Pēc Iganalinas AES slēgšanas 2009. gadā, elektroenerģija sadārdzināsies par 40%
Foto: Pēc Iganalinas AES slēgšanas 2009. gadā, elektroenerģija sadārdzināsies par 40%
Pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuva kļūs gandrīz pilnīgi atkarīga no Krievijas gāzes, bet elektroenerģijas cenas saskaņā ar pašām pieticīgākajām aplēsēm varētu celties par 40%, atsaucoties uz laikrakstu "Verslo žinios", vēstī ELTA.
Vecās spēkstacijas otro reaktoru - šobrīd galveno elektroenerģijas ražotāju valstī - Lietuva Eiropai apsolījusi slēgt līdz 2009.gada beigām un šis brīdis nenovēršami tuvojas, bet nopietnākas sarunas ar Briseli par iespēju pagarināt AES darbu pēc šā termiņa joprojām nenotiek, atzīmē avīze.
Šai sakarā Lietuvā dzirdami vismaz divi atšķirīgi viedokļi. No vienas puses, tiek izteikti pārmetumi Lietuvas pārstāvjiem, kas piedalījās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), un toreizējai valdībai, ka tā esot tuvredzīgi piekritusi prasībai apturēt spēkstaciju, lai gan tehniskā ziņā tā varētu kalpot vēl vismaz līdz 2017.gadam.
No otras puses, tiek apgalvots, ka centieni panākt AES darba turpināšanu ir veltīgi, jo nedz Brisele, nedz pārējās ES dalībvalstis nekādā ziņā nepiekritīs mainīt noteikumus, ar kādiem Lietuva iestājās Savienībā, apņemdamās slēgt spēkstaciju apmaiņā pret nopietnu finansiālu atbalstu, kas nepieciešams šim mērķim.
Tikai laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam vien AES slēgšanai un Lietuvas enerģētiskās drošības projektiem ES gatavojas atvēlēt aptuveni 900 miljonus eiro (633 miljonus latu).
Tomēr jau pēc nepilniem diviem gadiem Lietuvas ekonomiku gaida grūti laiki. Lēsts, ka no 2010.gada elektroenerģija maksās vismaz par 40% dārgāk un tās ražošanas cena visai reāli var sasniegt 0,27-0,30 litus (0,055-0,061 latu) par kilovatstundu. Pieaugot ogļskābās gāzes izmešu apjomiem un iepērkot piesārņojuma kvotas, tā var pārsniegt pat 0,35 litus (0,07 latus) par kilovatstundu.
Šai sakarā Lietuvā dzirdami vismaz divi atšķirīgi viedokļi. No vienas puses, tiek izteikti pārmetumi Lietuvas pārstāvjiem, kas piedalījās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), un toreizējai valdībai, ka tā esot tuvredzīgi piekritusi prasībai apturēt spēkstaciju, lai gan tehniskā ziņā tā varētu kalpot vēl vismaz līdz 2017.gadam.
No otras puses, tiek apgalvots, ka centieni panākt AES darba turpināšanu ir veltīgi, jo nedz Brisele, nedz pārējās ES dalībvalstis nekādā ziņā nepiekritīs mainīt noteikumus, ar kādiem Lietuva iestājās Savienībā, apņemdamās slēgt spēkstaciju apmaiņā pret nopietnu finansiālu atbalstu, kas nepieciešams šim mērķim.
Tikai laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam vien AES slēgšanai un Lietuvas enerģētiskās drošības projektiem ES gatavojas atvēlēt aptuveni 900 miljonus eiro (633 miljonus latu).
Tomēr jau pēc nepilniem diviem gadiem Lietuvas ekonomiku gaida grūti laiki. Lēsts, ka no 2010.gada elektroenerģija maksās vismaz par 40% dārgāk un tās ražošanas cena visai reāli var sasniegt 0,27-0,30 litus (0,055-0,061 latu) par kilovatstundu. Pieaugot ogļskābās gāzes izmešu apjomiem un iepērkot piesārņojuma kvotas, tā var pārsniegt pat 0,35 litus (0,07 latus) par kilovatstundu.
