Pasaules līmeņa eksperti diskutēs par industriālo politiku Latvijā
Ceturtdien, 13.decembrī, viesnīcā "Radisson Blu Hotel Latvija" no plkst.9 līdz plkst.11.30 notiks publiskā diskusija/ seminārs "Towards Enhanced Competitiveness of Latvia" ("Ceļā uz augstāku Latvijas konkurētspēju"), kurā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepazīstinās ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto projektu Latvijas Nacionālās industriālās (NIP) politikas pamatnostādnēm 2013.-2020.gadam un prezentēs galvenos rīcības virzienus industriālās politikas īstenošanā Latvijā.
Pēc prezentācijas sekos Pasaules Bankas eksperta Marcin Piatkowski vadīta ekspertu diskusija, kurā tiks apspriests EM sagatavotais projekts NIP pamatnostādnēm, kas ietver analīzi par Latvijas eksportspējīgākajām nišām un produktiem, Latvijas uzņēmumu priekšrocībām un šķēršļiem turpmākai attīstībai, kā arī iezīmē galvenos politikas rīcības virzienus un nākamā ES struktūrfonda plānošanas perioda prioritātes.
Ekspertu diskusijā par NIP ieviešanu Latvijā piedalīsies:
- Daniels Pavļuts, LR ekonomikas ministrs;
- Prof. Barts van Arks, galvenais ekonomists, Konferenču Padome, ASV (Prof. Bart van Ark, Chief Economist, The Conference Board, USA);
- Kens Varviks, Regulējošās politikas komiteja, Apvienotā Karaliste, bijušais OECD Industrijas, Inovāciju un Uzņēmējdarbības komitejas priekšsēdētājs (Ken Warwick, Regulatory Policy Committee, UK, former Chair of OECD Committee on Industry, Innovation and Entrepreneurship)
- Prof. Tea Petrina, Ļubļinas universitāte, Slovēnija, bijusī ekonomikas ministre (Prof. Tea Petrin, University of Ljubljana, former Minister of Economy, Slovenia)
- Parts Tevari, Pasaules Banka (Parth Tewari, The World Bank)
- Hosē Giljermo Reiss (Jose Guilherme Reis, The World Bank)
- Prof. Jerži Hosners, Krakovas Ekonomikas universitāte, Monetārās politikas padomes loceklis, bijušais Polijas premjerministra vietnieks ekonomisko attiecību jautājumos un bijušais Polijas ekonomikas ministrs (Prof. Jerzy Hausner, Cracow University of Economics, Member of the Monetary Policy Council, former Deputy Premier of Poland for Economic Affairs and Minister of Economy).
Kā zināms, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un šā gada aprīļa beigās publicējusi NIP vadlīnijas, kuru galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti Nacionālajā attīstības plānā. NIP mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta komplicētībai. Atbilstoši NIP izstrādes plānam Ekonomikas ministrija veikusi datu makroanalīzi un pirmo reizi arī mikroanalīzi, īstenojusi plašu dialogu ar nozaru asociācijām un individuāliem uzņēmumiem, identificējot Latvijas uzņēmēju priekšrocības un attīstību kavējošos šķēršļus, kas kalpo par pamatu valsts atbalsta instrumentu izstrādei, kā arī nākamā ES struktūrfondu plānošanas perioda prioritātēm uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Patlaban tiek turpināts darbs, lai atbilstoši plānam pabeigtu NIP pamatnostādņu izstrādi, ko Ministru kabinetā varētu skatīt nākamā gada sākumā. Šajā periodā NIP īstenošanas ietvaros sagatavoti arī konkrēti pilotprojekti, piemēram, programma zaļās ražošanas attīstībai Latvijā ar 8 miljonu latu finansējumu, izaugsmes kapitāla instruments ar 28 miljonu latu finansējumu, saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju ir programma ražošanas telpu renovācijai reģionos 12 miljonu latu apmērā. Tāpat saskaņā ar NIP paredzētajiem uzstādījumiem likumdošanā nostiprināts darbaspēka nodokļu reformas plāns, kas paredz trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par 5 procentpunktiem.