Pašvaldības: būvniecība piejūras teritorijās ļauj attīstīt pagastu infrastruktūru, nodrošina jaunas darba vietas
Atļaujot veikt būvniecību piejūras teritorijās, vietējās pašvaldības iegūst attīstītu infrastruktūru, ceļus, elektrību, sakarus, sakoptu tīru vidi, iespējams, pat ievērojamus nodokļus no uzceltajām būvēm, savukārt vietējie iedzīvotāji var sniegt servisa pakalpojumus pārtikušiem būvju iemītniekiem, aģentūrai LETA sacīja aptaujāto Ventspils rajona piejūras pagastu pašvaldību vadītāji.
Atļaujot veikt būvniecību piejūras teritorijās, vietējās pašvaldības iegūst attīstītu infrastruktūru, ceļus, elektrību, sakarus, sakoptu tīru vidi, iespējams, pat ievērojamus nodokļus no uzceltajām būvēm, savukārt vietējie iedzīvotāji var sniegt servisa pakalpojumus pārtikušiem būvju iemītniekiem, aģentūrai LETA sacīja aptaujāto Ventspils rajona piejūras pagastu pašvaldību vadītāji.
Ventspils rajona piejūras pagastu un Usmas pagasta vadītāji rezervēti izteicās par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas, kā arī par akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību.
Kā aģentūrai LETA sacīja Vārves pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Gundega Mertena, viens no pagastu attīstības veicinātājiem ir tieši būvniecība, kas ļauj nodarbināt vietējos iedzīvotājus celtniecībā un apkalpojošā sfērā un nākotnē saņemt nodokļus no uzceltajiem būvobjektiem.
Taču, kā uzsvēra Mertena, lēmumi būtu jāpieņem tikai ar pagasta padomju deputātu lēmumu, tos nedrīkst pieņemt vienpersoniski. Arī būvatļaujas drīkst izsniegt tikai atbilstoši likumdošanai un būvnormatīviem.
Pēc Mertenas domām, no lietderības viedokļa detalizētāk būtu jāpārskata pašreizējie liegumi apbūvei piejūras zonā.
Līdzīgu viedokli pauda arī Tārgales pagasta padomes priekšēdētāja Inta Blumberga. Viņa uzskata, ka piejūras zonas apbūvē būtu jāievēro arī vietējā pagasta intereses un jādiferencē liegumu nosacījumi. "Valdības vēlme izbeigt pašreizējās nekārtības Rīgas un Jūrmalas teritorijā, nelikumīgi izsniedzot būvatļaujas celtniecībai, ne vienmēr atbilst citu reģionu interesēm un apstākļiem," uzskata Blumberga.
Blumberga norādīja, ka Tārgales pagastā lielas teritorijas piejūras zonā ir klātas ar mežiem. "Ko tad darīt ar jaunizsniegtajām būvatļaujāmģ" jautā Blumberga.
Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs Gendrihs Šķesters arī atzīst, ka pastāvošie liegumi apbūvei Usmas ezerā ietekmē reģiona attīstību, sevišķi tūrisma jomā. Usmas ezera apkaimē jau tagad viena ceturtā daļa ezera un tam piegulošās teritorijas ir liegums, kurā ir Moricsalas rezervuārs, sacīja Šķesters.
Viņš izteica pieņēmumu, ka Eiropas Savienības (ES) ierēdņi kopā ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām varētu būt savstarpēji vienojušies, lai uz laiku radītu apgrūtinājumus šādu piejūras dabas teritoriju attīstībai, lai vēlāk tās atvērtu jau ES valstu investoriem un bagātiem cilvēkiem.
Visas aģentūras LETA aptaujātās pagastu amatpersonas atgādināja, ka Ventspils rajons ir viens no mazapdzīvotākajiem Latvijas reģioniem un patlaban notiek aktīva cilvēku resursu aizplūšana no šiem pagastiem.
Saglabājoties tādai iekšējai migrācijai pagastos, paliks tikai pamestas mājas un meži, bez iedzīvotājiem un ne par kādu attīstību nevar runāt, teica pašvaldību vadītāji.
Kā ziņots, Vējonis ierosinājis veikt grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas un akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību. Par minētajiem nodarījumiem projektā paredzēts pamatsods - piespiedu darbs vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, bet kā papildsods var tikt piemērota tiesību atņemšana nodarboties ar būvniecību.
Ministra paziņojumā norādīts, ka 2002.gadā Valsts būvinspekcija pārkāpumu dēļ anulējusi 18 būvatļaujas un 85 reizes apturējusi būvniecību. Pēdējā laikā pieaugusi ēku patvarīga būvniecība un līdzšinējais administratīvais sods - līdz 250 latiem - nav pietiekami bargs, lai atturētu personas no nelikumīgas būvniecības.
