Pašvaldība atgriežas pie Daugavpils HES būvniecības idejas
Lai arī savulaik sabiedrības spiediena rezultātā Daugavpils hidroelektrosatcijas (HES) būvniecība uz Daugavas pārtraukta, pašvaldībā nav zudušas cerības par HES būvniecību, ziņo "Delfi^apostrofs;.
Lai arī savulaik sabiedrības spiediena rezultātā Daugavpils hidroelektrosatcijas (HES) būvniecība uz Daugavas pārtraukta, pašvaldībā nav zudušas cerības par HES būvniecību, ziņo "Delfi'.
Daugavpils teritorijas plānojumā joprojām tur paredzēta vieta ūdens enerģijas ieguvei, arī apkārtējo zemju īpašniekiem liegta iespēja plānotajā teritorijā veikt apbūvi.
Kā portālam 'Delfi" pastāstīja Daugavpils domes speciāliste Inta Ruskule, pašvaldībā uzskata, ka būtu nepieciešams nopietns ietekmes uz vidi izvērtējums jauna HES būvniecībai uz Daugavas, taču konceptuāli projektam dota "zaļā gaisma", ja valsts uzņemtos tā īstenošanu.
Ruskule atzīst, ka projekta īstenošana vērtējama nevienozīmīgi, ņemot vērā sabiedrības aso nostāju pret HES būvniecību. Iepriekš tika pieļauts, ka HES izbūves gadījumā applūstu tā dēvētie Daugavas loki,taču, pēc domes pārstāves teiktā, neesot informācijas par šādu ziņu patiesumu, jo ietekmes uz vidi vērtējums tā arī nav veikts.
Pirms dažiem gadiem kādā valsts plānošanas koncepcijā tika pieminēta iespēja atgriezties pie 1979.gadā uzsāktā projekta - Daugavpils HES būvniecības. Koncepcijas projektā arī minēts, ka vietējās pašvaldības to atbalstījušas, taču tas neatbilstot patiesībai un, kā stāstīja Ruskule, projekta lielākie pretinieki varētu būt pagasti, kas atrodas iespējamā HES tuvumā. Jau Padomju Latvijas laikos viņi brīdināti par iespējamo appludināšanu HES izbūves gadījumā, asi iebildumi pret projekta īstenošanu pastāvot joprojām.
Kā atzīst pašvaldībā, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana projektam būtu nepieciešama ne vien lai noskaidrotu iespējamos draudus videi, bet arī lai kopumā novērtētu situāciju saistībā ar Baltkrievijas vēlmi savā Daugavas pusē jeb Rietumu Dvinā uzcelt trīs jaunus HES. Tas, iespējams, būtiski mainītu upes tecējumu Latvijas pusē, Latvijai radot jaunas problēmas gan pavasara plūdu laikā, gan, iespējams, esošā Daugavas HES darbā.
Daugavpils teritorijas plānojumā joprojām tur paredzēta vieta ūdens enerģijas ieguvei, arī apkārtējo zemju īpašniekiem liegta iespēja plānotajā teritorijā veikt apbūvi.
Kā portālam 'Delfi" pastāstīja Daugavpils domes speciāliste Inta Ruskule, pašvaldībā uzskata, ka būtu nepieciešams nopietns ietekmes uz vidi izvērtējums jauna HES būvniecībai uz Daugavas, taču konceptuāli projektam dota "zaļā gaisma", ja valsts uzņemtos tā īstenošanu.
Ruskule atzīst, ka projekta īstenošana vērtējama nevienozīmīgi, ņemot vērā sabiedrības aso nostāju pret HES būvniecību. Iepriekš tika pieļauts, ka HES izbūves gadījumā applūstu tā dēvētie Daugavas loki,taču, pēc domes pārstāves teiktā, neesot informācijas par šādu ziņu patiesumu, jo ietekmes uz vidi vērtējums tā arī nav veikts.
Pirms dažiem gadiem kādā valsts plānošanas koncepcijā tika pieminēta iespēja atgriezties pie 1979.gadā uzsāktā projekta - Daugavpils HES būvniecības. Koncepcijas projektā arī minēts, ka vietējās pašvaldības to atbalstījušas, taču tas neatbilstot patiesībai un, kā stāstīja Ruskule, projekta lielākie pretinieki varētu būt pagasti, kas atrodas iespējamā HES tuvumā. Jau Padomju Latvijas laikos viņi brīdināti par iespējamo appludināšanu HES izbūves gadījumā, asi iebildumi pret projekta īstenošanu pastāvot joprojām.
Kā atzīst pašvaldībā, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana projektam būtu nepieciešama ne vien lai noskaidrotu iespējamos draudus videi, bet arī lai kopumā novērtētu situāciju saistībā ar Baltkrievijas vēlmi savā Daugavas pusē jeb Rietumu Dvinā uzcelt trīs jaunus HES. Tas, iespējams, būtiski mainītu upes tecējumu Latvijas pusē, Latvijai radot jaunas problēmas gan pavasara plūdu laikā, gan, iespējams, esošā Daugavas HES darbā.