Pasaules dabas fonds iebilst pret būvniecību Papes dabas parkā
Papes dabas parka teritorijā bez detālplānojuma izstrādes un publiskās apspriešanas uzsākta ciemata būvniecība. Pasaules dabas fonds, iebilstot pret šo būvniecību, nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Indulim Emsim (ZZS) un "Sabiedrībai par atklātību "Delna", šodien ziņo laikraksts "Diena".
Papes dabas parka teritorijā bez detālplānojuma izstrādes un publiskās apspriešanas uzsākta ciemata būvniecība. Pasaules dabas fonds, iebilstot pret šo būvniecību, nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Indulim Emsim (ZZS) un "Sabiedrībai par atklātību "Delna", šodien ziņo laikraksts "Diena".
Svaigākos būvdarbus Rucavas pagasta Papes ciemā nevar nepamanīt - teritorijā, kas atrodas jūras piekrastes aizsargjoslā, kultūrvēsturiskajā zonā un kur iekārtots Papes dabas parks, cita pie citas slejas vairākas nepabeigtas balto silikātķieģeļu jaunceltnes, kas tiek apšūtas ar skaidu plati. Visapkārt ir nostumta zemes virskārta un sakrautas būvmateriālu grēdas. Par spīti vietas trīskārt īpašajam statusam, ar Lietuvu saistītā firma "Pajūris" še būvējas bez detālā plānojuma izstrādes, projekts nav ticis nodots arī sabiedriskajai apspriešanai, raksta "Diena".
Pasaules Dabas fonds (WWF), kas Papes dabas parka teritorijā īsteno divus Eiropas Savienības (ES) "Life Nature" projektus - "Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā" un "Papes ezers: aizsardzība un attīstība", uzskata - šāda piekrastes joslas attīstība kaitē dabas vērtībām, tāpēc projektu turpmākā ieviešana ir apdraudēta. Aicinot novērst iespējamās nelikumības, WWF nosūtījis vēstuli premjeram un "Sabiedrībai par atklātību "Delna".
Ja Latvijas atbildīgās amatpersonas būvniecību neapturēs, WWF vērsīsies Eiropas Savienības (ES) institūcijās, jo šis ir vienīgais fondam zināmais gadījums, kad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā piekrastes aizsargjoslā no jauna tiek būvēts vesels ciemats.
"Tas ir uz vecajiem pamatiem," laikrakstam skaidro Rucavas pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Bārdulis, piebilstot, ka padomju laikā šajā vietā bijusi atpūtas bāze. Teritorijas attīstības plānā tur paredzēta apbūve. Ja tiek veikta "kompleksa rekonstrukcija", arī detālplāns nav nepieciešams.
"Mēs to piefiksējām, kad no Lietuvas sāka nākt mašīnas ar ķieģeļiem," stāsta Papes dabas parka direktors Ints Mednis. WWF pārstāvji bijuši pārsteigti, ka celtniecība sākta tādā tempā - šai vietai taču ir īpaši aizsargājamas zonas statuss, kur "vajag neskaitāmus saskaņojumus", tāpēc būvvaldei pieprasīti paskaidrojumi. Komentējot pašvaldības iebildi, ka notiek vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, Mednis rāda uz svaigi ielietiem betona pamatiem. "Skaidri redzams, ka tā ir jauna apbūve," piebilst Mednis.
"Man sirds iesāpējās, kad redzēju, kas te notiek, bet tagad vairs nesāp, tagad viss ir saārdīts," atzīst topošās bāzes tuvākais kaimiņš Edgars Jānis Bēts. Viņš ir arī apbūvējamā zemes gabala īpašnieks, "Pajūris" to no viņa nomā. "Es redzu, ka visu dara nauda," par straujo būvēšanos saka zemes īpašnieks. Celtniecība sākusies maijā, un liekas, ka šogad tiks pabeigta. Bēts līgumā esot atteicies no tiesībām atsavināt zemi no nomnieka savām vajadzībām. Ne par līguma termiņu, ne darījuma summu viņš nerunā - tas esot konfidenciāli.
