"Parekss - banka" organizēs 300 miljonu ASV dolāru piesaisti Rīgas pasažieru ostas attīstības projektam
Rīgas pasažieru ostas attīstības koncepcijas realizēšanai nepieciešamo finansējumu - apmēram 300 miljonus ASV dolāru (172,5 miljonus latu) - organizēs AS "Parekss - banka", šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Rīgas pasažieru ostas attīstības koncepcijas realizēšanai nepieciešamo finansējumu - apmēram 300 miljonus ASV dolāru (172,5 miljonus latu) - organizēs AS "Parekss - banka", šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Kā laikrakstam apliecinājis bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Grīnbergs, "Parekss - banka", kas jau piešķīrusi 12 miljonus latu Rīgas pasažieru ostas nomniekam un attīstības koncepcijas pasūtītājam SIA "Rīgas pasažieru termināls" (RPT) projekta uzsākšanai, plāno aktīvi piedalīties investīciju piesaistē arī turpmāk.
DB norāda, ka "Parekss - banka" iecerējusi kreditēt projektam piesaistītos uzņēmumus, kas izrādīs vēlmi atbilstoši izstrādātajai koncepcijai apbūvēt ostas teritoriju. Atsevišķas skandināvu kompānijas jau esot izrādījušas interesi, taču konkretizēt šīs firmas bankas pārstāvis nav vēlējies.
Kā skaidrojis Grīnbergs, ostas attīstības projekts nodrošinās daudzveidīgu biznesu, radot lielākas iespējas nopelnīt, līdz ar to bankai būs mazāk risku, saņemot procentus un atgūstot ieguldīto. Pasažieru ostas attīstības projekts paredz ne tikai pasažieru termināļu attīstību, bet, pār Eksporta ielu uzbūvējot pārsegumu, arī komerciālo un dzīvojamo māju izbūvi.
Atbildot uz laikraksta jautājumu, vai tiks noraidīti tie uzņēmēji, kas nāks ar savu finansējumu vai kreditoru, Grīnbergs sacījis: "Esam ieinteresēti sadarboties arī ar citām bankām". Bankas pārstāvis arī nedeva konkrētu atbildi, vai RPT būs iespēja saņemt vēl kādu kredītlīniju "Parekss - bankā", atzīstot, ka "12 miljoni nav maksimālā summa, ko var piešķirt".
Laikraksts piebilst, ka projekta realizācijai nepieciešams Rīgas domes akcepts un aktīva līdzdalība, līdz ar to koncepcijā iespējamas korekcijas.
AS "Hansabanka" valdes loceklis Druvis Mūrnieks DB paudis viedokli, ka "Parekss - banka" kredītu 300 miljonu ASV dolāru apmērā nevar piešķirt vienam uzņēmumam, taču, pastāvot brīvajam tirgum, uzņēmējiem ir brīvas rokas izvēlēties starp dažādu banku piedāvājumiem, nevis minētā projekta ietvaros slēgt līgumu par finansēšanu tikai ar vienu banku.
Laikraksts arī atgādina, ka "Parekss - banka" finansēja arī prāmja "Baltic Kristina" iegādi, piešķirot tā īpašniekam - AS "Rīgas jūras līnija" 7,7 miljonu ASV dolāru (4,43 miljonu latu) kredītu. Grīnbergs norāda, ka tā ir tikai sakritība. Kredīts prāmja iegādei dots, pirms RPT iepazīstinājis banku ar savu biznesa plānu.
Kā ziņots, Norvēģijas kompānija "Aspade International" pēc Rīgas pasažieru ostas nomnieka RPT pasūtījuma izstrādājusi ostas teritorijas apbūves projektu, kas iecerēts trīs līmeņos. Saskaņā ar izstrādāto projektu pašreizējās pasažieru ostas teritorijā plānots izveidot mākslīgu paaugstinājumu, uz kura tiks būvētas dzīvojamās un biroja ēkas, zem augšējās apbūves, mākslīgās "kāpas" centrālajā daļā, paralēli Daugavai tiks izvietoti četri kruīza kuģu pasažieru termināļi.
"Kāpas" vidējā līmenī tiks arī izvietots pašreizējās Eksporta ielas posms, kas ļaus šķērsot virspusē izvietoto dzīvojamo un biznesa rajonu, neveidojot tajā sastrēgumus.
Lai nodrošinātu pasažieru ostas pussalas iedzīvotāju un tur izvietoto biroju darbinieku iespējas izmantot personisko autotransportu, zem centrālās Eksporta ielas posma plānots izbūvēt vairākas mazākas ieliņas un pazemes autostāvvietas, kas pievedīs pie visām virspusē uzbūvētajām ēkām. Nokļūšanai ēkās no pazemes autostāvvietām varēs izmantot liftus.
