Pēdējās trīs vasaras bijušas ļoti karstas, tāpēc diezgan strauji palielinās aukstumapgādes, kondicionēšanas pieprasījums
Intervija ar firmas "Vikomakss" direktoru Andri Zvanu.
Foto: Pēdējās trīs vasaras bijušas ļoti karstas, tāpēc diezgan strauji palielinās aukstumapgādes, kondicionēšanas pieprasījums; autors: Pēdējās trīs vasaras bijušas ļoti karstas, tāpēc diezgan strauji palielinās aukstumapgādes, kondicionēšanas pieprasījumsIntervija ar firmas "Vikomakss"direktoru Andri Zvanu.
Firma "Vikomakss" Latvijas tirgū darbojas divos galvenajos virzienos:
-ventilācija un gaisa kondicionēšana- pilns spektrs, sākot no sistēmu projektēšanas un beidzot ar montāžu un servisu;
-biroju un virtuves mēbeļu tirdzniecība- ir savs mēbeļu salons Avotu ielā 25, kurā aplūkojamas mēbeles, ir iespēja saņemt konsultācijas dizaina izstrādē.
Kāda ir uzņēmuma rašanās vēsture?
Firma dibināta 1993. gadā, strādājam jau vairāk kā 10 gadus. Ideja savulaik radās, kad kādu laiku bija iespēja strādāt Somijā, iepazīties ar viņu pieredzi šajā jomā. Atgriezos Latvijā un uzsāku darboties. Tolaik šeit ar ventilāciju gaisa kondicionēšanu nodarbojās ļoti maz firmu, līdz ar to mums samērā veiksmīgi izdevās iekarot savu nišu. Tagad mūs atpazīst, un klienti itin bieži mus atrod paši.
Kas ir šajā laikā realizētie lielākie objekti, ar kuriem patiesi lepojaties?
Pagājušā gadā piedalījāmies Rīgas dzelczeļa stacijas rekonstrukcijā, strādājām tirdzniecības centrā "Origoģ"- tas ir mūsu lielākais objekts. Lieli objekti bija arī "Kesko" tirdzniecības centrs Jelgavā, tirdzniecības centrs "Mūkusala", esam strādājuši parlamenta ēkā, valdības sēžu ēkā, esam realizējuši vismaz 50 dažādus "Lattelekom" objektus. Kā jau minēju, mums ir arī liels servisa dienests, kas apkalpo pašu montētos objektus. Protams, arī projektēšanas grupa, kas visu projektē. Obektu šajā laikā bijis patiešām daudz, tāpēc šeit minēju lielākos.
Vai veicat objektu atlasi- izvēlōties tikai lielākos no piedāvātajiem?
Nē, strādājam visos objektos- gan pavisam mazos, gan lielos kompleksos. Objektus nešķirojam. Protams, ir bijušas situācijas, kad darba ir ļoti daudz un nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem, jo nespējam tos paveikt.
Un cik plašā teritorijā esat strādājuši?
Esam strādājuši praktiski pa visu Latviju- Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs u.c.
Vai nav bijusi doma pamēģināt spēkus arī ārpus Latvijas robežām?
Mums ir bijuši piedāvājumui mēģināt strādāt Krievijā, bet uzskatu, ka tur tirgus ir pārāk nestabils, dzirdēti nostāsti par daudzajām problēmām Krievijas tirgū. Ja tur nav savu atbalsta firmu, strādāt nav vienkārši. Pašlaik mums darba pietiek Latvijā un neesam aktīvi domājuši strādāt ārzemēs. Iespējams, ja kāds liels ģenerāluzņēmējs piedāvās darbu ārzemēs objektā, kurā ir garantēta naudas plūsma, pamēģināsim.
Cik cilvēku pašlaik strādā Jūsu uzņēmumā?
10 gados ir izveidojies labs firmas darbinieku kodols. Daudzi cilvēki te ir jau no pašiem sākumiem. Pašlaik ir vairāk kā 40 pastāvīgie darbinieki. Protams, uz lieliem objektiem pieaicinām vēl citus speciālistus, lai varētu visu veiksmīgi realizēt.
Kādas ir Jūsu kompānijas īpašās atšķirības zīmes, ar ko izceļaties pārējo vidū, ar ko cenšaties piesaistīt?
Mūsu devīze ir tradicionālā: klientam vienmēr taisnība. Cenšamies savu darbu izdarīt maksimāli labi, un klienti to novērtē, bieži vien vajadzības gadījumā atkal atgriežas pie mums atkārtoti. Tā ir būtiska mūsu firmas pazīome. Vienmēr cenšamies strādāt profesionāli, jo apzināmies, ka no tā ir atkarīga nākotne.
Brīdis, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā ir pavisam tuvu. Ar kādām sajūtām to gaida Jūsu uzņēmumā? Kādas pārmaiņas gaidāt?
