Pārmaiņas Latvijas koksnes granulu ražošanas sfērā: mazinās skaits, aug jauda
Foto: Pārmaiņas Latvijas koksnes granulu ražošanas sfērā: mazinās skaits, aug jauda
Skaidu cenas kāpums un ierobežotā pieejamība, ko līdzi sev atnesa mežizstrādes un kokapstrādes piebremzēšana, no tirgus izslēgusi kā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas nopietnas granulu rūpnīcas, tā vairākus mazos ražotājus, ziņo "Diena".
Skaidu cenas kāpums un ierobežotā pieejamība, ko līdzi sev atnesa mežizstrādes un kokapstrādes piebremzēšana, no tirgus izslēgusi kā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas nopietnas granulu rūpnīcas, tā vairākus mazos ražotājus, ziņo "Diena".
Līdz nākamā gada beigām ekonomiskā situācija varētu atsijāt vēl pāris tirgus dalībnieku, vēl skaidrāk iezīmējot, ka šajā nišā stabili strādās lielās rūpnīcas, kam ir savs izejvielu avots.
Daudzi apmiruši
Pēc Eiropas biomasas asociācijas aplēsēm, granulu patēriņš Eiropā varētu augt no aptuveni septiņiem miljoniem tonnu gadā patlaban līdz apmēram 60 miljoniem 2020.gadā. Sajūtot pieprasījuma kāpumu Skandināvijā un Lielbritānijā, granulu ražotājs Latgran šogad investējis 13,3 miljonus eiro, papildu ražotnei Jaunjelgavā otrdien oficiāli atklājot divtik jaudīgu rūpnīcu turpat "kaimiņos", Jēkabpils rajona Kūku pagastā. "Tas ir vēl viens piemērs, kas parāda, ka šajā biznesā izdzīvos lielie, vēlams tādi uzņēmumi, kuriem ir pašiem savs izejvielu avots," par Latgran saka konkurenta Kurzemes granulas valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs. Pērnais gads ir bijis izšķirošais mazajiem granulu ražotājiem, pēc apkures sistēmu Grandeg īpašnieka Andra Lubiņa aplēsēm, to skaitu samazinot apmēram uz pusi. "Izmiruši ir tie, kuriem nācās staigāt apkārt un meklēt skaidas. Tomēr lielie strādā un strādās, jo fosilais kurināmais nu jau arī Latvijā astronomiski sadārdzinās, granulām ieņemot kurināmo topā augstākas vietas."
Skaidu var nepietikt
Jaunās Latgran ražotnes maksimālā jauda ir līdz 150 tūkstošiem tonnu granulu gadā, kas, skaitot kopā ar Jaunjelgavas ražotnes 75 tūkstošiem, ierindo Latgran starp pieciem spēcīgākajiem Eiropas granulu ražotājiem, stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Arnolds Dāle. Saražotie tūkstoši ir industriālā tipa granulas, kas bērtā veidā ar kuģiem galvenokārt nonāk Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā. Latvijas tirgus uzņēmumam nav interesants. "Kamēr valstiskā līmenī ir vēlme par visu varu dedzināt akmeņogles, tikmēr nopietnu industriālo granulu noietu Latvijā nesaredzu," saka A.Dāle, atsaucoties uz iecerēto elektrostacijas būvniecību Liepājā. Par vienu no lielākajiem trumpjiem uzņēmums uzskata skaidu piegādes no māsasuzņēmuma Latsin, kas ir starp Latvijas meža nozares līderiem. Pēc A.Dāles teiktā, rūpnīca skaidas saņem no zāģētavām, kurām Latsin piegādā apaļkoku. V.Grīnbergs gan uzskata, ka, iztiekot tikai ar izejmateriālu no māsasuzņēmuma, ražotne nespēs strādāt ar maksimālo jaudu. "Iespējams, pie tik lielas jaudas, izejmateriāls nākotnē varētu būt Latgran problēma," pieļauj V.Grīnbergs. Tomēr to, ka lielajiem un spēcīgajiem granulu ražotājiem varētu būt vajadzība pēc papildu skaidu iepirkšanas no mazajām zāģētavām, pozitīvi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. "Iepērkot mazo zāģētavu skaidu kaudzes, lieli pārstrādātāji audzē arī šo mazo konkurētspēju."
Nākotne vietējā tirgū
Granulu ražošanā Latvijā nākamais gads ne tikai izkristalizēs, kuri paliks un kuriem nāksies aiziet, bet varētu būt zīmīgs arī ar spēku konsolidēšanu. "Redzēsim ne tikai bankrotus, bet arī konsolidāciju. Tomēr, pirms notiek konsolidācija, no tirgus ir jāaiziet vājākajiem," tā V.Grīnbergs, paredzot, ka tuvākā gada laikā granulu ražotāju skaits varētu vēl sarukt. Tomēr prognozēt, ka paliks tikai lielie ražotāji, V.Grīnbergs neņemas. Viņš uzskata, ka nākotne gaidāma arī tiem uzņēmumiem, kuri pēc izmēriem nebūs tie lielākie, tomēr koncentrēsies uz augstākās klases granulu piegādi vietējam tirgum.
