Pašreiz Latvijā ir iecerēti pieci automaģistrāļu būvniecības projekti
Pašreiz Latvijā ir iecerēti pieci automaģistrāļu būvniecības projekti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja valsts ceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume.
Pašreiz Latvijā ir iecerēti pieci automaģistrāļu būvniecības projekti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja valsts ceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume.
Pēc viņa vēstītā, pirmais no šiem projektiem ir Rīgas apvedceļa posma līdz Sēnītei rekonstrukcija, to izveidojot par automaģistrāli. Šis projekts ir iecerēts ne tikai tādēļ, ka tam nepieciešama rekonstrukcija, bet arī lai pārbaudītu publiskās un privātās partnerības sadarbības iespējamību, jo savādāk nav iespējams atrast rekonstrukcijai nepieciešamo naudu, kas kopumā ir aptuveni 150 miljoni latu.
"Tas [minētais apvedceļa posms] līdz šim bijis viens no pusratā padarītajiem darbiem tāpēc, ka tur nav atrisināta ne gājēju, ne citu ceļu pieslēguma problēma un to var šķērsot kā nu kuram ienāk galvā. Šī ceļa infrastruktūra ir absolūti nolietojusies, piemērām, uz barjerām vien ir bail paskatīties. Tāpat šī ceļa tilti prasa, ja ne rekonstrukciju, tad visai pamatīgu renovāciju. Šā vai tā bija jādomā, kā to lietu atrisināt, un to atlikt vairs nevarēja," teica Straume.
Viņš lēsa, ka par šī ceļa rekonstrukciju šā gada pirmajā pusē varētu tikt izsludināts konkurss.
Savukārt otrs automaģistrāles projekts, kas tiek gatavots, ir Rīgas apvedceļš posmā no Pleskavas ceļa līdz Saulkalnei. "Tas pašlaik ir pamatīgi noslogots. Līdz brīdim, kamēr mēs tiksim klāt tā rekonstrukcijai, uz šī ceļa krustojumiem mēs ieviesām luksoforu regulēšanas sistēmu, lai kaut cik atvieglotu dzīvi autovadītājiem. Patlaban tā strādā, un nākamajā intensīvajā ceļu lietošanas sezonā vismaz nebūs tā, ka cilvēki no šī posma nevar tikt ārā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka arī šī apvedceļa posma rekonstrukcija tiek gatavota kā valsts un privātās partnerības projekts un 2008.gadā par tā būvdarbiem varētu rīkot izsoli, ja vien labi veiksies ar partneru piesaisti Rīgas apvedceļa posma rekonstrukcijai līdz Sēnītei.
Savukārt trešais projekts, kuru LVC gatavo kā automaģistrāli, ir posms Rīga-Ķekava ar Ķekavas apvedceļu. "Līdz Ķekavai, protams, ir vajadzīgas četras joslas, bet, vai tur būs maģistrāle un vai iestiepsies arī Rīgas robežās, nav zināms, jo tur jau tāpat ir pietiekami daudz vienlīmeņa krustojumu. Taču tālāk aiz atdalīšanās no pašreizējā ceļa Ķekavas apvedceļš varētu būt atbilstošs automaģistrāles parametriem," klāstīja Straume un piebilda, ja apstākļi būs labi un izdosies atrisināt zemju jautājumu, tad 2009.gadā šo projektu varētu mēģināt izsolīt.
Straume kā ceturto automaģistrāles projektu minēja Rīgas-Jelgavas šosejas defektu likvidāciju un novešanu līdz automaģistrāles līmenim. "Es pašreiz nevaru komentēt, cik tas viss maksās, jo par šo projektu vēl nav tik liela skaidrība," pavēstīja LVC vadītājs.
Pēc viņa teiktā, piektais automaģistrāles projekts ir četrjoslu ceļš Priedaine-Sloka. "Šis projekts ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka tas ir galvenais izvads uz Kurzemi," skaidroja Straume.
