Pasludinās spriedumu būvfirmas strīdā ar cūku audzēšanas uzņēmumu "Baltic Pork"
Rīgas apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu būvniecības uzņēmuma "J.O.Z." prasībā pret cūku audzēšanas uzņēmumu "Baltic Pork", aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Rīgas apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu būvniecības uzņēmuma "J.O.Z." prasībā pret cūku audzēšanas uzņēmumu "Baltic Pork", aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Būvfirma no "Baltik Pork" vēlas piedzītu aptuveni 278 000 latu, kas celtniekiem nav samaksāti par cūku kūts būvniecību Rīgas rajona Allažu pagastā.
"Baltic Pork" nemaksā visu līgumā paredzēto summu par cūku kūts būvniecību, norādot uz termiņa kavējumiem un būvdarbu neapmierinošo kvalitāti. Būvnieks nenoliedz, ka bijušas atsevišķas problēmas celtniecībā, taču uzņēmumam neesot ļauts tās labot.
"J.O.Z." un "Baltic Pork" 2002.gada janvārī noslēgtā līguma summa par fermas būvniecību bija aptuveni 377 000 latu, kas vēlāk nedaudz koriģēta, aģentūrai LETA pastāstīja būvnieku pārstāvis juridiskā biroja "Glimstedt un partneri" jurists Ivars Pommers. Kūts būvniecība sākta tikai rudenī, jo "Baltic Pork" kārtojis dažādas formalitātes par SAPARD līdzfinansējumu. Būvdarbi pabeigti 2003.gada augustā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka par kūts celtniecību "J.O.Z." saņēmis aptuveni 130 000 latu, kas bija mazāk nekā nolīgtā summa, tādēļ būvuzņēmums iesniedza tiesā prasību, lai piedzītu nesamaksātos 250 000 latu. Kopējā prasības summa ir 278 000 latu, jo aprēķināti arī procentu maksājumi par kavējumu.
Pommers norādīja, ka "Baltic Pork" nemaksā atlikušo summu, aizbildinoties ar termiņu kavējumiem un būvdarbu kvalitāti. "J.O.Z." neapgalvo, ka šajā ziņā nebija problēmu, taču, ja ir kādi defekti, būvkompānijas parasti tos novērš, bet šajā gadījumā firmai tas nav atļauts.
"Būvuzņēmējs burtiski ar fiziskas izrēķināšanās draudiem tika padzīts no būvlaukuma, pasūtītājs arī nepiekrita konstatēt faktiski izpildīto darbu apjomu, nācās tiesas ceļā nozīmēt būvekspertīzi," teica Pommers un norādīja, ka par summu, kāda būvuzņēmumam ir samaksāta, varētu ielikt tikai objekta pamatus.
"Baltic Pork" vadītājs Ingus Mālnieks aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka "J.O.Z." uzbūvētajai cūku kūtij tika konstatēti daudz un dažādi defekti. Piemēram, grīdās bijuši caurumi, mēslu renēm nevarēja uzlikt restes, jo atšķīries renes platums, atšķīries arī sienu slīpums no grīdas un griestiem.
"Baltic Pork" nolīdzis citu kompāniju, lai tā novērstu "J.O.Z." pieļautos defektus. Vienā kūts daļā tas ir izdarīts, un tajā jau izvietotas aptuveni 1500 cūku, bet otra daļa vēl nav izlabota, tādēļ tā netiek izmantota. Saskaņā ar projektu kūti bija paredzēts izvietot aptuveni 5000 cūku.
Mālnieks piebilda, ka kūts būvniecībā konstatētie defekti ir nofotografēti, noformēti dažādi akti. "Baltic Pork" tiesā ir iesniedzis pretprasību, kurā norādīts, ka "J.O.Z." uzbūvēto kūti nebija iespējams lietot. Lai novērstu konstatētos defektus, "Baltic Pork" esot vajadzējis ieguldīt vērienīgus līdzekļus.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Solvita Ķikāne aģentūrai LETA sacīja, ka "Baltic Pork" par sivēnu kūts būvniecību vēlējās saņemt SAPARD līdzfinansējumu, kas veido 50% no projekta attaisnotajām izmaksām.
Dokumenti finansējuma saņemšanai LAD iesniegti 2003.gada decembrī pēc kūts celtniecības. LAD nolēmis naudu nepiešķirt, jo dienesta speciālisti objektā konstatēja dažādas problēmas.
