Parastais un dekoratīvais fasādes apmetums
Fasāžu apdares materiālu tirgū tiek piedāvāti gan dabīgi, gan mākslīgi materiāli, un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Popularitātes ranga tabulā pirmajā vietā ir dekoratīvais apmetums.
Foto: Parastais un dekoratīvais fasādes apmetums; autors: Parastais un dekoratīvais fasādes apmetumsFasāžu apdares materiālu tirgū tiek piedāvāti gan dabīgi, gan mākslīgi materiāli, un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Popularitātes ranga tabulā pirmajā vietā ir dekoratīvais apmetums.
Apmetums ir visuniversālākais fasāžu apdares materiāls, to var izmantot jebkura lieluma un formas, jebkuras funkcijas, no jebkāda materiāla celtas ēkas apdarei. To var klāt tieši uz konstruktīvā materiāla vai arī uz siltumizolācijas kārtas. Apmetumi var būt pulverveida vai jau gatavi lietošanai.
Apmetuma krāsu spektrs ir gandrīz neierobežots - tas var būt ietonēts visā masā vai arī krāsa uzklāta no virspuses. Lielāku uzticību vieš viendabīgi krāsota masa – fasāde neizskatīs nolupusi, ja arī radīsies kāds defekts apdarē.
Apmetuma maisījumi ir dažādi: kaļķu - smilšu, terazīta, akmens (cementa - kaļķu vai cementa).
Kaļķu-smilšu apmetumā kā saistviela tiek lietoti dzēstie kaļķi, bet pildvielas funkcijas veic baltās kvarca smiltis vai smiltis, kas iegūtas kaļķakmens sasmalcināšanas procesā. Šāds maisījums der koka būvju apdarei un ēkām, kas būvētas no baltajiem ķieģeļiem vai izdedžu betona blokiem. Kaļķu apmetumu nedrīkst klāt uz betona un metāla virsmām. To nevar izmantot arī cokolu, iežogojumu, profilētu elementu un citu detaļu apdarei.
Terazīts ir kaļķu-cementa maisījums, kurā ir kaļķu pārsvars. Tas satur dzēstos kaļķus, līdz 35% (no kopējā maisījuma apjoma) portlandcementu, smalki samaltus kaļķus, kalnu vai upju smilti.
Terazīta apmetumu izmanto fasāžu apdarei, ja ir paaugstinātas prasības pret mehānisko izturību un ārējo apstākļu ietekmi. To lieto arī arhitektūras velkmju apmešanai. Terazīta apmetumu var klāt uz ķieģeļu sienām un betona. Tas der izteikti posmainām un lielai mitruma iedarbībai pakļautām virsmām, kā arī tad, ja virsma būs pakļauta triecieniem. Terazītu nedrīkst izmantot cokolu apdarē. To nedrīkst klāt uz izdedžu betona sienām.
Gatavu apmetumu trīs dienas mitrina ar ūdeni (vienu reizi dienā).Ja tiek veikti liela apjoma darbi, izmantojot mehanizētu uzklāšanas metodi, ekonomiski lietderīgāk ir izmantot sauso celtniecības maisījumu ar ūdeni aizturošām un plastificējošām piedevām.
Akmens apmetumu iedala divās grupās. Viena ir cementa-kaļķu apmetums, kurā 65% no kopējās masas ir cements - ar šo apmetumu var radīt dolomīta, marmora vai kaļķu apdares imitāciju. Otrs veids ir cementa apmetums, ar kuru iespējams panākt granīta apdares imitāciju. To var izmantot visas būves, kā arī atsevišķu detaļu apmešanai. Cementa apmetums der virsmām, kas pakļautas regulārai mitruma iedarbībai — cokoliem, nožogojumiem, balkoniem u.c. No šī maisījuma fasādei var arī izgatavot nelielas arhitektoniskas detaļas. Cementa apmetums der dažādu virsmu apdarei. To var klāt uz betona, ķieģeļiem, metāla.
Pirms darbu sākšanas materiālu ar ūdeni jāmitrina sešas dienas (trīs līdz četras reizes dienā).
Ēku apdarei var izmantot gan parasto, gan tā saukto dekoratīvo apmetumu.
Parastais apmetums ir viendabīgs, gluds, to pēc sacietēšanas nokrāso.
Dekoratīvais apmetums var būt gluds vai reljefs.
Tā sastāvs ir daudzveidīgs - tirgū pieejams minerālais, polimēru, akrila, silikāta, silikona sveķu apmetums.
Minerālais apmetums izgatavots no baltā cementa, kaļķa, kvarca un marmora pildvielām. Īpašās pildvielas veido plastisku un viegli lietojamu apmetumu, kuram raksturīga laba sasaiste ar virsmu. Lielai daļai minerālo apmetumu ir pievienoti hidrofobi savienojumi, kuri aiztur ūdeni uz apmetuma virsmas; pašu apmetumu nevar nomazgāt. Parasti tiek pārdots kā sauss maisījums, kurš jāšķaida ar ūdeni. Lieto uz minerālām virsmām, kuras pirms tam gruntē ar speciālu stiprinājuma grunti.