"Nu un pēc tam, kad šie pieci projekti būs gatavi, mēs varēsim skatīties tālāk. Mēs arī gatavojam ievadu Rīgā no Saulkrastu puses ar pieslēgumu Brīvības ielas dublierim, bet ātrāk par 2013.gadu tas nebūs. Par to es nemaz nemēģinu spriest, jo būtu labi, ja mēs tiktu galā ar pirmo projektu. Tad mēs esam sākuši strādāt pie skicēm Daugavas šķērsojumam Salaspilī, jo uz Rīgas HES pārbrauktuves rēķina automašīnu plūsma nevar mūžīgi dzīvot. Šīs pārbrauktuves iespējas satiksmes caurlaides dēļ ir limitētas, turklāt tilts, kur ir tik liela satiksme, pāri HES ūdenskrātuvei nav pārāk liels prāta darbs," viņš stāstīja.
Viņš atzina, ka lielā satiksme bojā aizsprosta konstrukcijas un tiek strādāts zemju rezervācijas tilta būvniecības un trases vietā. "Ja gadījumā mēs ķersimies klāt šim Daugavas šķērsojumam, tad sāksies liela pārskatīšana, kā organizēt satiksmi visā šajā mezglā, tostarp Rīgas apvedceļā. Patlaban tajā [Rīgas apvedceļā] satiksmes intensitāte ir ļoti liela, un galvenais - tas ir viens no ceļiem, pa kuru varētu apkalpot Rīgas ostu Daugavas kreisajā krastā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka Ziemeļu šķērsojuma izveide nebūs tik ātra, lai cik optimistisks būtu noskaņojums, jo tas nav vienkāršs projekts, tādēļ pašlaik ostas apgāde varētu notikt no Daugavas kreisā krasta.
"Tādējādi, es nenoliedzu, ka šis Ziemeļu trases ceturtais posms, kas saslēdz pilsētas ceļus kopā ar mūsu ceļu, varētu būt pirmais Ziemeļu maģistrāles posms. To pat varētu izveidot tikai tādēļ, lai autotransports tiktu ostā. Es gan nevaru skaidri pateikt, cik labi šajā sistēmā varēs iesaistīties Dienvidu tilts, bet katrā ziņā Rīgas apvedceļš būs mūsu sāpju bērns, jo tā tehniskais stāvoklis ir slikts un tā noslogojums ir pietiekami liels, lai tur būtu satiksmes problēmas," atzina Straume.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
Pēc viņa vēstītā, pirmais no šiem projektiem ir Rīgas apvedceļa posma līdz Sēnītei rekonstrukcija, to izveidojot par automaģistrāli. Šis projekts ir iecerēts ne tikai tādēļ, ka tam nepieciešama rekonstrukcija, bet arī lai pārbaudītu publiskās un privātās partnerības sadarbības iespējamību, jo savādāk nav iespējams atrast rekonstrukcijai nepieciešamo naudu, kas kopumā ir aptuveni 150 miljoni latu.
"Tas [minētais apvedceļa posms] līdz šim bijis viens no pusratā padarītajiem darbiem tāpēc, ka tur nav atrisināta ne gājēju, ne citu ceļu pieslēguma problēma un to var šķērsot kā nu kuram ienāk galvā. Šī ceļa infrastruktūra ir absolūti nolietojusies, piemērām, uz barjerām vien ir bail paskatīties. Tāpat šī ceļa tilti prasa, ja ne rekonstrukciju, tad visai pamatīgu renovāciju. Šā vai tā bija jādomā, kā to lietu atrisināt, un to atlikt vairs nevarēja," teica Straume.
Viņš lēsa, ka par šī ceļa rekonstrukciju šā gada pirmajā pusē varētu tikt izsludināts konkurss.
Savukārt otrs automaģistrāles projekts, kas tiek gatavots, ir Rīgas apvedceļš posmā no Pleskavas ceļa līdz Saulkalnei. "Tas pašlaik ir pamatīgi noslogots. Līdz brīdim, kamēr mēs tiksim klāt tā rekonstrukcijai, uz šī ceļa krustojumiem mēs ieviesām luksoforu regulēšanas sistēmu, lai kaut cik atvieglotu dzīvi autovadītājiem. Patlaban tā strādā, un nākamajā intensīvajā ceļu lietošanas sezonā vismaz nebūs tā, ka cilvēki no šī posma nevar tikt ārā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka arī šī apvedceļa posma rekonstrukcija tiek gatavota kā valsts un privātās partnerības projekts un 2008.gadā par tā būvdarbiem varētu rīkot izsoli, ja vien labi veiksies ar partneru piesaisti Rīgas apvedceļa posma rekonstrukcijai līdz Sēnītei.
