Pašvaldības īpašumu privatizācijai Rīgā seko vairāk nekā puse rīdzinieku
Atbildot uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS augustā un septembrī uzdoto jautājumu "Vai Jūs apmierina Rīgas domes sniegtā informācija par īpašumu privatizācijas un atsavināšanas procesu Rīgā?", 53,7 % aptaujāto pauda noteiktu viedokli, savukārt 46,3 % no konkrētas atbildes atturējās.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Atbildot uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS augustā un septembrī uzdoto jautājumu "Vai Jūs apmierina Rīgas domes sniegtā informācija par īpašumu privatizācijas un atsavināšanas procesu Rīgā?", 53,7 % aptaujāto pauda noteiktu viedokli, savukārt 46,3 % no konkrētas atbildes atturējās.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, rīdzinieki vienlīdz bieži norādījuši gan to, ka ir apmierināti ("pilnīgi apmierina" un "drīzāk apmierina" – 26,9 %) ar informāciju, gan neapmierināti ar to ("pilnīgi neapmierina" un "drīzāk neapmierina" – 26,8 %). Apmierinātību biežāk par citiem ir izteikuši cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, LR pilsoņi un valsts sektorā strādājošie. Neapmierinātību biežāk ir izteikuši cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem un tie, kuri vecāki par 55 gadiem, ap pamatizglītību, nepilsoņi, kā arī rīdzinieki ar vidēji augstiem ienākumiem. Respondenti ar augstiem ienākumiem biežāk nekā caurmērā norādīja, ka ir gan apmierināti, gan neapmierināti (šajā grupā retāk atzīmēta atbilde "grūti pateikt").
Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka vēl pirms pāris gadiem vārds "privatizācija" izraisīja negatīvu reakciju iedzīvotāju lielākajā daļā – galvenokārt tāpēc, ka šis process nebija caurskatāms. "Spēkā stājoties privatizācijas "jumta likumam", privatizācijas process pieauga lavīnveidīgi, un varēja gaidīt, ka aizdomīgo un neapmierināto skaits strauji pieaugs.
Taču notika pilnīgi pretēji. Es to saistu ar apstākli, ka esam izveidojuši vienotu informācijas sistēmu pilsētas nekustamo īpašumu uzskaitei un administrēšanai, nomas līgumu uzskaitei, kā arī privatizācijas un atsavināšanas ierosinājumu reģistriem. Pēc savas nozīmes šīs sistēmas izveidi var pielīdzināt kāda liela pašvaldības objekta uzcelšanai. Ieguvēji no tās ir visi – iedzīvotāji ātrāk saņem atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, domes darbiniekiem ietaupījās laiks risināt jautājumus pēc būtības, bet deputātiem pieauga iespēja kontrolēt pašvaldības struktūrvienību, iestāžu un aģentūru darbu", sacīja A.Ameriks. "Taču vislielākais gandarījums man ir par to, ka cilvēki aktīvi seko pilsētā notiekošajam, tostarp mūsu sniegtajai informācijai – tas nozīmē, ka mūsu darbs ir vajadzīgs, tas ir pamanāms un, protams, vērtējams."
Atbildot uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS augustā un septembrī uzdoto jautājumu "Vai Jūs apmierina Rīgas domes sniegtā informācija par īpašumu privatizācijas un atsavināšanas procesu Rīgā?", 53,7 % aptaujāto pauda noteiktu viedokli, savukārt 46,3 % no konkrētas atbildes atturējās.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, rīdzinieki vienlīdz bieži norādījuši gan to, ka ir apmierināti ("pilnīgi apmierina" un "drīzāk apmierina" – 26,9 %) ar informāciju, gan neapmierināti ar to ("pilnīgi neapmierina" un "drīzāk neapmierina" – 26,8 %). Apmierinātību biežāk par citiem ir izteikuši cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, LR pilsoņi un valsts sektorā strādājošie. Neapmierinātību biežāk ir izteikuši cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem un tie, kuri vecāki par 55 gadiem, ap pamatizglītību, nepilsoņi, kā arī rīdzinieki ar vidēji augstiem ienākumiem. Respondenti ar augstiem ienākumiem biežāk nekā caurmērā norādīja, ka ir gan apmierināti, gan neapmierināti (šajā grupā retāk atzīmēta atbilde "grūti pateikt").
Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka vēl pirms pāris gadiem vārds "privatizācija" izraisīja negatīvu reakciju iedzīvotāju lielākajā daļā – galvenokārt tāpēc, ka šis process nebija caurskatāms. "Spēkā stājoties privatizācijas "jumta likumam", privatizācijas process pieauga lavīnveidīgi, un varēja gaidīt, ka aizdomīgo un neapmierināto skaits strauji pieaugs.
Taču notika pilnīgi pretēji. Es to saistu ar apstākli, ka esam izveidojuši vienotu informācijas sistēmu pilsētas nekustamo īpašumu uzskaitei un administrēšanai, nomas līgumu uzskaitei, kā arī privatizācijas un atsavināšanas ierosinājumu reģistriem. Pēc savas nozīmes šīs sistēmas izveidi var pielīdzināt kāda liela pašvaldības objekta uzcelšanai. Ieguvēji no tās ir visi – iedzīvotāji ātrāk saņem atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, domes darbiniekiem ietaupījās laiks risināt jautājumus pēc būtības, bet deputātiem pieauga iespēja kontrolēt pašvaldības struktūrvienību, iestāžu un aģentūru darbu", sacīja A.Ameriks. "Taču vislielākais gandarījums man ir par to, ka cilvēki aktīvi seko pilsētā notiekošajam, tostarp mūsu sniegtajai informācijai – tas nozīmē, ka mūsu darbs ir vajadzīgs, tas ir pamanāms un, protams, vērtējams."