"Kūts netika uzcelta tā, kā vajadzēja būt pēc tāmēm. Atsevišķas tāmes pozīcijas netika izpildītas, līdz ar to dienests uzņēmumam nevarēja piešķirt SAPARD līdzfinansējumu," skaidroja Ķikāne.
LAD pārstāve sacīja, ka SAPARD līdzfinansējuma summa šajā projektā bija līdzīga tām, kādas uzņēmums saņēmis par diviem citiem šajā atbalsta programmā realizētajiem projektiem. Informācija LAD mājaslapā liecina, ka cūku audzēšanas uzņēmums 2003.gada februārī SAPARD līdzfinansējumā saņēma aptuveni 47 000 latu, bet 2004.gada aprīļa sākumā - aptuveni 40 000 latu.
Apjomīgākā SAPARD projekta laikā uzņēmums uzbūvējis trīs mēslu krātuves. Otra projekta gaitā "Baltic Pork" iegādājies kūts ventilācijas iekārtas, kā arī izbarošanas iekārtu ar aprīkojumu.
"Baltic Pork" neto apgrozījums pērn sasniedzis 1,362 miljonus latu, kas ir par 62,3% vairāk, salīdzinot ar 839 643 latiem 2003.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Cūku audzēšanas uzņēmums 2004.gadu beidzis ar 21 256 latu peļņu, bet 2003.gadā firma cietusi 158 898 latu zaudējumus.
Lielākais "Baltic Pork" īpašnieks ir Norvēģijas uzņēmums "Mork Engebretsen Invest AS", kuram pieder 75,02% kapitāldaļu. Cita Norvēģijas uzņēmuma "Innovasjon Norge" īpašumā ir 21,81% "Baltic Pork" daļu, bet Latvijas valsts SIA "Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonds" pieder 3,18%.
"J.O.Z." pilnībā pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam "OZ Balt Invest AB". Uzņēmums pērn strādājis ar 2,095 miljonu latu zaudējumiem, kas bija lielāki par apgrozījumu - 1,848 miljoniem latu. Būvniecības kompānijas apgrozījums pērn samazinājies vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2003.gada apgrozījumu, kad tas bija 6,161 miljons latu. Uzņēmuma zaudējumi 2003.gadā bija 993 367 lati.
Būvfirma no "Baltik Pork" vēlas piedzītu aptuveni 278 000 latu, kas celtniekiem nav samaksāti par cūku kūts būvniecību Rīgas rajona Allažu pagastā.
"Baltic Pork" nemaksā visu līgumā paredzēto summu par cūku kūts būvniecību, norādot uz termiņa kavējumiem un būvdarbu neapmierinošo kvalitāti. Būvnieks nenoliedz, ka bijušas atsevišķas problēmas celtniecībā, taču uzņēmumam neesot ļauts tās labot.
"J.O.Z." un "Baltic Pork" 2002.gada janvārī noslēgtā līguma summa par fermas būvniecību bija aptuveni 377 000 latu, kas vēlāk nedaudz koriģēta, aģentūrai LETA pastāstīja būvnieku pārstāvis juridiskā biroja "Glimstedt un partneri" jurists Ivars Pommers. Kūts būvniecība sākta tikai rudenī, jo "Baltic Pork" kārtojis dažādas formalitātes par SAPARD līdzfinansējumu. Būvdarbi pabeigti 2003.gada augustā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka par kūts celtniecību "J.O.Z." saņēmis aptuveni 130 000 latu, kas bija mazāk nekā nolīgtā summa, tādēļ būvuzņēmums iesniedza tiesā prasību, lai piedzītu nesamaksātos 250 000 latu. Kopējā prasības summa ir 278 000 latu, jo aprēķināti arī procentu maksājumi par kavējumu.
Pommers norādīja, ka "Baltic Pork" nemaksā atlikušo summu, aizbildinoties ar termiņu kavējumiem un būvdarbu kvalitāti. "J.O.Z." neapgalvo, ka šajā ziņā nebija problēmu, taču, ja ir kādi defekti, būvkompānijas parasti tos novērš, bet šajā gadījumā firmai tas nav atļauts.