Savukārt trešais projekts, kuru LVC gatavo kā automaģistrāli, ir posms Rīga-Ķekava ar Ķekavas apvedceļu. "Līdz Ķekavai, protams, ir vajadzīgas četras joslas, bet, vai tur būs maģistrāle un vai iestiepsies arī Rīgas robežās, nav zināms, jo tur jau tāpat ir pietiekami daudz vienlīmeņa krustojumu. Taču tālāk aiz atdalīšanās no pašreizējā ceļa Ķekavas apvedceļš varētu būt atbilstošs automaģistrāles parametriem," klāstīja Straume un piebilda, ja apstākļi būs labi un izdosies atrisināt zemju jautājumu, tad 2009.gadā šo projektu varētu mēģināt izsolīt.
Straume kā ceturto automaģistrāles projektu minēja Rīgas-Jelgavas šosejas defektu likvidāciju un novešanu līdz automaģistrāles līmenim. "Es pašreiz nevaru komentēt, cik tas viss maksās, jo par šo projektu vēl nav tik liela skaidrība," pavēstīja LVC vadītājs.
Pēc viņa teiktā, piektais automaģistrāles projekts ir četrjoslu ceļš Priedaine-Sloka. "Šis projekts ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka tas ir galvenais izvads uz Kurzemi," skaidroja Straume.
"Nu un pēc tam, kad šie pieci projekti būs gatavi, mēs varēsim skatīties tālāk. Mēs arī gatavojam ievadu Rīgā no Saulkrastu puses ar pieslēgumu Brīvības ielas dublierim, bet ātrāk par 2013.gadu tas nebūs. Par to es nemaz nemēģinu spriest, jo būtu labi, ja mēs tiktu galā ar pirmo projektu. Tad mēs esam sākuši strādāt pie skicēm Daugavas šķērsojumam Salaspilī, jo uz Rīgas HES pārbrauktuves rēķina automašīnu plūsma nevar mūžīgi dzīvot. Šīs pārbrauktuves iespējas satiksmes caurlaides dēļ ir limitētas, turklāt tilts, kur ir tik liela satiksme, pāri HES ūdenskrātuvei nav pārāk liels prāta darbs," viņš stāstīja.
Viņš atzina, ka lielā satiksme bojā aizsprosta konstrukcijas un tiek strādāts zemju rezervācijas tilta būvniecības un trases vietā. "Ja gadījumā mēs ķersimies klāt šim Daugavas šķērsojumam, tad sāksies liela pārskatīšana, kā organizēt satiksmi visā šajā mezglā, tostarp Rīgas apvedceļā. Patlaban tajā [Rīgas apvedceļā] satiksmes intensitāte ir ļoti liela, un galvenais - tas ir viens no ceļiem, pa kuru varētu apkalpot Rīgas ostu Daugavas kreisajā krastā," stāstīja Straume.
Viņš norādīja, ka Ziemeļu šķērsojuma izveide nebūs tik ātra, lai cik optimistisks būtu noskaņojums, jo tas nav vienkāršs projekts, tādēļ pašlaik ostas apgāde varētu notikt no Daugavas kreisā krasta.
"Tādējādi, es nenoliedzu, ka šis Ziemeļu trases ceturtais posms, kas saslēdz pilsētas ceļus kopā ar mūsu ceļu, varētu būt pirmais Ziemeļu maģistrāles posms. To pat varētu izveidot tikai tādēļ, lai autotransports tiktu ostā. Es gan nevaru skaidri pateikt, cik labi šajā sistēmā varēs iesaistīties Dienvidu tilts, bet katrā ziņā Rīgas apvedceļš būs mūsu sāpju bērns, jo tā tehniskais stāvoklis ir slikts un tā noslogojums ir pietiekami liels, lai tur būtu satiksmes problēmas," atzina Straume.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.