Pasūtītājs nedrīkst just, ka esam mākslinieciski izklaidīgi. Māksliniekam piedod visu, to, ka viņš nav precīzs, to, ka nokavēja. Celtniecībā tādas lietas nepiedod

Foto: Pasūtītājs nedrīkst just, ka esam mākslinieciski izklaidīgi. Māksliniekam piedod visu, to, ka viņš nav precīzs, to, ka nokavēja. Celtniecībā tādas lietas nepiedod; autors: Pasūtītājs nedrīkst just, ka esam mākslinieciski izklaidīgi. Māksliniekam piedod visu, to, ka viņš nav precīzs, to, ka nokavēja. Celtniecībā tādas lietas nepiedod

Intervija ar firmas "RRB" direktoru Aigaru Ulmani.

"RRB" ir firma, kura piedāvā celtniecības pakalpojumus un darbojas apdares materiālu tirdzniecībā.

Kāda ir firmas vēsture?
Firmai ir 12 gadu pieredze. Līdz ko Latvijā sāka dibināties firmas, radāmies arī mēs. Domājām, ka būs liels pieprasījums pēc restaurācijas darbiem, taču vēlāk izrādījās, ka tā nav. Firmas nosaukums "Rīgas Restaurācijas birojs" radies ar nolūku, lai tas izklausītos pēc valsts iestādes. Laikā, kad sākām strādāt, bija grūti dabūt būvmateriālus- vārds "birojs" nosaukumā izklausījās, ka esam valsts iestāde, līdz ar to varējām vieglāk tikt pie materiāliem.

Tā rezultātā radās doma par veikala veidošanu?
Sākumā apdares materiālu tiešām trūka. Mēs uzsākām izplatīt daudzus jaunus, Latvijā nepazīstamus materiālus, piemēram, "Becker" krāsas. Taču tirdzniecība nekad nav bijis galvenais mūsu darbības virziens. Mūsu uzdevums iz uzcelt māju no A līdz Z. Darbojamies kā ģenerāluzņēmēji. Strādājam objektos par summām no 70 000 latiem līdz 2 miljoniem latu. Tāda ir mūsu amplitūda.

No mazākiem objektiem atsakāties?
Mazajos objektos mūs neviens neņem, jo tur darbojas "melnais" tirgus.

Kas ir Jūsu pēdējā laika lielākie un nozīmīgākie objekti?
Pašlaik beidzam objektus, kurus sākām pagājušā gada vidū. Rekonstruējām noliktavu Vecrīgā, Aldaru ielā 10, 15 dzīvokļu māju Jūrmalā, joprojām strādājam Rīgas zoodārzā, kur būvējam roņu un ūdensputnu māju- tie ir šī pusgada objekti. Taisām arī skolas Popē, Preiļos, tās jānodod uz 1.septembri. Nozīmīgs objekts, kuru nupat uzsākām ir datorfirmas "GNT" ofisa un noliktavas telpu ēka Mārupē. Turpinās darbi rātsnamā. Objektu ir daudz.

Nesen www.building.lv tika runāts par privātajiem un valsts pasūtījumiem. Kuri Jums būtiskāki?
Svarīgi ir dabūt privātos pasūtījumus, jo to īpatsvars pār valsts pasūtījumiem nākotnē palielināsies. Nākamajos gados valsts investīcijas kopējā celtniecības tirgū paliks arvien mazākas. Ilgtermiņā interesantāks ir privātais pasūtītājs, investors. Savukārt, valsts pasūtījumi ir regulāra "maize", kas arī ir ļoti būtiski. Jebkurš regulārs pasūtītājs ir liels vērtīgs.

Vai jums ir šie regulārie pasūtītāji?
Mēs uz to ejam, cenšamies. Piemēram, itāļiem cēlām "Palazzo Italia", tagad tiem pašiem itāļiem cēlām dzīvojamo māju Vecrīgā. Tādi pasūtītāji mums ir vajadzīgi. Zinām, ja grib dabūt nākamo darbu, iepriekšējais jāizdara nevainojami.

Kā izjūtat konkurenci tirgū? Vai izdodas konkurēt ar dempingotājiem?
Tirgus ir pārāk plašs, ir 2 500 firmas, līdz ar to nopelnīt ir grūti un daudzām firmām ir jāizšķiras starp to, vai pasūtījumu nedabūt vispār vai dabūt to, nosaucot maksimāli zemu cenu. Pēc tam firma nevar izpildīt solīto.
Mēs cenšamies noturēt uzņēmumā speciālistus, kas var nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi. Mēs nepieļaujam nemitīgu kadru mainību. Tādējādi iegūstam pārliecību par konkrēto cilvēku, zinām, ko no viņa var vai nevar gaidīt.

Kā Jūs noturat speciālistus?
Patiesībā cilvēki paši neiet prom. Tas ir rādītājs, ka viņi te jūtas labi. Mēs piedāvājam algu, kas nav zemāka nekā vidēji tirgū.

