceļa otrās kārtas būvniecība un Karostas izgriežamā tilta rekonstrukcija.
Savukārt par Karostas tilta rekonstrukciju G.Krieviņš atzina, ka tā īstenojas lēnāk, nekā bija gribēts. Taču darbi notiek, un būvnieks – SIA "Rīgas tilti" – sola tos pabeigt līdz nākamā gada otrajai pusei. Tikko panākta vienošanās, ka tiltu varēs atsākt lietot 2009.gada augustā.
Par ne mazāk nozīmīgu šā gada sasniegumu G.Krieviņš uzskata to, ka Liepājas ostā pēc ilgāka pārtraukuma atkal atgriezusies prāmju līnija. Pašlaik jaunatklātā līnija uz Vāciju darbojas veiksmīgi, interese par to esot liela gan no kravu pārvadātāju, gan no pasažieru puses. Ja kravu plūsma un pieprasījums palielināsies, tiek pieļauts, ka nākamā gada sākumā līnijā Traveminde – Liepāja – Traveminde varētu sākt kursēt vēl viens prāmis.
Kravu apjoms lielāks
Šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 3 903 584 tonnas kravu, kas ir par 6,3 procentiem vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā laikposmā. Lielākais kravu pieaugums fiksēts lejamkravām (par 16 procentiem), bet beramkravu un ģenerālkravu apjomi palikuši iepriekšējā gada līmenī. Kopumā visvairāk pārkrauts jēlnaftas, pēc tam – labības un labības produktu kravas.
G.Krieviņš situāciju komentē šādi: "Ekonomiskā krīze pasaulē un kravu apgrozījuma samazinājums ietekmē arī Liepājas ostu, bet kravu daudzveidība ļauj strādāt stabili.
Pašlaik ir samazinājies kokmateriālu, zāģmateriālu un metāla kravu apgrozījums, bet pieaugums vērojams naftas produktu un graudaugu kravu plūsmā. To apliecina arī ostas stividorkompānijas "Liepājas osta LM" vēlme sadarbībā ar Dānijas uzņēmējiem izbūvēt beramo kravu termināļa otro kārtu. Tātad Liepājas osta darbojas stabili un gatavojas vērienīgiem ostas akvatorijas un kuģu ceļu padziļināšanas darbiem nākamajā gadā, kas ļaus ievērojami palielināt ostas kapacitāti."
Jāpiebilst, ka šā gada laikā Liepājas SEZ uzņēmumu skaits ir papildinājies, tāpēc, kaut arī daži uzņēmumi pārtraukuši darbību, kopējais skaits nav mainījies. Redzot, kā bizness attīstās bijušā Gaļas kombināta teritorijā, tagad – Liepājas Biznesa centrā, nākamgad iecerēts vēl lielāku uzmanību pievērst arī otra biznesa parka attīstībai Pulvera ielā. To, pēc G.Krieviņa teiktā, 2009.–2010. gadā plānots nodrošināt ar visām komunikācijām, lai infrastruktūra būtu sakārtota un varētu piesaistīt investorus.
Ko tālāk?
"Runājot par nākotni, protams, ļoti nozīmīgs būs 2009.gada pirmais pusgads. Pēc tā, kāda situācija veidosies nākamā gada pirmajos mēnešos, lielā mērā varēsim spriest par turpmāko," uzskata Liepājas SEZ pārvaldnieks. Viņš uzsver, ka, plānojot izdevumus un ieguldījumus, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Tomēr joprojām saglabāsies prioritāte – ES struktūrfondu finansētie attīstības projekti, kam noteikti jāparedz pašvaldības un SEZ pārvaldes līdzfinansējums. "Te naudu nedrīkstam nogriezt, jo tas ir nozīmīgi nākotnei," uzsver G.Krieviņš.
www.liepajniekiem.lv
Infrastruktūra uzlabojas un prāmis atgriezies
Par lielāko šā gada sasniegumu SEZ pārvaldnieks uzskata pavasarī atklāto Liepājas ostas jauno dzelzceļa pievedceļu un ziemeļu parku, kas ir viens no ostas transporta infrastruktūras attīstības projekta "Liepājas ostas pievedceļi" daļām. Būvniecības kopējās izmaksas ir 4,08 miljoni latu, ko veido ES Kohēzijas fonda, valsts un SEZ pārvaldes budžeta finanšu līdzekļi.
