Pavļuts: Līdzšinējā atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER nav ilgtspējīga

Līdzšinējā atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (turpmāk - AER), bijusi neilgtspējīga, no izmaksu viedokļa nekontrolējama un nereti radījusi arī nepareizas motivācijas pašiem "zaļās" enerģijas ražotājiem, informatīvajā ziņojumā valdībai secinājusi Ekonomikas ministrija. Ziņojumam pievienotajā protokollēmumā paredzēts valdības uzdevums Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 1.septembrim izstrādāt priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.

"AER jomā Latvijā ir ļoti liels potenciāls, kura mērķtiecīga, efektīva un ilgtermiņā prognozējama izmantošana ir mūsu visu interesēs. AER ir nozīmīgs resurss, lai stiprinātu Latvijas energoresursu pašnodrošinājumu, samazinot atkarību no importētiem resursiem un ar to saistītos riskus. Tomēr arī valsts izveidotajai atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai no AER ir jābūt atbildīgai gan pret elektroenerģijas patērētājiem, gan ekonomikas konkurētspēju kopumā. Patlaban izveidotā atbalsta sistēma paredz, ka visas izmaksas, kas rodas publiskajam tirgotājam, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, sedz elektroenerģijas galalietotāji. Diemžēl līdz šim šis atbalsts nav bijis konsekventi ierobežots ne laikā, ne apjomā, radot nesamērīgus elektrības tarifa pieauguma riskus ikvienam patērētājam. Lai to nepieļautu, jāievieš tāds atbalsta mehānisms, kura izmaksas elektroenerģijas galapatērētājiem var kontrolēt un prognozēt ilgtermiņā," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam, no potenciālo izmaksu viedokļa ilgtermiņā prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un mazāk devīgam, lai "zaļās" enerģijas ražotājiem neradītu aplamas un tirgus mehānismus kropļojošas motivācijas.

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina - lai Latvijas kopējā enerģijas galapatēriņā 2020.gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildu 2011. gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 2036 GWh elektroenerģijas, neņemot vērā prognozēto siltumenerģijas daļu.  Lielāko daļu no šī apjoma varētu nodrošināt jau attīstībā esošie projekti, kas obligātā iepirkuma tiesības jau ir saņēmuši. Tiesa līdzšinējā pieredze liecina, ka projektu attīstība nenoris plānotajā laikā un šobrīd tiek saražoti tikai 10,23% no ministrijas izsniegtajās atļaujās plānotā elektroenerģijas apjoma, lai arī kopējā vienam projektam pieejamā atbalsta intensitāte, ko sniedz obligātais elektroenerģijas iepirkums, ir ievērojami augstāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. LVL. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm var būtiski pieaugt. Lai arī, visticamāk, daļa no tehniskajām jaudām tā arī netiks realizētas, ir jāizstrādā jauns ilgtspējīgs atbalsta mehānisms, bet jau esošajos mehānismos jānosaka stingrāki nosacījumi un uzraudzība.

Ja visi pieņemtie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju obligātajā iepirkumā tiek īstenoti pilnā apmērā, t.i. neviens no lēmumiem netiek atcelts, visi projekti tiek īstenoti un elektroenerģiju komersanti pārdod maksimālajā atļautajā apjomā, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies no 0,0023 LVL/kWh uz 0,0264 LVL/kWh. Tāpat, ja visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros koģenerācijas stacijām (koģenerācija - tehnoloģisks process, kurā vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija), kas izmanto dabasgāzi un vēl nav uzsākušas ražot elektroenerģiju, tiek īstenoti pilnā apmērā, tad ietekme uz elektroenerģijas gala tarifu provizoriski sastādītu vēl 0,00691 LVL/kWh. Tāpēc jāparedz stingrāki nosacījumi un uzraudzība jau esošajos mehānismos, kā arī jārada jauns mazāk devīgs, no izmaksu viedokļa prognozējams ilgtermiņa regulējums, kas būtu nostiprināms arī likumdošanā.

Šā gada 29.marta  Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvā ziņojuma projekts par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, lai informētu sabiedrību par  līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo šādas elektroenerģijas ietekmi uz elektroenerģijas galapatērētāju.  Informatīvā ziņojuma projektā tiek apskatīti esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot priekšlikumus situācijas risinājumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER.

Informatīvajam ziņojumam klāt pievienotais protokollēmuma projekts paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites nodrošināšanai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ, kā arī priekšlikumus atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.

Kopā ar informatīvā ziņojuma projektu par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir izsludināti arī Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", kuros ietverti konkrēti priekšlikumi, lai veicinātu ilgtspējīgu un pamatotu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, izmantojot AER, kā arī grozījumus  Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kas paredz gan noteikt efektīvāku uzraudzības kontroli jau īstenotajiem projektiem, gan arī  līdz 2016. gada 1. janvārim pagarināt pagaidu regulējuma darbību, kas cita starpā nosaka, ka Ekonomikas ministrija neorganizē konkursus jaunu tiesību iegūšanai pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā.

Minētie noteikumu projekti paredz ne tikai nodrošināt informācijas pieejamību par atbalsta saņēmējiem, padarot to sarakstu publisku, bet arī veicināt elektrostaciju būvju kvalitātes prasību ievērošanu atbilstoši attiecīgiem būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un uzstādīto iekārtu ekspluatācijas noteikumiem.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu, kā arī  izstrādātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 un MK noteikumos Nr. 221 var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē internetā.