Pēc pusotra gada pārtraukuma skatīs strīdu starp arhitektu biroju un ĀM par vēstniecības ēku Kopenhāgenā
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 16.decembrī, pēc pusotra gada pārtraukuma paredzējusi izskatīt strīdu starp arhitektūras un būvniecības firmu SIA "Arhitektonika" un Ārlietu ministriju (ĀM) par Ls 47 434 autortiesību kompensācijas un zaudējumu piedziņu, kas saistīta ar Latvijas vēstniecības ēkas būvi Kopenhāgenā.
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 16.decembrī, pēc pusotra gada pārtraukuma paredzējusi izskatīt strīdu starp arhitektūras un būvniecības firmu SIA "Arhitektonika" un Ārlietu ministriju (ĀM) par Ls 47 434 autortiesību kompensācijas un zaudējumu piedziņu, kas saistīta ar Latvijas vēstniecības ēkas būvi Kopenhāgenā.
Latvijas vēstniecības Dānijā vajadzībām 1993.gadā tika nopirkta ēka Kopenhāgenā, kuras platība bija 410 kvadrātmetri, no tiem 140 kvadrātmetri - puspagraba stāva telpas. 2000.gada maijā valdība akceptēja ĀM ierosinājumu par administratīvās piebūves celtniecību vēstniecības ēkai.
Jaunā un vecā vēstniecības ēka tika apvienota vienā kompleksā ar stikla koridoru, kura vidū izveidotas kāpnes. Jaunās ēkas kopējā platība ir 320 kvadrātmetri. Ēkā bijušas gan pieņemšanas telpas, gan vēstnieka kabinets un viesu dzīvoklis, gan arī darba telpas citiem vēstniecības darbiniekiem. Ēka tika pabeigta 2001.gada rudenī un Valsts būvinspekcija tolaik atzina - nams uzcelts kvalitatīvi un atbilstoši projektam.
Tieši "Arhitektonika" savulaik izstrādāja Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, kas dažas reizes mainīts. Sākotnēji veiktās izmaiņas ministrija pati atzinusi, norādot, ka tās bijušas nepieciešamas.
Savukārt vēlāk, arī tiesā iesniegtajā prasībā, "Arhitektonika" pārmeta ĀM izmaiņas, tās novērtējot kā būtiskas. Turklāt šīs izmaiņas nav tikušas saskaņotas ar arhitektu, tādēļ ievērojami mainījušas arhitektonisko risinājumu. Līdz ar to birojs 2001.gadā vērsās tiesā, pārmetot ministrijai izmaiņu nesaskaņošanu ar projekta autoru.
Savukārt ĀM šajā lietā iesniegusi pretprasību, lūdzot no "Arhitektonikas" piedzīt zaudējumus, kas ministrijai nodarīti firmas pieļauto projekta kļūdu un defektu dēļ. Pretprasības summa sākotnēji bija Ls 25 300.
"Arhitektonika" ministrijai pārmeta izmaiņu veikšanu fasādes materiālu izmantojumā, jumta dzegās, logu dizainā, kā arī ēkas iekšienes arhitektoniskajos risinājumos. Atšķirīgs no projekta esot arī centrālo kāpņu dizains, turklāt mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. Par šīm izmaiņām bijis nepieciešams laikus panākt abpusēju vienošanos, taču tas neesot izdarīts.
Tā kā strīdā tika skartas šādas specifiskas, ar būvniecību skartas nianses, 2003.gada maijā Rīgas apgabaltiesa civillietā noteica ekspertīzi. Valsts būvinspekcijas ekspertiem tika uzdots atbildēt uz jautājumiem par vēstniecības piebūves pie vecās ēkas projektu.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons gan aģentūrai LETA norādīja, ka kopš tiesas procesa sākuma inspekcija sagatavojusi pat divus vai trīs ekspertīzes atzinumus. Pēdējā atzinumā inspekcijas eksperti atbildējuši uz 32 tiesas uzdotajiem jautājumiem par būves kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Atzinumā konstatēts "gan tas, ka ir atkāpes, gan, ka nav atkāpes" no būves kvalitātes prasībām, sacīja Jākobsons. Par to, vai atkāpes ir būtiskas un kurš tajās vainojams, būšot jālemj tiesai.
"Tādas būves, kas pilnībā atbilstu viens pret vienu, praksē nav. Nelielas atkāpes varēs atrast jebkurai būvei. Strīds ir par dažādām niansēm - tas ir principa jautājums," tiesāšanos starp "Arhitektoniku" un ĀM raksturoja Jākobsons.
