Pastāv trīs fasāžu izgaismošanas metodes
1.Vispārēji kliedētā fasāžu izgaismojuma metode – tas ir visklasiskākais paņēmiens. Jaudīgi prožektori tiek uzstādīti noteiktā distancē no fasādes, vienmērīgi to nakts laikā izgaismojot un īpaši neizceļot nevienu no arhitektonisko detaļu apjomiem. Lai gan ir iespējamas nelielas variācijas šīs metodes ietvaros – piemēram, dažādu spožuma gaismas staru krustpunktā ietverot kolonnu, līdz ar to nedaudz uzsverot tās apjomu ar gaismēnu palīdzību. Šī metode ir piemērota autentisko vēsturisko celtņu izgaismošanai, it īpaši baznīcu fasādēm. Prāgā un Viļņā šādā veidā ir izgaismotas nozīmīgākās baznīcas, pie tam ar oficiāliem pilsētu pašpārvaldes lēmumiem. Līdz ar to ēku īpašnieki īpaši neko nevarēja iebilst pret prožektoru izvietošanu uz to fasādēm, ja atsevišķos gadījumos saskaņā ar projektu radās tāda nepieciešamība. Ir arī ne visai pozitīvs piemērs, kas savukārt aplūkojams Pēterburgā. Ar šīs metodes palīdzību ir izgaismotas vairākums pilsētas arhitektūras pieminekļu fasādes, neatkarīgi no to stilistikas vai tapšanas laika. Pilsēta ir pietiekoši gaiša naktī, bet ielās redzami vienmuļi arhitektoniskie stāsti.
2.Lokālā fasāžu izgaismošanas metode. Gaismas ķermeņi tiek izvietoti uz ēkas fasādes. Priekšrocība – mazāk problēmu ar projekta saskaņošanu, jo procesā nav jāiesaista citas fiziskas vai juridiskas personas, lūdzot atļauju prožektoru izvietošanai. Ar lokālo izgaismošanas metodi parasti tiek izceltas ēkas fasādē nozīmīgas detaļas vai arī paspilgtināta mākslinieciskā vērtība atsevišķiem arhitektūras elementiem, kuri dienas laikā ir ikdienišķi. Variējot gaismas ķermeņu daudzumu, to jaudu, gaismas krāsu, gaismas stara leņķi iespējams radīt māksliniecisku šedevru, kas priecē acis nakts stundās. Kā viens no labiem piemēriem ir minama Rietumu bankas fasādes izgaismošana. Ja dienā to redzam kā nopietnu, pat svinīgu ēku, tad naktī uzmanību piesaista izgaismotas logu ailas.
3.Kompleksā fasāžu izgaismošanas metode. Vienas ēkas fasāde tiek izgaismota gan ar vispārējo kliedēto apgaismojuma metodi, gan ar lokālo apgaismojumu. Šo metodi praksē rezultatīvi izmantot ir pa spēkam tikai augsta ranga speciālistiem. Priekšrocība – ir pārskatāma visa ēkas fasāde, kurā papildus efektīvi akcentētas arhitektoniskas vērtības.
Rekomendējamās apgaismojuma normas dažādām telpām
Praksē projektējot apgaismojumu nepieciešamais apgaismojuma līmenis tiek izvēlēts saskaņā ar normatīviem dokumentiem: Krievijā un Latvijā tiek ņemtas vērā normas, kas ietvertas SNiP (Строительные Нормы и Правила, СНиП), kā arī tie parametri, kas izstrādāti atsevišķi specifiskām nozarēm. Starp tām normām, kas ir spēkā Eiropā, jāizdala vācu oficiāli izstrādātā normatīvo dokumentu pakete DIN 5035, uz kuru pamata patreiz tiek izstrādātas normatīvo dokumentu pakete, kas būs spēkā visā Eiropā. ASV tiek ņemtas vērā normas, kuras rekomendē Ziemeļamerikas apgaismes tehnikas apvienība IlluminatingEngineering Society (IES). Vispasaules pieredze ir apkopota normatīvajos dokumentos, kurus izmantošanai rekomendē Staptautiskā Apgaismojuma Komisija CIE (Commission internationale de l’Eclairage).
Agrita Lūse,
www.building.lv
2.Lokālā fasāžu izgaismošanas metode. Gaismas ķermeņi tiek izvietoti uz ēkas fasādes. Priekšrocība – mazāk problēmu ar projekta saskaņošanu, jo procesā nav jāiesaista citas fiziskas vai juridiskas personas, lūdzot atļauju prožektoru izvietošanai. Ar lokālo izgaismošanas metodi parasti tiek izceltas ēkas fasādē nozīmīgas detaļas vai arī paspilgtināta mākslinieciskā vērtība atsevišķiem arhitektūras elementiem, kuri dienas laikā ir ikdienišķi. Variējot gaismas ķermeņu daudzumu, to jaudu, gaismas krāsu, gaismas stara leņķi iespējams radīt māksliniecisku šedevru, kas priecē acis nakts stundās. Kā viens no labiem piemēriem ir minama Rietumu bankas fasādes izgaismošana. Ja dienā to redzam kā nopietnu, pat svinīgu ēku, tad naktī uzmanību piesaista izgaismotas logu ailas.
3.Kompleksā fasāžu izgaismošanas metode. Vienas ēkas fasāde tiek izgaismota gan ar vispārējo kliedēto apgaismojuma metodi, gan ar lokālo apgaismojumu. Šo metodi praksē rezultatīvi izmantot ir pa spēkam tikai augsta ranga speciālistiem. Priekšrocība – ir pārskatāma visa ēkas fasāde, kurā papildus efektīvi akcentētas arhitektoniskas vērtības.
Rekomendējamās apgaismojuma normas dažādām telpām
Praksē projektējot apgaismojumu nepieciešamais apgaismojuma līmenis tiek izvēlēts saskaņā ar normatīviem dokumentiem: Krievijā un Latvijā tiek ņemtas vērā normas, kas ietvertas SNiP (Строительные Нормы и Правила, СНиП), kā arī tie parametri, kas izstrādāti atsevišķi specifiskām nozarēm. Starp tām normām, kas ir spēkā Eiropā, jāizdala vācu oficiāli izstrādātā normatīvo dokumentu pakete DIN 5035, uz kuru pamata patreiz tiek izstrādātas normatīvo dokumentu pakete, kas būs spēkā visā Eiropā. ASV tiek ņemtas vērā normas, kuras rekomendē Ziemeļamerikas apgaismes tehnikas apvienība IlluminatingEngineering Society (IES). Vispasaules pieredze ir apkopota normatīvajos dokumentos, kurus izmantošanai rekomendē Staptautiskā Apgaismojuma Komisija CIE (Commission internationale de l’Eclairage).
Agrita Lūse,
www.building.lv