Pavļuts: Latvijai beidzot ir modernas ražošanas atbalsta politika
Šodien, 28.maijā, Ministru kabinetā tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2014.-2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2014.-2016.gadam. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai (video prezentācija par NIP pieejama šeit: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija)
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: "Dažādi vietējie eksperti ne reizi vien ir norādījuši, ka Latvijai nav ekonomiskās attīstības politikas. Mēs nedaudz ilgāk nekā gadu ciešā dialogā ar uzņēmējiem esam strādājuši pie šādas modernas politikas izveides, ko šodien ir apstiprinājis arī Ministru kabinets. Paralēli tam ir arī sākta vairāku pilotprojektu ieviešana, piemēram, inovācijām zaļajā ražošanā un industriālo zonu izveidei reģionos. Tomēr veiksmīga un rezultatīva NIP īstenošana būs cieši saistīta ar visu iesaistīto pušu sadarbību un regulāru un konstruktīvu dialogu. Bez reformām izglītības sistēmā, darba tirgus politikā vai pašvaldību pieejā darbam ar uzņēmējiem NIP ieviešana būs ierobežota un mazproduktīva. Dialogs un kopīgs redzējums nereti ir svarīgāks pat par pieejamo finansējumu, kas NIP pasākumiem šobrīd tiek plānots 470 miljonu latu apmērā."Veicinot trīs līmeņu (globālo izaicinājumu, makroekonomiskās attīstības un mikro ekonomikas faktoru) analīzi, kā arī īstenojot padziļinātu dialogu jaunā kvalitātē, jeb Dialogu 2.0, ar nozaru asociācijām, EM ir identificējusi Latvijas ekonomikas attīstības būtiskākos izaicinājumus: zemā produktivitāte un nepietiekamais inovācijas sniegums; darba spēka pieejamība un cenu konkurētspēja; demogrāfiskā situācija, finansējuma ierobežojumi un izmaiņas starptautiskajā uzņēmējdarbības vidē.
Lai efektīvi risinātu šos izaicinājumus, NIP kā pārnozaru politika paredz īstenot aktivitātes šādās jomās: darba spēka pieejamības un prasmju pilnveidošana, industriālo telpu un teritoriju pieejamība, finanšu pieejamība, inovācijas veicināšana, eksporta veicināšana un energoresursu izmaksu ierobežošana.
Būtiska NIP sastāvdaļa ir arī regulārs un ciešs dialogs ar nozaru asociācijām un nozaru uzņēmumiem, kas valstij palīdz iegūt daudz precīzāku informāciju par situāciju nozarēs. EM visās NIP izstrādes fāzēs ir konsultējusies ar lielākajām nozaru asociācijām un uzņēmumus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošināja nepieciešamo informāciju par ekonomikas mikro līmeņa darbības principiem un galvenajiem izaicinājumiem. Dialoga 2.0 princips ir ietverts kā nepieciešamais institucionālais risinājums, lai saglabātu saikni ar nozarēm un atjaunotu informāciju par mikro līmenī notiekošajiem ekonomikas procesiem.
Plānots, ka, īstenojot NIP paredzētos pasākumus, tiks sasniegts izvirzītie ambiciozie sasniedzami rezultāti attiecībā uz produktivitātes pieaugumu (2020.gadā pret 2011.gadu - 40%), pētniecības un attīstības ieguldījumu pieaugumu (2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP), kā arī apstrādes rūpniecības pieaugumu (2020.gadā pret 2011.gadu - 60%).
NIP pamatnostādnes publicētas Ekonomikas ministrijas mājaslapā: http://em.gov.lv/em/2nd/?cat=30765
Videoprezentācija par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam aplūkojama šeit: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija