Pārbaudīs Saulkrastu domes lēmumu atļaut būvniecību kāpu aizsargjoslā
Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters uzdevis Pašvaldību lietu pārvaldei (PLP) jau šodien sākt pārbaudīt Saulkrastu domes lēmumu atļaut būvniecību kāpu aizsargjoslā.
Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters uzdevis Pašvaldību lietu pārvaldei (PLP) jau šodien sākt pārbaudīt Saulkrastu domes lēmumu atļaut būvniecību kāpu aizsargjoslā.
Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Dace Zvirbule, Gaters izvērtēs pārbaudes rezultātus un gadījumā, ja domes pieņemtais lēmums būs nelikumīgs, tas tiks atcelts.
Jau ziņots, ka Saulkrastos, Lilastes upes grīvā, kāpu aizsargjoslā notiek privātmājas celtniecība un iespaidīgās trīs stāvu ēkas celtniecība, iespējams, saistīta ar Saeimas deputāta, bijušā Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles vārdu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa preses sekretāre Evita Reinberga, Saulkrastos kāpu zonā pie Lilastes upes grīvas bijuši paredzēti rekonstrukcijas darbi uz jau esošiem ēkas pamatiem, nevis jaunu ēku celtniecība, kas likumā aizliegts.
Vējoņa iepriekš vadītā Lielrīgas reģionālā vides pārvalde devusi atzinumu rekonstrukcijai. Turklāt bijuši noteikti dažādi ierobežojumi, piemēram, nedrīkst iznīcināt priedes un kāpas.
Kā norādīja Reinberga, Aizsargjoslu likums paredz, ka kāpu zonā var rekonstruēt bijušās ēkas uz esošajiem pamatiem. Tomēr, lai izslēgtu dažādas interpretācijas, ir ierosināts pieņemt grozījumus, kas aizliegtu jebkāda veida būvniecību, arī šādu rekonstrukciju.
Laikraksts "Diena", atsaucoties uz bioloģi Brigitu Laimi, iepriekš vēstīja, ka dzīvojamās mājas būve Saulkrastos kāpu zonā, iespējams, nav likumīga. Laime uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo ēku ceļ 300 metru aizsargjoslā. Atļauju AS "Jūras priedes" dzīvojamās mājas būvei devusi Saulkrastu dome un īpaša ekspertu komisija.
"Panorāma" informēja, ka ēkas būvniecības vietā tiek nostiprinātas kāpas - šeit uzbērts liels smilšu valnis.
Būvniecību atļāvusi Saulkrastu dome. Tās priekšsēdētājs Armands Krūmiņš LTV iepriekš sacīja, ka pilsētas attīstības ģenerālplāna 1.redakcijā paredzēts, ka perspektīvā tiks apbūvētas kāpas. Krūmiņš uzskata, ka 50-60% kāpu joslas teritorijas jāapbūvē. Pēc domes priekšsēdētāja domām, tas nepieciešams pilsētas attīstībai.
Projekta realizētāja SIA "Jūras priedes" direktors Ģirts Jēkabsons Tautas partijai ziedojis Ls 8500, tādēļ ēkas būvniecības kontekstā medijos ticis minēts arī Šķēles vārds.
"Diena" informē, ka, pēc Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā pieejamās informācijas, 7,87 hektārus lielos "Mākoņus" AS "Jūras priedes" no to iepriekšējiem īpašniekiem par 550 900 latiem iegādājusies pagājušā gada 2.jūnijā.
Par būvniecības atļaušanu lēmusi īpaša ekspertu komisija, kurā iekļauti arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un Latvijas dabas fonda pārstāvji.
Komisijas ekoloģiskās ekspertīzes atzinumā teikts, ka lielākajā zemesgabala daļā ir saglabājušās kāpas un tām raksturīgais priežu mežs. Tomēr vietā, kur atradušās armijas būves, "dabiskā veģetācija un kāpu reljefs jau iznīcināts", tāpēc dzīvojamās un saimniecības ēkas celtniecība atļaujama.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Dace Zvirbule, Gaters izvērtēs pārbaudes rezultātus un gadījumā, ja domes pieņemtais lēmums būs nelikumīgs, tas tiks atcelts.
Jau ziņots, ka Saulkrastos, Lilastes upes grīvā, kāpu aizsargjoslā notiek privātmājas celtniecība un iespaidīgās trīs stāvu ēkas celtniecība, iespējams, saistīta ar Saeimas deputāta, bijušā Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles vārdu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa preses sekretāre Evita Reinberga, Saulkrastos kāpu zonā pie Lilastes upes grīvas bijuši paredzēti rekonstrukcijas darbi uz jau esošiem ēkas pamatiem, nevis jaunu ēku celtniecība, kas likumā aizliegts.
Vējoņa iepriekš vadītā Lielrīgas reģionālā vides pārvalde devusi atzinumu rekonstrukcijai. Turklāt bijuši noteikti dažādi ierobežojumi, piemēram, nedrīkst iznīcināt priedes un kāpas.
Kā norādīja Reinberga, Aizsargjoslu likums paredz, ka kāpu zonā var rekonstruēt bijušās ēkas uz esošajiem pamatiem. Tomēr, lai izslēgtu dažādas interpretācijas, ir ierosināts pieņemt grozījumus, kas aizliegtu jebkāda veida būvniecību, arī šādu rekonstrukciju.
Laikraksts "Diena", atsaucoties uz bioloģi Brigitu Laimi, iepriekš vēstīja, ka dzīvojamās mājas būve Saulkrastos kāpu zonā, iespējams, nav likumīga. Laime uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo ēku ceļ 300 metru aizsargjoslā. Atļauju AS "Jūras priedes" dzīvojamās mājas būvei devusi Saulkrastu dome un īpaša ekspertu komisija.
"Panorāma" informēja, ka ēkas būvniecības vietā tiek nostiprinātas kāpas - šeit uzbērts liels smilšu valnis.
Būvniecību atļāvusi Saulkrastu dome. Tās priekšsēdētājs Armands Krūmiņš LTV iepriekš sacīja, ka pilsētas attīstības ģenerālplāna 1.redakcijā paredzēts, ka perspektīvā tiks apbūvētas kāpas. Krūmiņš uzskata, ka 50-60% kāpu joslas teritorijas jāapbūvē. Pēc domes priekšsēdētāja domām, tas nepieciešams pilsētas attīstībai.
Projekta realizētāja SIA "Jūras priedes" direktors Ģirts Jēkabsons Tautas partijai ziedojis Ls 8500, tādēļ ēkas būvniecības kontekstā medijos ticis minēts arī Šķēles vārds.
"Diena" informē, ka, pēc Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā pieejamās informācijas, 7,87 hektārus lielos "Mākoņus" AS "Jūras priedes" no to iepriekšējiem īpašniekiem par 550 900 latiem iegādājusies pagājušā gada 2.jūnijā.
Par būvniecības atļaušanu lēmusi īpaša ekspertu komisija, kurā iekļauti arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un Latvijas dabas fonda pārstāvji.
Komisijas ekoloģiskās ekspertīzes atzinumā teikts, ka lielākajā zemesgabala daļā ir saglabājušās kāpas un tām raksturīgais priežu mežs. Tomēr vietā, kur atradušās armijas būves, "dabiskā veģetācija un kāpu reljefs jau iznīcināts", tāpēc dzīvojamās un saimniecības ēkas celtniecība atļaujama.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA