Pasīvā ēka

Foto: Pasīvā ēka; autors: Pasīvā ēka

Pasīvā ēka ir ne tikai konkrēts ēkas inženiertehnisko sistēmu izveides un projektēšanas tips, bet arī smalki izstrādāts un gadu gaitā attīstīts ekoloģiskās apziņas un enerģijas ikdienas taupīšanas koncepts.

Pirmā, pasīvā ekās uzbūves principiem pilnībā atbilstošā ēkas tika uzbūvēta pirms 17 gadiem – 1990. gada vasarā, Vācijas pilsētā Darmštatē; tagad, pasīvās ēkas koncepts guvis ne tikai plašu popularitāti Eiropā – jo īpaši Skandināvijā, Vācijā, Austrijā un Britu salās, bet arī ASV. Ar Amerikas energoefektīvās būvniecības entuziastiem dažādos valsts štatos jau vairāk kā 10 gadus aktīvi sadarbojas 1996. gada septembrī dibinātais Vācijas Pasīvās Ēkas Institūts (Passivhaus-Institut).

Šobrīd Eiropā vien uzbūvētas ap 6000 pasīvās ēkas principiem un standartiem atbilstošas ēkas – turklāt, daudzas no tām ir sabiedriskas un komerciālas, pat industriālas būves, kas pierāda, ka ne tikai pasīvās ēkas ideja teorētiskā, bet arī praktiskā līmenī var tikt piemērota liela mēroga būvniecības projektu realizācijai.

Arī Latvijā pasīvās ēkas koncepts ir pazīstams un tas tiek pētīts "lokālās piemērotības" diskursā – šim jautājumam kompleksas izpētes ziņā pievērsušās vairākas pašmāju inženieru konsultantu firmas – piemēram, plaši pazīstamie "zaļās domāšanas" proponētāji – SIA "Ekodoma".

Tomēr, lai arī pasīvās ēkas koncepts ir diezgan strikti definēts, pilnīgu atbilstību tā striktajiem kritērijiem panākt nav viegli- tas prasa gan visai lielus finansu ieguldījumus, gan papildus laiku, jo pasīvās ēkas koncepta iedzīvināšana nesāka ar ēkas būvniecībā izmantotajiem materiāliem vai inženiersistēmu tehnoloģijām, bet ar projektēšanu.

Pasīvās ēkas projekts paredz, ka tā nedrīkst tērēt vairāk kā 15-20 kWh/m2/gadā (arī ne vairāk kā 10W/m2).

Pasīvās ēkas projektēšanā var būtiski palīdzēt īpaši šādam mērķim izmantota programmatūras pakete - 'Passivhaus Planning Package' (PHPP), kas ļauj, netērējot laiku un izmantojot jau gatavus elementus, veidot vienlaikus ne tikai ēkas ārējo arhitektonisko veidolu, bet arī inženiertehniskos risinājumus.