"Būvuzņēmējs burtiski ar fiziskas izrēķināšanās draudiem tika padzīts no būvlaukuma, pasūtītājs arī nepiekrita konstatēt faktiski izpildīto darbu apjomu, nācās tiesas ceļā nozīmēt būvekspertīzi," teica Pommers un norādīja, ka par summu, kāda būvuzņēmumam ir samaksāta, varētu ielikt tikai objekta pamatus.
"Baltic Pork" vadītājs Ingus Mālnieks aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka "J.O.Z." uzbūvētajai cūku kūtij tika konstatēti daudz un dažādi defekti. Piemēram, grīdās bijuši caurumi, mēslu renēm nevarēja uzlikt restes, jo atšķīries renes platums, atšķīries arī sienu slīpums no grīdas un griestiem.
"Baltic Pork" nolīdzis citu kompāniju, lai tā novērstu "J.O.Z." pieļautos defektus. Vienā kūts daļā tas ir izdarīts, un tajā jau izvietotas aptuveni 1500 cūku, bet otra daļa vēl nav izlabota, tādēļ tā netiek izmantota. Saskaņā ar projektu kūti bija paredzēts izvietot aptuveni 5000 cūku.
Mālnieks piebilda, ka kūts būvniecībā konstatētie defekti ir nofotografēti, noformēti dažādi akti. "Baltic Pork" tiesā ir iesniedzis pretprasību, kurā norādīts, ka "J.O.Z." uzbūvēto kūti nebija iespējams lietot. Lai novērstu konstatētos defektus, "Baltic Pork" esot vajadzējis ieguldīt vērienīgus līdzekļus.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Solvita Ķikāne aģentūrai LETA sacīja, ka "Baltic Pork" par sivēnu kūts būvniecību vēlējās saņemt SAPARD līdzfinansējumu, kas veido 50% no projekta attaisnotajām izmaksām.
Dokumenti finansējuma saņemšanai LAD iesniegti 2003.gada decembrī pēc kūts celtniecības. LAD nolēmis naudu nepiešķirt, jo dienesta speciālisti objektā konstatēja dažādas problēmas.
"Kūts netika uzcelta tā, kā vajadzēja būt pēc tāmēm. Atsevišķas tāmes pozīcijas netika izpildītas, līdz ar to dienests uzņēmumam nevarēja piešķirt SAPARD līdzfinansējumu," skaidroja Ķikāne.
LAD pārstāve sacīja, ka SAPARD līdzfinansējuma summa šajā projektā bija līdzīga tām, kādas uzņēmums saņēmis par diviem citiem šajā atbalsta programmā realizētajiem projektiem. Informācija LAD mājaslapā liecina, ka cūku audzēšanas uzņēmums 2003.gada februārī SAPARD līdzfinansējumā saņēma aptuveni 47 000 latu, bet 2004.gada aprīļa sākumā - aptuveni 40 000 latu.
Apjomīgākā SAPARD projekta laikā uzņēmums uzbūvējis trīs mēslu krātuves. Otra projekta gaitā "Baltic Pork" iegādājies kūts ventilācijas iekārtas, kā arī izbarošanas iekārtu ar aprīkojumu.
"Baltic Pork" neto apgrozījums pērn sasniedzis 1,362 miljonus latu, kas ir par 62,3% vairāk, salīdzinot ar 839 643 latiem 2003.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Cūku audzēšanas uzņēmums 2004.gadu beidzis ar 21 256 latu peļņu, bet 2003.gadā firma cietusi 158 898 latu zaudējumus.
Lielākais "Baltic Pork" īpašnieks ir Norvēģijas uzņēmums "Mork Engebretsen Invest AS", kuram pieder 75,02% kapitāldaļu. Cita Norvēģijas uzņēmuma "Innovasjon Norge" īpašumā ir 21,81% "Baltic Pork" daļu, bet Latvijas valsts SIA "Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonds" pieder 3,18%.
"J.O.Z." pilnībā pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam "OZ Balt Invest AB". Uzņēmums pērn strādājis ar 2,095 miljonu latu zaudējumiem, kas bija lielāki par apgrozījumu - 1,848 miljoniem latu. Būvniecības kompānijas apgrozījums pērn samazinājies vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2003.gada apgrozījumu, kad tas bija 6,161 miljons latu. Uzņēmuma zaudējumi 2003.gadā bija 993 367 lati.