Projektu "Liepājas ostas pievedceļi" veido trīs vērienīgas ostas infrastruktūras attīstības sadaļas: dzelzceļa pievedceļš un ziemeļu parks, kā arī ostas auto ievadceļa otrās kārtas būvniecība un Karostas izgriežamā tilta rekonstrukcija.
Savukārt par Karostas tilta rekonstrukciju G.Krieviņš atzina, ka tā īstenojas lēnāk, nekā bija gribēts. Taču darbi notiek, un būvnieks – SIA "Rīgas tilti" – sola tos pabeigt līdz nākamā gada otrajai pusei. Tikko panākta vienošanās, ka tiltu varēs atsākt lietot 2009.gada augustā.
Par ne mazāk nozīmīgu šā gada sasniegumu G.Krieviņš uzskata to, ka Liepājas ostā pēc ilgāka pārtraukuma atkal atgriezusies prāmju līnija. Pašlaik jaunatklātā līnija uz Vāciju darbojas veiksmīgi, interese par to esot liela gan no kravu pārvadātāju, gan no pasažieru puses. Ja kravu plūsma un pieprasījums palielināsies, tiek pieļauts, ka nākamā gada sākumā līnijā Traveminde – Liepāja – Traveminde varētu sākt kursēt vēl viens prāmis.
Kravu apjoms lielāks
Šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 3 903 584 tonnas kravu, kas ir par 6,3 procentiem vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā laikposmā. Lielākais kravu pieaugums fiksēts lejamkravām (par 16 procentiem), bet beramkravu un ģenerālkravu apjomi palikuši iepriekšējā gada līmenī. Kopumā visvairāk pārkrauts jēlnaftas, pēc tam – labības un labības produktu kravas.
G.Krieviņš situāciju komentē šādi: "Ekonomiskā krīze pasaulē un kravu apgrozījuma samazinājums ietekmē arī Liepājas ostu, bet kravu daudzveidība ļauj strādāt stabili.
Pašlaik ir samazinājies kokmateriālu, zāģmateriālu un metāla kravu apgrozījums, bet pieaugums vērojams naftas produktu un graudaugu kravu plūsmā. To apliecina arī ostas stividorkompānijas "Liepājas osta LM" vēlme sadarbībā ar Dānijas uzņēmējiem izbūvēt beramo kravu termināļa otro kārtu. Tātad Liepājas osta darbojas stabili un gatavojas vērienīgiem ostas akvatorijas un kuģu ceļu padziļināšanas darbiem nākamajā gadā, kas ļaus ievērojami palielināt ostas kapacitāti."
Jāpiebilst, ka šā gada laikā Liepājas SEZ uzņēmumu skaits ir papildinājies, tāpēc, kaut arī daži uzņēmumi pārtraukuši darbību, kopējais skaits nav mainījies. Redzot, kā bizness attīstās bijušā Gaļas kombināta teritorijā, tagad – Liepājas Biznesa centrā, nākamgad iecerēts vēl lielāku uzmanību pievērst arī otra biznesa parka attīstībai Pulvera ielā. To, pēc G.Krieviņa teiktā, 2009.–2010. gadā plānots nodrošināt ar visām komunikācijām, lai infrastruktūra būtu sakārtota un varētu piesaistīt investorus.
Ko tālāk?
"Runājot par nākotni, protams, ļoti nozīmīgs būs 2009.gada pirmais pusgads. Pēc tā, kāda situācija veidosies nākamā gada pirmajos mēnešos, lielā mērā varēsim spriest par turpmāko," uzskata Liepājas SEZ pārvaldnieks. Viņš uzsver, ka, plānojot izdevumus un ieguldījumus, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Tomēr joprojām saglabāsies prioritāte – ES struktūrfondu finansētie attīstības projekti, kam noteikti jāparedz pašvaldības un SEZ pārvaldes līdzfinansējums. "Te naudu nedrīkstam nogriezt, jo tas ir nozīmīgi nākotnei," uzsver G.Krieviņš.
www.liepajniekiem.lv