Pasīvā māja – Latvijas un Vācijas pieredze
Uz www.building.lv jautājumiem par pasīvo māju atbild RD Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.
Uz www.building.lv jautājumiem par pasīvo māju atbild RD Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.
Vai Latvijas ir iesaistījusies starptautiskos, ar pasīvās mājas koncepciju saistītajos projektos?
Pasīvās mājas koncepcija pasaulē vairs nav jaunums. Ne teorētisko atziņu, ne praktiskā izpildījuma ziņā. Būtu nelietderīgi tērēt speciālistu resursus, lai Latvijā attīstītu savu, individuālu risinājumu koncepcijas ietvaros, daudz lietderīgāk ir apkopot pasaules pieredzi, pārņemt labāko un adaptēt atbilstoši vietējai situācijai.
Latvija ir viena no dalībniecēm starptautiskajā projektā INTENSE - "No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi energoefektivitātes pasākumi pašvaldības dzīvojamās mājās" (From Estonia till Crotia: Intelligent Energy Saving Measures for Municipal housing in Central and Eastern Countries).
Projektā INTENSE Latviju pārstāv Rīgas enerģētikas aģentūra, biedrība "Baltijas Vides Forums" un Cēsu pašvaldība. Kopā ar pārstāvjiem no Igaunijas, Polijas,Slovākijas, Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas, Slovēnijas un Horvātijas jūnijā notika brauciens uz pasīvo māju koncepcijas dzimteni Vāciju. Apmeklējām zema enerģijas patēriņa un "pasīvo ēku" būvlaukumus, iepzināmies ar gatavām mazstāvu un daudzdzīvokļu pasīvajām mājām Hannoverē un Frankfurtē, secinot, ka Eiropā ir populāra ne tikai "zaļās" domāšanas teorija, bet tā vieksmīgi tiek pielietota praktiskos un dzīvotspējīgos risinājumos.
Vienģimenes "pasīvo" māju rinda Vācijā, foto: www.rea.riga.lv
Kādi būvnieciskie risinājumi šobrīd Vācijā tiek izmantoti pasīvās mājas koncepta realizēšanai?
Vācijā pasīvās mājas koncepts tiek realizēts gan jaunbūvēs, gan ēku renovācijās, gan privātajā sektorā, gan arī municipālajās daudzdzīvokļu ēkās.
Nopietna uzmanība Vācijā tiek pievērsta daudzdzīvokļu ēku renovēšanai, ar ko pie mums vairāk saprot siltināšanu. Vācijā renovēšana nozīmē kapitālo būvniecību un būtisku ēkas energoefektivitātes uzlabojumu, bieži pēc renovācijas ēkas parametri atbilst pasīvās mājas stnadartam.
Starpsienu ciešie savienojumi ar ārējām norobežojošām konstrukcijām ir aukstuma tilti, caur kuriem zūd liela daļa siltuma. Vācijā jaunajās ēkās pieņemts būvēt masīvas starpsienas, turklāt starpsienu un norobežojošo konstrukciju atdala sprauga. Šo pašu principu izmanto renovējamās ēkās, nojaucot vecās starpsienas un izbūvējot jaunas konstrukcijas bez aukstuma tiltiem.
Fasādes siltinājumam, atkarībā no sasniedzamā mērķa – paaugstināt energoefektivitāti ēkai vai sasniegt pasīvās mājas standaru, pielieto noteikta biezuma, ekovati, kas ir pats ekoloģiskākais siltinājuma materiāls. Siltinājuma pīrāgu viedo vates slāni, skaida pretvēju loksne, fibrolīts, apmetums.
Pasīvās ēkas standarts nav iedomājamas bez gaisa rekuperācijas. Jaunbūvēs iespējams izbūvēt atbilstošu sistēmu, renovējamās daudzdzīvokļu ēkās slēdz vertikālās ventilācijas komunikācijas un ierīko siltummaini, gaisa izvadi un ievadi katram dzīvoklim atsevišķi, visbiežāk virtuves sienā.