Cik darbinieku ir "RRB"?
Aptuveni 180. Liela problēma darba tirgū ir izglītība. Ir gadījumi, kad atnāk speciālists, kurš prot visu, bet līdz ko uzprasām viņam sertifikātu, viņš aiziet prom. Celtniecībā nemitīgi liekas, ka profesionālā izglītība varētu būt labāka visos līmeņos. Piemēram šobrīd trūkst cilvēku, kas labi liek grīdas segumus. Esošie speciālisti ir ļoti noslogoti. Pasūtījumu ir vairāk nekā labo cilvēku, līdz ar to esam spiesti strādāt ar vidēji labiem cilvēkiem.

Kāda veida preces var iegādāties "RRB" veikalā?
Kā jau minēju, piedāvājam "Beckers" krāsas, kas sastāda pusei no mūsu tirdzniecības daļas. Pārdodam arī "Sika" betona piedevas, ko lieto tiltu rekonstrukcijās. Pašlaik ar mūsu materiāliem atjaunots akmens tilts. Trešā materiālu grupa ir grīdas segumi- paklāji, linoleji, lamināti.

Jūs esat uzņēmuma vadītājs jau no sākumiem?
Jā.

Kā sākotnēji radās doma par uzņēmuma veidošanu?
Izveidojāmies, kad atjaunojām Jaunmoku pili. Tur strādāja 7 galdnieki, kuri pēkšņi palika bez darba. Kurzemē ierīkojām galdniecību, turpinājām dažādus restaurācijas darbus. Bija vairāki objekti. Vēlāk sapratām, ka pieprasījums pēc restaurācijas darbiem ir mazs. Pēdējos gados arhitekti atkal vedina pasūtītāju paskatīties, kas slēpjas zem viņu māju apmetuma, aicina saglabāt koka mājas. Cilvēki paliek arvien prasīgāki un vērīgāki pret savu vidi.

Kas ir bijis interesantākais, ko esat atklājis restaurācijā?
Man vislabākais atklājums bija, kad kādreiz mēģinājām glābt koka mājas Rīgas centrā. Strādājām Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī koka mājā, kurā savulaik piederēja bibliotēka Rainim. Ļoti smalki visu izpētījām. Tur bija apgleznota, lakota grīda, apgleznotas durvis, sienas aplīmētas ar baltām tapetēm, kas apgleznotas, tas viss bija līmēts uz koka baļķiem. Griesti arī apgleznoti. Māja bija no 1813.- 1817. gada. Beigās māju nojauca, ierīkoja stāvvietu, bet pētījumi parādīja, kādas vērtības ir koka mājās. Tādu māju Rīgā ir vēl daudz.

Kāpēc Jūs savulaik izvēlējāties tieši tādu profesiju?
Es būtu bijis arhitekts, bet arhitektu biroji dibinājās 2 gadus vēlāk nekā būvniecības firmas. Arhitektu biroji šobrīd svin 10 gadu vēsturi, būvniecības firmas atzīmē jau 12 gadus. Arhitekti dalās arhitektos praktiķos un arhitektos māksliniekos. Man tēvs ir būvnieks. Man pašam ir divas izglītības- būvinženieris un arhitekts, tā man vairāk tuva ir praktiskā puse.

Jūsu ofisa ēkā ir tik daudz skaistu un interesantu gleznu. Pastāstiet, no kurienes tās!
Jā, firmas veidošanas sākumā man pievienojās partneris Vello Remmerts. Visu laiku strādājām kopā. Pagājušā gadā viņš pāragri mira. Pirmos 4 gadus firmu vadīju es, pēc tam vadītājs bija Vello, tagad firmas vadību atkal biju spiests pārņemt es. Vello bija liels mākslas cienītājs. Visi viņa draugi bija mākslinieki. Visas šīs gleznas ir viņa draugu dāvanas vai citāda veida attiecību pēdas. Tā ir vesela ģimene- viņš starp māksliniekiem kā mākslas atbalstītājs. Draudzība ar māksliniekiem bija viņa pasaule- viņš apmeklēja izstādes, brauca kopīgos pasākumos.

Tātad gleznas ir sava veida piemiņa viņam, kā muzejs..
Jā. Mums visās telpās ir šīs gleznas. Dažas pat nemaz nav izliktas. Piemiņai mums joprojām ir arī mākslinieku veikals Vecrīgā, tur tirgojam krāsas, audeklus u.c. lietas gleznošanai. Tur ir interesantas lietas radošajai attīstībai. To aizsāka Vello, kad vadīja firmu.

Jums visam ir tāda mākslinieciska un brīva pieeja. Vai tādi ir arī Jūsu darbinieki?
Nav mums viss ļoti racionāls, kaut arī celtniecībā lietas notiek pēc stingra grafika. Mums apvienojas racionālais un tas, kas ir ārpus tā. Pasūtītājs nedrīkst just, ka esam mākslinieciski izklaidīgi. Māksliniekam piedod visu, to, ka viņš nav precīzs, to, ka nokavēja. Celtniecībā tādas lietas nepiedod. Kolektīvā mums ir svarīgi, lai cilvēki saprastos. Mums ir laba komanda.


Linda Tunte,
www.building.lv