Pavļuts: zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalsta sistēma tiks padarīta efektīva, caurspīdīga un ilgstpējīga
Otrdien, 28.augustā, Ministru kabineta sēdē tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kā arī enerģijas ražošanai koģenerācijā. Jaunajam mehānismam būtu jābūt vērstam uz to, lai nozare arī turpmāk varētu attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu ilgtermiņā prognozējama un cenu pieauguma riski būtu kontrolējami.
Lai neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī neapdraudētu Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju, arī esošais atbalsts nevar būt bezgalīgs. EM gan piedāvā veikt grozījumus esošajā regulējumā un līdz šā gada 1.novembrim izstrādāt priekšlikumus par jauna valsts atbalsta mehānisma izstrādi.
"Šodien pieņemtais valdības lēmums ir liels solis uz priekšu, lai valsts atbalstu AER un koģenerācijai padarītu efektīvu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu. Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi, valstiski atbildīgi un ekonomiski pamatoti šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, bet tas nevar notikt atrauti no citu nozaru vajadzībām un iespējām attīstīties. Patlaban redzam, ka, turpinot līdzšinējo sistēmu, radīsies būtiski elektrības cenu pieauguma riski ikvienam patērētājam. Tas savukārt palielinātu izmaksas ne vien iedzīvotājiem, bet arī Latvijas lielākajām nozarēm, kuru konkurētspēja tādējādi tiktu apdraudēta. To nedrīkst pieļaut, tāpēc ir jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā un patēriņā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību. Vienlaikus atbalsts tiks pārskatīts arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, izmantojot dabasgāzi," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente, iepērkot elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. LVL un šīs izmaksas līdz ar katru ieviestu projektu pieaug. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm var būtiski pieaugt. Tādēļ Ekonomikas ministrija nāk klajā ar grozījumu iniciatīvām esošajā regulējumā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās.
Informatīvam ziņojumam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts uzdevums Ekonomikas ministrijai līdz 2012. gada 1. oktobrim izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto norēķinu sistēmai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt, savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ.
Kā viena no elektroenerģijas galalietotājiem būtiskākajām izmaiņām Ekonomikas ministrijas ierosinātajos grozījumos, novēršot obligātā elektroenerģijas komponentes neierobežotu pieaugumu, ir laika perioda noteikšana, kurā komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju, kas ražota augsti efektīvā koģenerācijā, ir tiesības elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
Lai ierobežotu nepamatotu siltumenerģijas tarifu pieaugumu patērētājiem, tiek paredzēts noteikt piecu gadu pārejas periodu, kas ir būtiski tām koģenerācijas stacijām vai iekārtām, kas jau ir nodotas ekpluatācijā. Šī perioda laikā elektroenerģijas ražotājiem sadarbībā ar pašvaldībām ir iespējas veikt nepieciešamos pārkārtojumus uzņēmumu darbībā un siltumapgādes sistēmās, piemēram, izmantojot rezerves jaudas vai veicot pāreju uz ekonomiskiem ūdens sildīšanas katliem.
Vienlaikus ar grozījumiem paredzēts ieviest arī kontroles mehānismu, kas paredz, ka elektroenerģijas ražotāja iesniegtajos gada pārskatā par koģenerācijas elektrostacijas darbību sniegtos datus par pārdoto lietderīgo (efektīvi izlietoto) siltumenerģiju apstiprina akreditēts auditors, kas nodrošinās papildu koģenerācijas elektrostaciju darbības kontroli.
Tāpat, veicinot informācijas atklātību, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija savā tīmekļa vietnē publicēs visus lēmumus, ar kuriem komersantiem piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu, kā arī līdz katra gada 1.martam publicēs informāciju par komersantam iepriekšējā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas ietvaros izmaksāto summas apmēru.
Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus elektroenerģijas ražošanai izmantoto lauksaimniecības izejvielu un izejvielu kvalitātes kontroles ieviešanai. Savukārt līdz 2013. gada 1. janvārim Ekonomikas ministrijai uzdots iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par esošiem atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot fosilos energoresursus, un to ietekmes izvērtējumu.
Līdzšinējā atbalsta mehānisma izvērtējums
Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, nav ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējais atbalsta mehānisms ir radījis elektroenerģijas lietotājiem, tā nepietiekami kontrolējamās ietekmes uz elektroenerģijas gala tarifu dēļ. Realizējot visas līdz šim piešķirtās tiesības, pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielinātos no pašreizējiem 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz 2017.gadam. Atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls un pietiekami uzraugāms, līdz ar to var secināt, ka tam nav pietiekama elastība, saskaroties ar tehnoloģiju attīstību un citiem globāliem izaicinājumiem. Elektroenerģijas ražotājiem tādējādi trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas.
Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti arī citi esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot ierosinājumus situācijas uzlabošanai, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. Ziņojums sniedz arī apkopotu informāciju par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo tā ietekmi uz elektroenerģijas cenu.
Latvijā 2011.gadā no AER saražots 3078 GWh elektroenerģijas, tai skaitā 243 GWh elektroenerģijas, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Lai Latvija kopējā enerģijas galapatēriņā 2020.gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildus 2011.gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 1445 GWh elektroenerģijas, kas ražota no AER. Jau piešķirtās un spēkā esošās tiesības elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kuras ražotāji nav sākuši īstenot, paredz gadā pārdot elektroenerģiju 2068 GWh apjomā. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi projekti tiktu īstenoti un tiktu saražots viss komersantu plānotais elektroenerģijas apjoms, būtu iespējams iztikt pat bez turpmāka papildu atbalsta elektroenerģijas ražošanai no AER. Tomēr enerģijas un elektroenerģijas patēriņš ir mainīgs lielums, un, kā līdzšinējā pieredze liecina, komersanti, kas uzsākuši elektroenerģijas ražošanu publiskajam tirgotājam pārdod tikai ap 50% no plānotā elektroenerģijas apjoma. Turklāt publiskam tirgotājam 2011.gadā obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas saražots no AER, sastāda aptuveni 9,7% no kopējā piešķirtā obligātā elektroenerģijas iepirkuma apjoma. Minētais īpatsvars uzskatāms par objektīvu rādītāju projektu īstenošanas efektivitātes vērtēšanai.
Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā aicinās iesaistītās puses uz tikšanos, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus jaunam, prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un laikā ierobežotam atbalstam, kas veicinātu nobriedušāko tirgū pieejamo tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus domājot par mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmēju konkurētspēju.