"Zaļās enerģijas jomā mēs vēl krietni iepaliekam Rietumeiropai un Skandināvijai. Mums ir krietni, kur augt," saka V.Grīnbergs.
Līdz nākamā gada beigām ekonomiskā situācija varētu atsijāt vēl pāris tirgus dalībnieku, vēl skaidrāk iezīmējot, ka šajā nišā stabili strādās lielās rūpnīcas, kam ir savs izejvielu avots.
Daudzi apmiruši
Pēc Eiropas biomasas asociācijas aplēsēm, granulu patēriņš Eiropā varētu augt no aptuveni septiņiem miljoniem tonnu gadā patlaban līdz apmēram 60 miljoniem 2020.gadā. Sajūtot pieprasījuma kāpumu Skandināvijā un Lielbritānijā, granulu ražotājs Latgran šogad investējis 13,3 miljonus eiro, papildu ražotnei Jaunjelgavā otrdien oficiāli atklājot divtik jaudīgu rūpnīcu turpat "kaimiņos", Jēkabpils rajona Kūku pagastā. "Tas ir vēl viens piemērs, kas parāda, ka šajā biznesā izdzīvos lielie, vēlams tādi uzņēmumi, kuriem ir pašiem savs izejvielu avots," par Latgran saka konkurenta Kurzemes granulas valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs. Pērnais gads ir bijis izšķirošais mazajiem granulu ražotājiem, pēc apkures sistēmu Grandeg īpašnieka Andra Lubiņa aplēsēm, to skaitu samazinot apmēram uz pusi. "Izmiruši ir tie, kuriem nācās staigāt apkārt un meklēt skaidas. Tomēr lielie strādā un strādās, jo fosilais kurināmais nu jau arī Latvijā astronomiski sadārdzinās, granulām ieņemot kurināmo topā augstākas vietas."
Skaidu var nepietikt
Jaunās Latgran ražotnes maksimālā jauda ir līdz 150 tūkstošiem tonnu granulu gadā, kas, skaitot kopā ar Jaunjelgavas ražotnes 75 tūkstošiem, ierindo Latgran starp pieciem spēcīgākajiem Eiropas granulu ražotājiem, stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Arnolds Dāle. Saražotie tūkstoši ir industriālā tipa granulas, kas bērtā veidā ar kuģiem galvenokārt nonāk Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā. Latvijas tirgus uzņēmumam nav interesants. "Kamēr valstiskā līmenī ir vēlme par visu varu dedzināt akmeņogles, tikmēr nopietnu industriālo granulu noietu Latvijā nesaredzu," saka A.Dāle, atsaucoties uz iecerēto elektrostacijas būvniecību Liepājā. Par vienu no lielākajiem trumpjiem uzņēmums uzskata skaidu piegādes no māsasuzņēmuma Latsin, kas ir starp Latvijas meža nozares līderiem. Pēc A.Dāles teiktā, rūpnīca skaidas saņem no zāģētavām, kurām Latsin piegādā apaļkoku. V.Grīnbergs gan uzskata, ka, iztiekot tikai ar izejmateriālu no māsasuzņēmuma, ražotne nespēs strādāt ar maksimālo jaudu. "Iespējams, pie tik lielas jaudas, izejmateriāls nākotnē varētu būt Latgran problēma," pieļauj V.Grīnbergs. Tomēr to, ka lielajiem un spēcīgajiem granulu ražotājiem varētu būt vajadzība pēc papildu skaidu iepirkšanas no mazajām zāģētavām, pozitīvi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. "Iepērkot mazo zāģētavu skaidu kaudzes, lieli pārstrādātāji audzē arī šo mazo konkurētspēju."
Nākotne vietējā tirgū
Granulu ražošanā Latvijā nākamais gads ne tikai izkristalizēs, kuri paliks un kuriem nāksies aiziet, bet varētu būt zīmīgs arī ar spēku konsolidēšanu. "Redzēsim ne tikai bankrotus, bet arī konsolidāciju. Tomēr, pirms notiek konsolidācija, no tirgus ir jāaiziet vājākajiem," tā V.Grīnbergs, paredzot, ka tuvākā gada laikā granulu ražotāju skaits varētu vēl sarukt. Tomēr prognozēt, ka paliks tikai lielie ražotāji, V.Grīnbergs neņemas. Viņš uzskata, ka nākotne gaidāma arī tiem uzņēmumiem, kuri pēc izmēriem nebūs tie lielākie, tomēr koncentrēsies uz augstākās klases granulu piegādi vietējam tirgum.
"Zaļās enerģijas jomā mēs vēl krietni iepaliekam Rietumeiropai un Skandināvijai. Mums ir krietni, kur augt," saka V.Grīnbergs.