Nelikumīgi uzcelto ēku nojaukšana ne vienmēr var restaurēt to stāvokli, kāds bija pirms nelikumīgās būvniecības, it īpaši tādās "jūtīgās" vietās kā kāpas, upju un ezeru aizsargjoslas, aizsargājamās dabas teritorijās.
Neskatoties uz pašvaldību lielo pretestību, Vējonis drīzumā izskatīšanai valdībā iesniegs arī grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredzēs principā aizliegt veikt jaunu būvniecību kāpu zonā. Ministrs tāpat plāno palielināt pašvaldību materiālo atbildību par zaudējumiem, kas radušies, nelikumīgi akceptējot būvprojektus.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
Ventspils rajona piejūras pagastu un Usmas pagasta vadītāji rezervēti izteicās par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas, kā arī par akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību.
Kā aģentūrai LETA sacīja Vārves pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Gundega Mertena, viens no pagastu attīstības veicinātājiem ir tieši būvniecība, kas ļauj nodarbināt vietējos iedzīvotājus celtniecībā un apkalpojošā sfērā un nākotnē saņemt nodokļus no uzceltajiem būvobjektiem.
Taču, kā uzsvēra Mertena, lēmumi būtu jāpieņem tikai ar pagasta padomju deputātu lēmumu, tos nedrīkst pieņemt vienpersoniski. Arī būvatļaujas drīkst izsniegt tikai atbilstoši likumdošanai un būvnormatīviem.
Pēc Mertenas domām, no lietderības viedokļa detalizētāk būtu jāpārskata pašreizējie liegumi apbūvei piejūras zonā.
Līdzīgu viedokli pauda arī Tārgales pagasta padomes priekšēdētāja Inta Blumberga. Viņa uzskata, ka piejūras zonas apbūvē būtu jāievēro arī vietējā pagasta intereses un jādiferencē liegumu nosacījumi. "Valdības vēlme izbeigt pašreizējās nekārtības Rīgas un Jūrmalas teritorijā, nelikumīgi izsniedzot būvatļaujas celtniecībai, ne vienmēr atbilst citu reģionu interesēm un apstākļiem," uzskata Blumberga.
Blumberga norādīja, ka Tārgales pagastā lielas teritorijas piejūras zonā ir klātas ar mežiem. "Ko tad darīt ar jaunizsniegtajām būvatļaujāmģ" jautā Blumberga.
Usmas pagasta padomes priekšsēdētājs Gendrihs Šķesters arī atzīst, ka pastāvošie liegumi apbūvei Usmas ezerā ietekmē reģiona attīstību, sevišķi tūrisma jomā. Usmas ezera apkaimē jau tagad viena ceturtā daļa ezera un tam piegulošās teritorijas ir liegums, kurā ir Moricsalas rezervuārs, sacīja Šķesters.
Viņš izteica pieņēmumu, ka Eiropas Savienības (ES) ierēdņi kopā ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām varētu būt savstarpēji vienojušies, lai uz laiku radītu apgrūtinājumus šādu piejūras dabas teritoriju attīstībai, lai vēlāk tās atvērtu jau ES valstu investoriem un bagātiem cilvēkiem.
Visas aģentūras LETA aptaujātās pagastu amatpersonas atgādināja, ka Ventspils rajons ir viens no mazapdzīvotākajiem Latvijas reģioniem un patlaban notiek aktīva cilvēku resursu aizplūšana no šiem pagastiem.
Saglabājoties tādai iekšējai migrācijai pagastos, paliks tikai pamestas mājas un meži, bez iedzīvotājiem un ne par kādu attīstību nevar runāt, teica pašvaldību vadītāji.
Kā ziņots, Vējonis ierosinājis veikt grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas un akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību. Par minētajiem nodarījumiem projektā paredzēts pamatsods - piespiedu darbs vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, bet kā papildsods var tikt piemērota tiesību atņemšana nodarboties ar būvniecību.
Ministra paziņojumā norādīts, ka 2002.gadā Valsts būvinspekcija pārkāpumu dēļ anulējusi 18 būvatļaujas un 85 reizes apturējusi būvniecību. Pēdējā laikā pieaugusi ēku patvarīga būvniecība un līdzšinējais administratīvais sods - līdz 250 latiem - nav pietiekami bargs, lai atturētu personas no nelikumīgas būvniecības.
Nelikumīgi uzcelto ēku nojaukšana ne vienmēr var restaurēt to stāvokli, kāds bija pirms nelikumīgās būvniecības, it īpaši tādās "jūtīgās" vietās kā kāpas, upju un ezeru aizsargjoslas, aizsargājamās dabas teritorijās.
Neskatoties uz pašvaldību lielo pretestību, Vējonis drīzumā izskatīšanai valdībā iesniegs arī grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredzēs principā aizliegt veikt jaunu būvniecību kāpu zonā. Ministrs tāpat plāno palielināt pašvaldību materiālo atbildību par zaudējumiem, kas radušies, nelikumīgi akceptējot būvprojektus.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA