Pārskats par vides projektu aktivitātēm (1.daļa)
Laikā, kad populārāko būvniecības objektu aktivitātes pieklusušas, Vides ministrijas atkritumu apsaimniekošanas poligonu un ūdenssaimniecības renovācijas projekti joprojām tiek īstenoti. Īss pārskats par finansējuma sadalījumu, padarīto un turpmākiem darbiem.
Foto: Pārskats par vides projektu aktivitātēm (1.daļa); autors: Pārskats par vides projektu aktivitātēm (1.daļa)Laikā, kad populārāko būvniecības objektu aktivitātes pieklusušas, Vides ministrijas atkritumu apsaimniekošanas poligonu un ūdenssaimniecības renovācijas projekti joprojām tiek īstenoti. Īss pārskats par finansējuma sadalījumu, padarīto un turpmākiem darbiem.
Ūdenssaimniecības projekti
Ūdenssaimniecības attīstību Latvijā nosacīti var sadalīt 2 posmos:
1.posms
Turpinās projektu īstenošana, kuriem finansējums piešķirts Kohēzijas fonda 2000-2006 gada plānošanas perioda budžetā. 1. posma ietvaros daļa projektu jau ir pabeigti – Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga II kārta. Līdz 209. gada beigām tiks pabeigti projekti Daugavpilī, Olainē, Jaunolainē, Ventspilī.
Šobrīd aktīvākie darbi turpinās Rīgā (III kārtas ietvaros). Nozīmīgs ir projekts "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos, kur vienā projektā ir apvienotas 18 pašvaldības", kura ietvaros noslēgti 50 būvdarbu līgumi, 2 piegāžu līgumi, 2 pakalpojumu līgumi. Liela daļa no šiem projektiem jau ir pabeigti, tās ir jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Preiļos, Salacgrīvā un ūdens atdzelžošanas stacijas Valkā, Preiļos, Salacgrīvā. Šī projekta ietvaros lielākie darbi vēl turpinās Salaspilī un Līvānos, kur tiek izbūvētas ūdens atdzelžošanas stacijas.
Projekta pilnīga realizācija paredz Latvijā 11 jaunu dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju izbūvi, 3 staciju rekonstrukciju, tiks atjaunoti un aptuveni par 48 km paplašināti 6 procenti no ūdensapgādes tīkliem; izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11, kā arī atjaunoti un apmēram par 64 km paplašināti 8 procenti kanalizācijas tīklu.
Visa projekta kopējās attiecināmās izmaksas (bez PVN) ir vairāk kā 106,3 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66 procentus jeb 42,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
2.posms
2.posms ietver 2007-2013. gada Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansētos projektus. Ar Kohēzijas fonda atbalstu projekti šobrīd tiek realizēti 48 pašvaldībās visā Latvijā, no lielākajām varētu minēt Ogri, Madonu, Aizkraukli, Jēkabpili, Ludzu, Grobiņu, Brocēnus, Talsus, Saldu un citas. Visās šajās pašvaldībās aktīvi notiek projektu īstenošana, kura vēl turpināsies vismaz 2 gadus. Kopā līdz 2013. gadam tiek plānoti projekti vēl 40 pašvaldības.
Ūdenssaimniecības projektu ietvaros visvairāk darba ir kompānijām, kuras specializējušās ūdensvadu un kanalizācijas tīklu projektēšanā un izbūvē, kā arī Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) un dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu (UAS) projektēšanā un izbūvē. Jāpiezīmē, ka visiem šiem darbiem tiek nodrošināta būvdabu inženiertehniskā uzraudzība, tātad darbs tiek nodrošināts kompānijām, kuras šos darbus veic.