Pasūtītājs, jurists, būvnieks

Foto: Pasūtītājs, jurists, būvnieks; autors: Pasūtītājs, jurists, būvnieks

Nereti nācies dzirdēt apakšuzņēmēju sūkstīšanos par ģenerāluzņēmēju, savukārt pasūtītāji nav apmierināti ar būvniecības darbu slikto kvalitāti un tā vien dažkārt šķiet, ka jēdzieni "jurists" un "objektīvi, Latvijas likumdošanai atbilstoši līgumi" nav zināmi lielākajai publikas daļai. Uz sarunu aicinājām zvērinātu advokātu Olavu Ceru (kura biroja mājas lapas pakalpojumu sarakstā ietverta arī Būvniecības nozare), lai noskaidrotu, cik daudz darījumu, tai skaitā būvniecības, veiksmīgu attīstību nosaka juridiski korekti sakārtoti dokumenti.

Vai pieprasījums pēc juristu pakalpojumiem aug proporcionāli straujajai būvniecības nozares attīstībai Latvijā? Kā potenciālajam klientam noteikt, vai jurists pietiekami labi orientējas būvniecības nozares specifikā?

Nav vērojama tendence, ka pieaugot būvniecības apjomiem un cenām, juristi būtu noslogoti ar būvniecības lietām vai arī būtu ļoti daudz būvnieku, kuri vēlētos saņemt konsultāciju juridiskajos jautājumos. Nopietni būvnieki arī jau iepriekš vēlējušies saņemt kvalitatīvus juristu pakalpojumus.

Tā nav tikai būvniecības nozares problēma - daudzās nozarēs nenovērtē juristu nepieciešamību, jo netiek apzināts, kādu labumu varētu iegūt uzņēmums, pieaicinot zinošu juristu jau pirmajā fāzē – kvalitatīvu līgumu sagatavošanā.

Bieži darījumi tiek kārtoti saskaņā ar shēmu - pasūtītājs un būvnieks viens otram pasaka "vīrs un vārds" un ķeras pie lietas.

Juristu meklē tad, kad jau ir attīstījusies konflikta situācija. Strīds, protams, tiek izskatīts, taču zaudējumi neizbēgami rodas gan pasūtītājam, gan būvētājam.

Tiesvedība pie mums aizņem laiku vismaz pusotra gada garumā, ja vien starp pusēm netiek panākta vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā, kuras izskata ievērojami ātrāk iesniegtās lietas.

Taču jāņem vērā faktors, ka šķīrējtiesas, lai cik nopietni un skanīgi tā būtu nosaukta, lēmums pēc tam netiek pārskatīts nevienā instancē. Avīzēs bieži aprakstīti gadījumi, kad cilvēki ir sašutuši – es parakstīju līgumu, bet rezultātā esmu zaudējis īpašumu, naudu, utt. Tad rodas jautājums - kāpēc parakstījāt līgumu?

Ir gadījumi, kad pēc šķīrējtiesas lēmuma, cilvēks pazaudē visu. Bet tā nebūtu noticis, ja savlaicīgi advokāts vai jurists būtu izskatījis līgumu un apzinātu vājos punktus, kuri attiecīgā situācijā varētu sākt darboties pret līguma parakstītāju.

Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, cik viņš nopietni uztver dokumentu sakārtošanu. Iegādājoties auto, mēs lūdzam speciālista – automehāniķa padomu, bet tur, kur sākas jurisprudence, nākas saskarties ar attieksmi – līgumus māku lasīt, neviens mani nepiemānīs. Tā, protams, nav juristu pašreklāma, bet tomēr rekomendēju jebkura darījuma kārtošanā, kurš pieprasa izdot nopietnas naudas summu, izmantot jurista konsultācijas. Jārēķinās, ka ar darījumu varētu būt problēmas.

Kā noteikt jurista kvalifikāciju? Latvijā kā zināms apliecinājums jurista kvalifikācijai kalpo zvērināta advokāta statuss, tas ir, apliecinājums, ka konkrētais jurists ir nokārtojis zvērināta advokāta eksāmenu un uzņemts par Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedru (Zvērinātu advokātu kolēģija katru gadu izdod Latvijas zvērinātu advokātu sarakstu), starptautiski atzītas augstskolas vai Latvijas augstskolas diploms par bakalaura grādu tiesību zinātnēs.

Kā jebkurā citā sfērā, vislabākais veids, kā pārbaudīt speciālista kompetenci, ir personisko atsauksmju apkopošana par viņa darbu. Taču būvniecības sfēra nav tik plaša ar normatīviem aktiem, bez tam lielākā daļa no būvnormatīviem uz juristu līgumu sagatavošanas procesa laikā neattiecas, tāpēc domāju, ka jebkurš apķērīgs jurists var šo sfēru izpētīt arī viena un pirmā klienta interesēs.