Bēts pastāsta, ka tā dēvētā atpūtas bāze bijušas nolaistas koka vienstāva būdiņas, kurp atpūsties braukuši lietuvieši - Akmenes cementa rūpnīcas strādnieki. Sākotnēji līgums par zemes nomu bijis noslēgts ar rūpnīcu, bet tagad šīs tiesības ieguvusi firma "Pajūris".
Kā liecina "Lursoft" dati, tās lielākais īpašnieks ir kāds Danila Oliuss. Lietuvā pieejamā informācija vēsta - viņš ir arī viens no Akmenes cementa rūpnīcas akcionāriem. "Būvatļauja netika liegta, nekādu aizrādījumu nebija," laikrakstam teicis "Pajūris" izpilddirektors Ojārs Turks. Arī viņš uzsver, ka celtniecība esot vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, tās vietā tikšot uzbūvēti desmit nami un katlumāja. "Arhitekts Grundbergs bija priecīgs, ka aizvāksim vecos hlamus," piebilda Turks.
Aplūkojot jaunbūves, Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona inspektore Ingrīda Vize bijusi šokā, vēsta laikraksts "Kursas Laiks". Proti, šāda apbūve ir pretrunā ar Rucavas pagasta un Liepājas rajona teritorijas plānojumu, kur Papes ciems iezīmēts kā kultūrvēsturisko ainavu teritorija. Tas nozīmē, ka tajā atļauts būvēt tikai vienstāva vai pusotra stāva ēkas, turoties pie vecajiem zvejnieku ciematiem tradicionālā stila - jāizmanto dabiski materiāli, koks, niedres. Celtniecībā jāievēro arī viensētu princips. "Dienai" gan neesot izdevies sazināties ar Vizi, lai noskaidrotu, kādas ir inspekcijas pilnvaras un iespējas ietekmēt neatbilstošo būvju turpmāko pastāvēšanu.
"Man tur nepatīk blīvums, bet par stāvu augstumu varētu strīdēties - jābūt speciālistam, lai pateiktu, vai tur ir viens vai divi stāvi," laikrakstam teicis pagasta priekšsēdis Bārdulis. Apbūves blīvuma dēļ viņš atpūtas bāzi dēvē par "ciematiņu" vai "pilsētiņu". Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs, kurš izsniedzis būvatļauju, gan nešaubās - ēkas esot pusotra stāva augstas. "Otrais stāvs ir jumtā - mansards," viņš atbild, vaicāts, vai apjumts otrais stāvs uzskatāms par pusstāvu. Pēc viņa teiktā, ēkas tikšot apšūtas ar koku, tādēļ pilnīgi iederēšoties kultūrvēsturiskajā kontekstā.
Grundbergs šāda ciematiņa izveidošanu dabas parkā vērtē kā mazāko ļaunumu - ja būtu palicis tā, kā bija (ar vecajiem namiņiem bez kanalizācijas), vieta būtu nesakopta un mežonīga. Firma "Pajūris" ne tikai to sakopšot, bet arī nojaukšot vairākus "vidi degradējošus objektus" - vecās saimniecības ēkas, kādu sovhoza laikos celtu māju un "pretīgu" ūdenstorni.
"Pašlaik izskatās, ka tā ir klaja nelikumība," vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) viedokli par būvēšanos Papē dara zināmu viņa palīgs Didzis Jonovs. Ministrs uzdevis veikt pārbaudi un, apstiprinoties aizdomām, esot gatavs vērsties prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Pirms lemt par būvatļaujas apturēšanu atpūtas bāzes celtniecības likumību patlaban izvērtē Liepājas reģiona būvinspekcija, par rezultātiem solot informēt drīzumā.