Arhitektu biroja "Arhitektonika" vadītājs Ingurds Lazdiņš gan uzskata, ka atbildes uz teju 30 jautājumiem eksperti gatavojuši ilgi - pat vairāk nekā gadu -, un joprojām šai slēdzienā neesot atbildēts uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem. Viņš atzīst, ka tiesāšanās šajā lietā ir ieilgusi.
Iepriekš tiesas procesa gaitā strīdnieki vairākkārt diskutējuši par iespēju vienoties par izlīgumu, lai izbeigtu tiesvedību, bet izlīgums nav ticis panākts.
Par turpmākām izlīgšanas iespējām strīdnieku domas atšķiras. Lai gan ĀM "Arhitektonikas" prasību neatzīst, tomēr patlaban neatkāpjas no pērn izteiktās vēlmes atrisināt strīdu ārpus tiesas. Līdzīgu ieskatu paudis arī arhitektu firmas advokāts Mārcis Krūmiņš.
"Protams, mēs esam gatavi runāt par izlīgumu," sacīja Krūmiņš, norādot, ka patlaban šādas iespējas gan neesot apspriestas.
Ministrija izteikusi piedāvājumu arhitektiem vienoties par izlīgumu un piedāvājums "ticis darīts zināms" "Arhitektonikai", taču atbilde neesot saņemta, ministrijas pozīciju raksturo ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars. "Arhitekts droši vien vēl domā, piekrist vai nē," sacīja Vaivars.
ĀM amatpersona gan nevēlējās piedāvātos izlīguma nosacījumus konkretizēt.
Pretēju viedokli par iespēju noslēgt izlīgumu pauda "Arhitektonikas" vadītājs Lazdiņš, norādot, ka vienoties ar ministriju neesot iespējams, jo ĀM neatzīstot "pašu formulējumu par autortiesībām". "Ja noliedz, ka autortiesības var pārkāpt, tad izlīgums nav iespējams," sacīja Lazdiņš.
Gan Lazdiņš, gan "Arhitektonikas" advokāts Krūmiņš apliecināja arī gatavību turpināt tiesāšanos ar ĀM.
Lazdiņš pauda cerību, ka viņa vadītais birojs lietu uzvarēs. Tādā gadījumā, pēc arhitekta domām, spriedums būšot nozīmīgs precedents Latvijas tiesu praksē, jo līdz šim izskatīts ļoti maz lietu par autortiesību pārkāpumiem arhitektūrā.
Iepriekš ĀM arhitektu biroja iesniegto prasību pēc būtības vērtējusi kā nepamatotu, jo līgums ar "Arhitektoniku" lauzts 2001.gada februārī un par izstrādāto vēstniecības jaunbūves projektu birojs tolaik saņēmis 13 000 latu. Arī "Arhitektonika" kritiski novērtējusi ĀM iesniegto pretprasību.
Latvijas vēstniecības Dānijā vajadzībām 1993.gadā tika nopirkta ēka Kopenhāgenā, kuras platība bija 410 kvadrātmetri, no tiem 140 kvadrātmetri - puspagraba stāva telpas. 2000.gada maijā valdība akceptēja ĀM ierosinājumu par administratīvās piebūves celtniecību vēstniecības ēkai.
Jaunā un vecā vēstniecības ēka tika apvienota vienā kompleksā ar stikla koridoru, kura vidū izveidotas kāpnes. Jaunās ēkas kopējā platība ir 320 kvadrātmetri. Ēkā bijušas gan pieņemšanas telpas, gan vēstnieka kabinets un viesu dzīvoklis, gan arī darba telpas citiem vēstniecības darbiniekiem. Ēka tika pabeigta 2001.gada rudenī un Valsts būvinspekcija tolaik atzina - nams uzcelts kvalitatīvi un atbilstoši projektam.
Tieši "Arhitektonika" savulaik izstrādāja Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, kas dažas reizes mainīts. Sākotnēji veiktās izmaiņas ministrija pati atzinusi, norādot, ka tās bijušas nepieciešamas.
Savukārt vēlāk, arī tiesā iesniegtajā prasībā, "Arhitektonika" pārmeta ĀM izmaiņas, tās novērtējot kā būtiskas. Turklāt šīs izmaiņas nav tikušas saskaņotas ar arhitektu, tādēļ ievērojami mainījušas arhitektonisko risinājumu. Līdz ar to birojs 2001.gadā vērsās tiesā, pārmetot ministrijai izmaiņu nesaskaņošanu ar projekta autoru.
Savukārt ĀM šajā lietā iesniegusi pretprasību, lūdzot no "Arhitektonikas" piedzīt zaudējumus, kas ministrijai nodarīti firmas pieļauto projekta kļūdu un defektu dēļ. Pretprasības summa sākotnēji bija Ls 25 300.