Minerālais apmetums ir tvaika caurlaidīgs, nedeg, tādēļ to plaši izmanto ārpusē esošo sistēmu siltināšanai. Ņemot vērā apmetuma sasaisti ar pamatu un elastību, minerālo segumu uzskata par sliktāku nekā polimēru segums.
Polimēru apmetuma ražošanā izmanto marmoru, kvarcu vai kaļķakmeni, kas apmetumam piešķir stingrību un cietību. No koksnes iegūto celulozi lieto kā pildvielu, kura apmetumam piešķir elastību. Polimēru apmetumam ir laba tvaika caurlaidība. Ūdens tvaika difūzija ļauj sienai saglabāties sausai, saglabāt siltumizolācijas īpašības, tādējādi telpās saglabājas patīkams mikroklimats. Bez tam, apmetums aizsargā fasādi no lietus un vēja, kaitīgiem un spēcīgiem nokrišņiem.
Polimēru apmetumu lieto iekšdarbiem un ārdarbiem, tas nav piemērots grīdas virsmu un cokolu veidošanai. Tas labi pielīp pie blīvas, notīrītas virsmas (bez taukvielām, pastām un citiem uz smērvielu bāzes ražotiem materiāliem).
Akrila apmetums parasti jau ir lietošanai sagatavots dispersijas ūdens maisījums. To lieto uz visām minerālu virsmām, uz cementa bāzes veidotas apdares, uz visiem veciem dispersijas segumiem un speciāli sagatavotām alkīda vai sintētisko krāsu noklātām virsmām, uz betona, putu betona, ģipša, ģipškartona plāksnēm. Tie rada hidrofobu segumu, laiž cauri ūdens tvaiku. Akrila apmetumam raksturīga izturība pret dažādiem triecieniem, atmosfēras ietekmi, mazgāšanu, tīrīšanu un tml. Apmetums ir aizdedzināms, tas neaiztur minerālu izgarojumus. Pirms lietošanas obligāti jāgruntē virsma.
Silikāta apmetuma pamatā ir "šķidrā" kālija stikls ar marmora graudiņiem. Pārdod jau lietošanai sagatavotu maisījumu. Var klāt uz visu minerālu virsmām un vecām, atbilstoši apstrādātām silikāta virsmām. Apmetumam ir laba tvaika caurlaidība. Silikāta apmetumam nav raksturīga krāsu bagātība, to izmanto tikai ar silikāta grunti.
Silikāta apmetumu klāj tikai ar rokām, to lieto iekštelpu un ārsienu apmešanai. Klāj uz līdzenām minerālu virsmām: betona, ģipša, ģipškartona plāksnēm (bez putekļu, dubļu, kaļķa, smērvielu, taukvielu, vaska, eļļas un emulsijas krāsu pārpalikumiem). Īpaši rekomendē lietot uz lielām virsmām, kurām raksturīga tvaika caurlaidība.
Silikāta apmetumam ir raksturīga izturība pret mazgāšanu, atmosfēras nokrišņu iedarbību, kā arī apkārtējā vidē esošajiem agresīvajiem komponentiem. Bieži tiem ir piedevas, kuras neļauj attīstīties sēnītēm un pelējumam.
Silikāta apmetumu pārdod sagatavotu lietošanai. To nedrīkst jaukt kopā ar citiem materiāliem, šķaidīt un biezināt.
Silikona apmetuma pamatā ir silikona darva ar dolomīta graudiņiem. Pārdod jau sagatavotu lietošanai. Var klāt uz visām minerālu un vecām dispersijas krāsu virsmām. Materiālam ir liela tvaika caurlaidība, tas lieliski no virsmas atstumj ūdeni un dubļus. Silikona apmetumam ir ilgs ekspluatācijas laiks, tāpēc to īpaši iesaka lietot, restaurējot celtnes. Izmanto kopā tikai ar silikona grunti.
Silikona apmetumu izmanto gan iekštelpu, gan ārsienu apdarei. Apmet visas gludas virsmas: betonu, ģipsi, ģipškartona plāksnes. Īpaši rekomendē silikona apdares apmetumu izmantot uz sienām, kuras ātri notraipās. Izžuvis tas rada stingru un hidrofobu apmetuma kārtu, kurai raksturīga laba sasaiste ar tipisku minerālu pamatu. Tas nesasūcas, piemīt pašattīrošas īpašības, līdz ar to samazinās mikroorganismu rašanās iespēja.
Lielai daļai silikona apmetuma ir piedevas, kuras neļauj attīstīties sēnītēm un pelējumam. Silikona apmetums rada mikroporainu slāni ar labu tvaika caurlaidību, kurš garantē brīvu tvaika kustību, līdz ar to apmestā virsma ātri žūst. Apmetumu var mazgāt, tas ir izturīgs pret atmosfēras iedarbību un agresīviem vidē esošajiem komponentiem.
Apmetuma veidošanu noteikti uzticiet profesionāļiem, jo kurš katrs iesācējs nevar izveidot kvalitatīvu virsmu, pat ja ļoti cenšas.