Šo jautājumu sola pētīt arī Liepājas reģionālā vides pārvalde, lai noskaidrotu, vai ņemti vērā piekrastes aizsargjoslu likumā ietvertie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī noteikumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Arī Rucavas pagasta septiņu deputātu nākamajā sanāksmē tikšot analizēts, vai pašvaldība savā teritorijā vēlas redzēt šādu "pilsētiņu", raksta "Diena".
Svaigākos būvdarbus Rucavas pagasta Papes ciemā nevar nepamanīt - teritorijā, kas atrodas jūras piekrastes aizsargjoslā, kultūrvēsturiskajā zonā un kur iekārtots Papes dabas parks, cita pie citas slejas vairākas nepabeigtas balto silikātķieģeļu jaunceltnes, kas tiek apšūtas ar skaidu plati. Visapkārt ir nostumta zemes virskārta un sakrautas būvmateriālu grēdas. Par spīti vietas trīskārt īpašajam statusam, ar Lietuvu saistītā firma "Pajūris" še būvējas bez detālā plānojuma izstrādes, projekts nav ticis nodots arī sabiedriskajai apspriešanai, raksta "Diena".
Pasaules Dabas fonds (WWF), kas Papes dabas parka teritorijā īsteno divus Eiropas Savienības (ES) "Life Nature" projektus - "Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā" un "Papes ezers: aizsardzība un attīstība", uzskata - šāda piekrastes joslas attīstība kaitē dabas vērtībām, tāpēc projektu turpmākā ieviešana ir apdraudēta. Aicinot novērst iespējamās nelikumības, WWF nosūtījis vēstuli premjeram un "Sabiedrībai par atklātību "Delna".
Ja Latvijas atbildīgās amatpersonas būvniecību neapturēs, WWF vērsīsies Eiropas Savienības (ES) institūcijās, jo šis ir vienīgais fondam zināmais gadījums, kad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā piekrastes aizsargjoslā no jauna tiek būvēts vesels ciemats.
"Tas ir uz vecajiem pamatiem," laikrakstam skaidro Rucavas pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Bārdulis, piebilstot, ka padomju laikā šajā vietā bijusi atpūtas bāze. Teritorijas attīstības plānā tur paredzēta apbūve. Ja tiek veikta "kompleksa rekonstrukcija", arī detālplāns nav nepieciešams.
"Mēs to piefiksējām, kad no Lietuvas sāka nākt mašīnas ar ķieģeļiem," stāsta Papes dabas parka direktors Ints Mednis. WWF pārstāvji bijuši pārsteigti, ka celtniecība sākta tādā tempā - šai vietai taču ir īpaši aizsargājamas zonas statuss, kur "vajag neskaitāmus saskaņojumus", tāpēc būvvaldei pieprasīti paskaidrojumi. Komentējot pašvaldības iebildi, ka notiek vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, Mednis rāda uz svaigi ielietiem betona pamatiem. "Skaidri redzams, ka tā ir jauna apbūve," piebilst Mednis.
"Man sirds iesāpējās, kad redzēju, kas te notiek, bet tagad vairs nesāp, tagad viss ir saārdīts," atzīst topošās bāzes tuvākais kaimiņš Edgars Jānis Bēts. Viņš ir arī apbūvējamā zemes gabala īpašnieks, "Pajūris" to no viņa nomā. "Es redzu, ka visu dara nauda," par straujo būvēšanos saka zemes īpašnieks. Celtniecība sākusies maijā, un liekas, ka šogad tiks pabeigta. Bēts līgumā esot atteicies no tiesībām atsavināt zemi no nomnieka savām vajadzībām. Ne par līguma termiņu, ne darījuma summu viņš nerunā - tas esot konfidenciāli.
Bēts pastāsta, ka tā dēvētā atpūtas bāze bijušas nolaistas koka vienstāva būdiņas, kurp atpūsties braukuši lietuvieši - Akmenes cementa rūpnīcas strādnieki. Sākotnēji līgums par zemes nomu bijis noslēgts ar rūpnīcu, bet tagad šīs tiesības ieguvusi firma "Pajūris".