Projektā noteikts, ka pazemes autostāvvietas atradīsies aptuveni 0,8 metrus virs Daugavas ūdenslīmeņa, centrālais Eksporta ielas posms un pasažieru termināļi būs izvietoti aptuveni 3,5 metru augstumā virs Daugavas ūdens līmeņa.
LETA
Kā laikrakstam apliecinājis bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Grīnbergs, "Parekss - banka", kas jau piešķīrusi 12 miljonus latu Rīgas pasažieru ostas nomniekam un attīstības koncepcijas pasūtītājam SIA "Rīgas pasažieru termināls" (RPT) projekta uzsākšanai, plāno aktīvi piedalīties investīciju piesaistē arī turpmāk.
DB norāda, ka "Parekss - banka" iecerējusi kreditēt projektam piesaistītos uzņēmumus, kas izrādīs vēlmi atbilstoši izstrādātajai koncepcijai apbūvēt ostas teritoriju. Atsevišķas skandināvu kompānijas jau esot izrādījušas interesi, taču konkretizēt šīs firmas bankas pārstāvis nav vēlējies.
Kā skaidrojis Grīnbergs, ostas attīstības projekts nodrošinās daudzveidīgu biznesu, radot lielākas iespējas nopelnīt, līdz ar to bankai būs mazāk risku, saņemot procentus un atgūstot ieguldīto. Pasažieru ostas attīstības projekts paredz ne tikai pasažieru termināļu attīstību, bet, pār Eksporta ielu uzbūvējot pārsegumu, arī komerciālo un dzīvojamo māju izbūvi.
Atbildot uz laikraksta jautājumu, vai tiks noraidīti tie uzņēmēji, kas nāks ar savu finansējumu vai kreditoru, Grīnbergs sacījis: "Esam ieinteresēti sadarboties arī ar citām bankām". Bankas pārstāvis arī nedeva konkrētu atbildi, vai RPT būs iespēja saņemt vēl kādu kredītlīniju "Parekss - bankā", atzīstot, ka "12 miljoni nav maksimālā summa, ko var piešķirt".
Laikraksts piebilst, ka projekta realizācijai nepieciešams Rīgas domes akcepts un aktīva līdzdalība, līdz ar to koncepcijā iespējamas korekcijas.
AS "Hansabanka" valdes loceklis Druvis Mūrnieks DB paudis viedokli, ka "Parekss - banka" kredītu 300 miljonu ASV dolāru apmērā nevar piešķirt vienam uzņēmumam, taču, pastāvot brīvajam tirgum, uzņēmējiem ir brīvas rokas izvēlēties starp dažādu banku piedāvājumiem, nevis minētā projekta ietvaros slēgt līgumu par finansēšanu tikai ar vienu banku.
Laikraksts arī atgādina, ka "Parekss - banka" finansēja arī prāmja "Baltic Kristina" iegādi, piešķirot tā īpašniekam - AS "Rīgas jūras līnija" 7,7 miljonu ASV dolāru (4,43 miljonu latu) kredītu. Grīnbergs norāda, ka tā ir tikai sakritība. Kredīts prāmja iegādei dots, pirms RPT iepazīstinājis banku ar savu biznesa plānu.
Kā ziņots, Norvēģijas kompānija "Aspade International" pēc Rīgas pasažieru ostas nomnieka RPT pasūtījuma izstrādājusi ostas teritorijas apbūves projektu, kas iecerēts trīs līmeņos. Saskaņā ar izstrādāto projektu pašreizējās pasažieru ostas teritorijā plānots izveidot mākslīgu paaugstinājumu, uz kura tiks būvētas dzīvojamās un biroja ēkas, zem augšējās apbūves, mākslīgās "kāpas" centrālajā daļā, paralēli Daugavai tiks izvietoti četri kruīza kuģu pasažieru termināļi.
"Kāpas" vidējā līmenī tiks arī izvietots pašreizējās Eksporta ielas posms, kas ļaus šķērsot virspusē izvietoto dzīvojamo un biznesa rajonu, neveidojot tajā sastrēgumus.
Lai nodrošinātu pasažieru ostas pussalas iedzīvotāju un tur izvietoto biroju darbinieku iespējas izmantot personisko autotransportu, zem centrālās Eksporta ielas posma plānots izbūvēt vairākas mazākas ieliņas un pazemes autostāvvietas, kas pievedīs pie visām virspusē uzbūvētajām ēkām. Nokļūšanai ēkās no pazemes autostāvvietām varēs izmantot liftus.
Projektā noteikts, ka pazemes autostāvvietas atradīsies aptuveni 0,8 metrus virs Daugavas ūdenslīmeņa, centrālais Eksporta ielas posms un pasažieru termināļi būs izvietoti aptuveni 3,5 metru augstumā virs Daugavas ūdens līmeņa.
LETA