Vai Latvijas ir iesaistījusies starptautiskos, ar pasīvās mājas koncepciju saistītajos projektos?
Pasīvās mājas koncepcija pasaulē vairs nav jaunums. Ne teorētisko atziņu, ne praktiskā izpildījuma ziņā. Būtu nelietderīgi tērēt speciālistu resursus, lai Latvijā attīstītu savu, individuālu risinājumu koncepcijas ietvaros, daudz lietderīgāk ir apkopot pasaules pieredzi, pārņemt labāko un adaptēt atbilstoši vietējai situācijai.
Latvija ir viena no dalībniecēm starptautiskajā projektā INTENSE - "No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi energoefektivitātes pasākumi pašvaldības dzīvojamās mājās" (From Estonia till Crotia: Intelligent Energy Saving Measures for Municipal housing in Central and Eastern Countries).
Projektā INTENSE Latviju pārstāv Rīgas enerģētikas aģentūra, biedrība "Baltijas Vides Forums" un Cēsu pašvaldība. Kopā ar pārstāvjiem no Igaunijas, Polijas,Slovākijas, Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas, Slovēnijas un Horvātijas jūnijā notika brauciens uz pasīvo māju koncepcijas dzimteni Vāciju. Apmeklējām zema enerģijas patēriņa un "pasīvo ēku" būvlaukumus, iepzināmies ar gatavām mazstāvu un daudzdzīvokļu pasīvajām mājām Hannoverē un Frankfurtē, secinot, ka Eiropā ir populāra ne tikai "zaļās" domāšanas teorija, bet tā vieksmīgi tiek pielietota praktiskos un dzīvotspējīgos risinājumos.
Foto: Pasīvā māja – Latvijas un Vācijas pieredze; autors: Pasīvā māja – Latvijas un Vācijas pieredze
Vienģimenes "pasīvo" māju rinda Vācijā, foto: www.rea.riga.lv
Kādi būvnieciskie risinājumi šobrīd Vācijā tiek izmantoti pasīvās mājas koncepta realizēšanai?
Vācijā pasīvās mājas koncepts tiek realizēts gan jaunbūvēs, gan ēku renovācijās, gan privātajā sektorā, gan arī municipālajās daudzdzīvokļu ēkās.
Nopietna uzmanība Vācijā tiek pievērsta daudzdzīvokļu ēku renovēšanai, ar ko pie mums vairāk saprot siltināšanu. Vācijā renovēšana nozīmē kapitālo būvniecību un būtisku ēkas energoefektivitātes uzlabojumu, bieži pēc renovācijas ēkas parametri atbilst pasīvās mājas stnadartam.
Starpsienu ciešie savienojumi ar ārējām norobežojošām konstrukcijām ir aukstuma tilti, caur kuriem zūd liela daļa siltuma. Vācijā jaunajās ēkās pieņemts būvēt masīvas starpsienas, turklāt starpsienu un norobežojošo konstrukciju atdala sprauga. Šo pašu principu izmanto renovējamās ēkās, nojaucot vecās starpsienas un izbūvējot jaunas konstrukcijas bez aukstuma tiltiem.
Fasādes siltinājumam, atkarībā no sasniedzamā mērķa – paaugstināt energoefektivitāti ēkai vai sasniegt pasīvās mājas standaru, pielieto noteikta biezuma, ekovati, kas ir pats ekoloģiskākais siltinājuma materiāls. Siltinājuma pīrāgu viedo vates slāni, skaida pretvēju loksne, fibrolīts, apmetums.
Pasīvās ēkas standarts nav iedomājamas bez gaisa rekuperācijas. Jaunbūvēs iespējams izbūvēt atbilstošu sistēmu, renovējamās daudzdzīvokļu ēkās slēdz vertikālās ventilācijas komunikācijas un ierīko siltummaini, gaisa izvadi un ievadi katram dzīvoklim atsevišķi, visbiežāk virtuves sienā.