Kā liecina "Lursoft" dati, tās lielākais īpašnieks ir kāds Danila Oliuss. Lietuvā pieejamā informācija vēsta - viņš ir arī viens no Akmenes cementa rūpnīcas akcionāriem. "Būvatļauja netika liegta, nekādu aizrādījumu nebija," laikrakstam teicis "Pajūris" izpilddirektors Ojārs Turks. Arī viņš uzsver, ka celtniecība esot vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, tās vietā tikšot uzbūvēti desmit nami un katlumāja. "Arhitekts Grundbergs bija priecīgs, ka aizvāksim vecos hlamus," piebilda Turks.
Aplūkojot jaunbūves, Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona inspektore Ingrīda Vize bijusi šokā, vēsta laikraksts "Kursas Laiks". Proti, šāda apbūve ir pretrunā ar Rucavas pagasta un Liepājas rajona teritorijas plānojumu, kur Papes ciems iezīmēts kā kultūrvēsturisko ainavu teritorija. Tas nozīmē, ka tajā atļauts būvēt tikai vienstāva vai pusotra stāva ēkas, turoties pie vecajiem zvejnieku ciematiem tradicionālā stila - jāizmanto dabiski materiāli, koks, niedres. Celtniecībā jāievēro arī viensētu princips. "Dienai" gan neesot izdevies sazināties ar Vizi, lai noskaidrotu, kādas ir inspekcijas pilnvaras un iespējas ietekmēt neatbilstošo būvju turpmāko pastāvēšanu.
"Man tur nepatīk blīvums, bet par stāvu augstumu varētu strīdēties - jābūt speciālistam, lai pateiktu, vai tur ir viens vai divi stāvi," laikrakstam teicis pagasta priekšsēdis Bārdulis. Apbūves blīvuma dēļ viņš atpūtas bāzi dēvē par "ciematiņu" vai "pilsētiņu". Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs, kurš izsniedzis būvatļauju, gan nešaubās - ēkas esot pusotra stāva augstas. "Otrais stāvs ir jumtā - mansards," viņš atbild, vaicāts, vai apjumts otrais stāvs uzskatāms par pusstāvu. Pēc viņa teiktā, ēkas tikšot apšūtas ar koku, tādēļ pilnīgi iederēšoties kultūrvēsturiskajā kontekstā.
Grundbergs šāda ciematiņa izveidošanu dabas parkā vērtē kā mazāko ļaunumu - ja būtu palicis tā, kā bija (ar vecajiem namiņiem bez kanalizācijas), vieta būtu nesakopta un mežonīga. Firma "Pajūris" ne tikai to sakopšot, bet arī nojaukšot vairākus "vidi degradējošus objektus" - vecās saimniecības ēkas, kādu sovhoza laikos celtu māju un "pretīgu" ūdenstorni.
"Pašlaik izskatās, ka tā ir klaja nelikumība," vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) viedokli par būvēšanos Papē dara zināmu viņa palīgs Didzis Jonovs. Ministrs uzdevis veikt pārbaudi un, apstiprinoties aizdomām, esot gatavs vērsties prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Pirms lemt par būvatļaujas apturēšanu atpūtas bāzes celtniecības likumību patlaban izvērtē Liepājas reģiona būvinspekcija, par rezultātiem solot informēt drīzumā.
Šo jautājumu sola pētīt arī Liepājas reģionālā vides pārvalde, lai noskaidrotu, vai ņemti vērā piekrastes aizsargjoslu likumā ietvertie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī noteikumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Arī Rucavas pagasta septiņu deputātu nākamajā sanāksmē tikšot analizēts, vai pašvaldība savā teritorijā vēlas redzēt šādu "pilsētiņu", raksta "Diena".