Domāju, ka nekas īpaši nemainīsies. Kad sākām strādāt, konsultējamies ar Somijas speciālistiem un sapratām, ka neesam nekādā jomā vājāki par viņiem, daudzbrīd esam pat stiprāki un varošāki, tāpēc nav baiļu sajūtas, ka ienāks viesstrādnieki un izspiedīs mūs no tirgus. Taujāju somu kolēģus par viņu pieredzi, iestājoties Eiropas Savienībā, viņi atzina, ka īpaši nekas ikdienā nemainījās, katrs tāpat strādā savā zemē, un celtniecībā lielas izmaiņas nenotiek. Ir arī pozitīvais- investīcijas būs lielākas, un darba līdz ar to- vairāk. Esam vieni no tiem, kas ir gatavi strādāt ar lieliem apjomiem.
Kādas ir pēdējo gadu tendences ventilācijas un kondicionēšanas jomā Latvijā?
Pēdējās trīs vasaras bijušas ļoti karstas, tāpēc diezgan strauji palielinās aukstumapgādes, kondicionēšanas pieprasījums. Cilvēki grib ne tikai labu ventilāciju, bet arī vēsumu vasarā. Tā ir pēdējo laiku būtiska atšķirība. Protams, starādājam ar jaunākajām tirgū esošajām tehnoloģijām, varam piedāvāt līdzīgus produktus kā jebkur Eiropā.
Ar kādu valstu materiāliem pārsvarā strādājat?
Būvniecībā šobrīd atļauts strādāt tikai ar sertificētiem materiāliem. Protams, gaisa vadu izatavošanai iekārtas ir uz vietas, ventilācijas sistēmu iekārtas vedam pārsvarā no Eiropas valstīm.
Kā vērtējat tirgus situāciju šobrīd Latvijā, cik veiksmīgi veidojas konkurence starp uzņēmumiem?
Mūsu jomā tirgū bieži parādās firmas, kas, lai iekarotu vietu tirgū, gatavi iet zem pašizmaksas cenām. Tas reizēm tracina- salīdzinām tāmes un redzam, ka tās nav godīgi aprēķinātas. Ir daudzas šādas viendienīšu firmas, kas ātri bankrotē, paliek parādā piegādātājiem un būtībā tikai bojā tirgu. Pasūtītājs vienmēr grib lētāko, bet neapzinās, ka jāskatās arī firmas stabilitāte. Jebkurš normāls uzņēmums domā kādam laikam uz priekšu, bet, ja firmai nav finansu uzkrājumu, pie mazākajām svārstībām ir bankrots.
Kā veidojas ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju attiecības?
Mēs esam strādājuši dažādos objektos ar praktiski visām Latvijas lielākajām būvfirmām. Viņas ir korektas. Apakšuzņēmēji ir ļoti atkarīgi no ģenerāluzņēmējiem- ja grūtības, piemēram, finansu plūsmās rodas ģenerāluzņēmējiem, to jūt arī apakšuzņēmēji. Ir svarīgi, lai ģenerāluzņēmējs būtu noslēdzis līgumu ar drošu un stabilu partneri. Mums laikam ir veicies šajā jomā. Pat ja ģenerāluzņēmēji cenšas "nodzīt" cenas, viņi tomēr mums dod darbu un par to esam pateicīgi.
Kāda ir Jūsu personīgā karjeras vēsture?
1980. gadā pabeidzu Rīgas Politehnisko institūtu kā inženieris/celtnieks. VEF meistarkomandā spēlēju basketbolu, tāpēc man bija iespēja turpināt mācības, pabeidzu Fizkultūras institūtu, iestājos aspirantūrā, strādāju kā mācībspēks, kā treneris aizbraucu strādāt uz Somiju. Tur nostrādāju 3 gadus. Tieši Somijā radās uzņēmuma ideja, jo ventilācija, kondiconēšana tur bija augstā līmenī. Zināju, ka Latvijā būs jāatgriežas, gribēju kaut ko darīt savas pirmās izglīutības jomā. Tas, ka biju basketbolists, man šeit palīdzēja dibināt kontaktus, slēgt pirmos līgumus- cilvēki mani pazina kā basketbolistu, un tā man bija sava uzticības kvota. Tā firma veiksmīgi attīstījās, tagad arī dēls strādā kopā ar mani šajā uzņēmumā.
Kas šajā darbā piesaista, rada nemitīgu spēku strādāt?
Esmu bijis profesionāls basketbolists, treneris vairākus gadus. Tur bija jāmācās veidot komandu, jo viens nevar paveikt neko daudz. Arī šeit man ir komanda- jāprot izvietot uzticami cilvēki pareizos posteņos. Ja ir laba komanda, spēle ir veiksmīga. Gandarījumu dod sajūta, redzot kā dzimst un tiek realizētas dažādas idejas. Ja klients ir apmierināts- tas ir liels atalgojums.
Vai basketbolam arī vēl atliek laiks?
Tagad tas ir nomainīts pret golfu. Aktīvi spēlēju dažādās meistarkomandās. Golfs aizņem daudz laika. Basketbolā mani labākie gadi ir aiz muguras- labāk kā agrāk, vairs nekad nespēlēšu, bet golfā ar katru dienu spēlēju labāk, progresēju.
Linda Tunte,
www.building.lv