"Arhitektonika" ministrijai pārmeta izmaiņu veikšanu fasādes materiālu izmantojumā, jumta dzegās, logu dizainā, kā arī ēkas iekšienes arhitektoniskajos risinājumos. Atšķirīgs no projekta esot arī centrālo kāpņu dizains, turklāt mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. Par šīm izmaiņām bijis nepieciešams laikus panākt abpusēju vienošanos, taču tas neesot izdarīts.
Tā kā strīdā tika skartas šādas specifiskas, ar būvniecību skartas nianses, 2003.gada maijā Rīgas apgabaltiesa civillietā noteica ekspertīzi. Valsts būvinspekcijas ekspertiem tika uzdots atbildēt uz jautājumiem par vēstniecības piebūves pie vecās ēkas projektu.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons gan aģentūrai LETA norādīja, ka kopš tiesas procesa sākuma inspekcija sagatavojusi pat divus vai trīs ekspertīzes atzinumus. Pēdējā atzinumā inspekcijas eksperti atbildējuši uz 32 tiesas uzdotajiem jautājumiem par būves kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Atzinumā konstatēts "gan tas, ka ir atkāpes, gan, ka nav atkāpes" no būves kvalitātes prasībām, sacīja Jākobsons. Par to, vai atkāpes ir būtiskas un kurš tajās vainojams, būšot jālemj tiesai.
"Tādas būves, kas pilnībā atbilstu viens pret vienu, praksē nav. Nelielas atkāpes varēs atrast jebkurai būvei. Strīds ir par dažādām niansēm - tas ir principa jautājums," tiesāšanos starp "Arhitektoniku" un ĀM raksturoja Jākobsons.
Arhitektu biroja "Arhitektonika" vadītājs Ingurds Lazdiņš gan uzskata, ka atbildes uz teju 30 jautājumiem eksperti gatavojuši ilgi - pat vairāk nekā gadu -, un joprojām šai slēdzienā neesot atbildēts uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem. Viņš atzīst, ka tiesāšanās šajā lietā ir ieilgusi.
Iepriekš tiesas procesa gaitā strīdnieki vairākkārt diskutējuši par iespēju vienoties par izlīgumu, lai izbeigtu tiesvedību, bet izlīgums nav ticis panākts.
Par turpmākām izlīgšanas iespējām strīdnieku domas atšķiras. Lai gan ĀM "Arhitektonikas" prasību neatzīst, tomēr patlaban neatkāpjas no pērn izteiktās vēlmes atrisināt strīdu ārpus tiesas. Līdzīgu ieskatu paudis arī arhitektu firmas advokāts Mārcis Krūmiņš.
"Protams, mēs esam gatavi runāt par izlīgumu," sacīja Krūmiņš, norādot, ka patlaban šādas iespējas gan neesot apspriestas.
Ministrija izteikusi piedāvājumu arhitektiem vienoties par izlīgumu un piedāvājums "ticis darīts zināms" "Arhitektonikai", taču atbilde neesot saņemta, ministrijas pozīciju raksturo ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars. "Arhitekts droši vien vēl domā, piekrist vai nē," sacīja Vaivars.
ĀM amatpersona gan nevēlējās piedāvātos izlīguma nosacījumus konkretizēt.
Pretēju viedokli par iespēju noslēgt izlīgumu pauda "Arhitektonikas" vadītājs Lazdiņš, norādot, ka vienoties ar ministriju neesot iespējams, jo ĀM neatzīstot "pašu formulējumu par autortiesībām". "Ja noliedz, ka autortiesības var pārkāpt, tad izlīgums nav iespējams," sacīja Lazdiņš.
Gan Lazdiņš, gan "Arhitektonikas" advokāts Krūmiņš apliecināja arī gatavību turpināt tiesāšanos ar ĀM.
Lazdiņš pauda cerību, ka viņa vadītais birojs lietu uzvarēs. Tādā gadījumā, pēc arhitekta domām, spriedums būšot nozīmīgs precedents Latvijas tiesu praksē, jo līdz šim izskatīts ļoti maz lietu par autortiesību pārkāpumiem arhitektūrā.
Iepriekš ĀM arhitektu biroja iesniegto prasību pēc būtības vērtējusi kā nepamatotu, jo līgums ar "Arhitektoniku" lauzts 2001.gada februārī un par izstrādāto vēstniecības jaunbūves projektu birojs tolaik saņēmis 13 000 latu. Arī "Arhitektonika" kritiski novērtējusi ĀM iesniegto pretprasību.