Pašvaldību būvvaldes apsekojušas 35 % sabiedriski nozīmīgo ēku būvlaukumus
No 85 pašvaldību būvvaldēm informāciju Ekonomikas ministrijai līdz 10.decembra plkst.16 bija sniegušas 59 būvvaldes.
Kopumā, ieskaitot gan būves, kurās notiek būvdarbi, rekonstrukcijas vai renovācijas darbi, gan arī līdz šim apzinātās pēdējos gados ekspluatācijā nodotās ēkas, pašvaldību būvvaldes veikušas pārbaudes 565 ēkās jeb 41 % (kopā līdz šim apzinātas 1378 ēkas).
Lielākoties pārbaužu laikā konstatēti tādi pārkāpumi kā neatbilstoša būvniecības dokumentācija, patvaļīga būvniecība, ugunsdrošības prasību neievērošana, kā arī nedrošuma pazīmes. Ekonomikas ministrija aicina pašvaldību būvvaldes nodrošināt, ka ēku īpašnieki veic visas nepieciešamās darbības, lai pārkāpumi tiktu novērsti un būvdarbi notiktu kvalitatīvi, bet pašas ēkas būtu drošas cilvēkiem.
Kopumā, balstoties uz 54 būvvalžu sniegtajiem datiem, valstī šobrīd tiek būvētas vai būvdarbi notiek 746 sabiedriskajās ēkās, no kurām pašvaldības ir apsekojušas 263 jeb 35 %. Lielākā daļa no šiem objektiem atrodas Rīgā – 560, un apsekojumi veikti 94 ēkās jeb 17 %. No ārpus Rīgas pilsētas apzinātajām 186 ēkām, kuras tiek būvētas vai kurās notiek būvdarbi, apsekotas ir 169 jeb 91%.
Tāpat 54 Latvijas pašvaldību būvvaldes ir apzinājušas, ka pēdējo piecu gadu laikā vismaz 513 sabiedriski nozīmīgās ēkas nodotas ekspluatācijā; no tām ārkārtas pārbaudes jau veiktas 183 gadījumos. Jāuzsver, ka Rīgas būvvalde papildu apsekojusi 119 lielveikalus.
Kopumā līdz šim veikto pārbaužu laikā pašvaldību būvvaldes visā Latvijā konstatējušas neatbilstības 162 gadījumos (t.sk., 86 gadījumos Rīgā). Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar būvniecības dokumentācijas nepilnībām, kas veido pusi no visiem neatbilstību gadījumiem (81 gadījumā).
Salīdzinoši liels ir arī pārkāpumu skaits, kur būvinspektoru sākotnējā apskatē secināts, ka ekspluatācijā nodotajos objektos varētu būt iespējamas nedrošuma pazīmes – kopumā 38 gadījumos, no tiem 31 gadījumā Rīgā. Šo ēku īpašniekiem kopā ar būvinspektoriem jāizvērtē riski un jānodrošina, ka ēkās ir droši atrasties cilvēkiem. Tāpat ēku, kurās konstatētas nedrošuma pazīmes, īpašniekiem jāveic ekspertīzes, lai pārliecinātos par ēku drošību un tiktu novērsti visi riski cilvēku dzīvībai, ja tādi tiek konstatēti. Ja ir kaut mazākās šaubas par cilvēku drošību, tad ēka īpašniekam būtu jāpieņem lēmums par ēkas slēgšanu līdz pārkāpumi tiek novērsti.
Vienlaikus jāuzsver, ka vairākas pašvaldību būvvaldes arī pieņēmušas lēmumu apturēt ēku ekspluatāciju līdz detalizētākai tehniskajai apsekošanai. Piemēram, Krustpils novada būvvalde ir lūgusi atturēties no Vīpes pamatskolas sporta zāles ekspluatācijas; Liepājas reģiona novadu būvvalde ir lūgusi apturēt Dunalkas sporta halles ekspluatāciju. Savukārt saistībā ar nepabeigtiem būvdarbiem Viļakas novada būvvalde ir apturējusi Žīguru pamatskolas vecās daļas ekspluatāciju, bet Ķekavas novada būvvalde ir apturējusi patvaļīgi ekspluatēto Ķekavas sākumskolas daļas ekspluatāciju.
Trešais biežāk konstatētais pārkāpums ir patvaļīga būvniecība – 17 gadījumos, kas lielākoties saistīti ar dažādiem rekonstrukcijas darbiem un pārbūvēm.
Tāpat liels pārkāpumu skaits, kas attiecas tieši uz ekspluatācijā nodotajām ēkām, ir ugunsdrošības prasību pārkāpumi – 13 gadījumos (piemēram, aizkrāmētas evakuācijas izejas utml).
Kopumā saistībā ar patvaļīgu būvniecību un pārkāpumiem būvdarbu dokumentācijā būvdarbi ir apturēti 12 objektos, kā arī apturēta vēl četru objektu ekspluatācijā.
Izprotot darba apjomu un ierobežotos resursus, Ekonomikas ministrija aicina pašvaldību būvvaldes turpināt apsekot ēkas, kas šajās nedēļās vēl nav apsekotas, lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti un ēku drošību. Ministrija sekos līdzi būvvalžu rīcībai saistībā ar konstatētajām nedrošuma pazīmēm un aicināsim sniegt informāciju par attiecīgo objektu stāvokli, kā arī veiktajām ekspertīzēm, lai pārliecinātos par sabiedriski nozīmīgo ēku drošību. Tāpat tuvākajā laikā informācija par riska ēkām tiks atspoguļota speciālā kartē, ko veidosim, balstoties arī uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām.
Vienlaikus atgādinām, ka Saeimā iesniegti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz Valsts būvniecības kontroles biroja izveidi. Birojs tiks veidots tā, lai tā funkcijas maksimāli nedublētos ar pašvaldību būvvalžu funkcijām, bet tas būtu profesionāla uzraudzība pār sabiedrisko nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību. Plānots, ka birojā strādās līdz 40 darbiniekiem, no kuriem vismaz 90% būs nozares speciālisti.
Savukārt jaunajā būvniecības regulējumā, kas šobrīd ir izstrādes stadijā, ministrija plāno iestrādāt daudz stingrākas prasības gan attiecībā uz prasībām būvdarbu uzraudzībai, būvniecības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arī garantiju termiņiem, gan ieviest obligāto apdrošināšanu ne tikai būvkomersantiem, bet arī ikvienam būvniecības speciālistam, gan pabeigt Būvniecības informācijas sistēmas izveidi 2014.gada 1.ceturksnī.