Pērn nedaudz samazinājusies dzīvojamo māju būvniecība
Pērn, salīdzinot ar 2001.gadu, Latvijā nedaudz samazinājusies dzīvojamo māju būvniecība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn, salīdzinot ar 2001.gadu, Latvijā nedaudz samazinājusies dzīvojamo māju būvniecība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2002.gadā ekspluatācijā pieņemtas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 187 600 kvadrātmetru, kas ir par 0,5% jeb par 900 kvadrātmetriem mazāk nekā 2001.gadā. Par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem 2002.gadā netika pieņemta ekspluatācijā neviena dzīvojamā māja.
177 000 kvadrātmetru jeb 94% no kopējām ekspluatācijā pieņemtām mājām ir individuālās dzīvojamās mājas. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies par 5,4% jeb par 10 100 kvadrātmetru. 1990.gadā individuālo dzīvojamo māju īpatsvars kopējā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju skaitā bija 15%, 1995.gadā - 79%, 2000.gadā - 95%, bet 2001.gadā - 99,3%.
Visvairāk individuālās dzīvojamās mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 31% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Jūrmalā - 14%, Rīgā - 9%, Ogres rajonā - 6%, kā arī Jelgavas rajonā - 3%.
No ekspluatācijā pieņemtām 725 individuālajām dzīvojamām mājām 70% ir divstāvu dzīvojamās mājas, 23% - vienstāvu dzīvojamās mājas. Atkarībā no sienu materiāla vislielāko īpatsvaru no ekspluatācijā pieņemtām individuālajām mājām veido mūra mājas - 76%, koka mājas - tikai 11%, bet no citiem sienu materiāliem - 13%.
Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas, 2002.gadā dzīvojamo māju kārtējais remonts ir veikts par 14,085 miljoniem latu, tai skaitā māju siltināšanai - 940 000 latu. Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par 5,455 miljoniem latu, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2001.gadā. No tiem siltināšanas darbiem iztērēti 585 000 latu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka valstī 2002.gada beigās dzīvojamais fonds bija 53,5 miljoni kvadrātmetru, tai skaitā Rīgas pilsētā - 16,2 miljoni kvadrātmetru, kas veido 30% no Latvijas dzīvojamā fonda.
Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamo fondu raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju. 1990.gadā tā bija 19,2 kvadrātmetri, 2000.gadā - 22,6, bet 2002.gadā - 22,9 kvadrātmetri.
Namīpašumu denacionalizācijas, valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ir izmainījusies dzīvojamā fonda īpašumstruktūra. 1990.gada beigās privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā bija 31%, bet 2001.gada beigās tas palielinājies līdz 81% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz 2003.gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā privatizēti 376 200 dzīvokļi, kas veido 76% no privatizācijai pakļauto dzīvokļu skaita.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA
2002.gadā ekspluatācijā pieņemtas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 187 600 kvadrātmetru, kas ir par 0,5% jeb par 900 kvadrātmetriem mazāk nekā 2001.gadā. Par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem 2002.gadā netika pieņemta ekspluatācijā neviena dzīvojamā māja.
177 000 kvadrātmetru jeb 94% no kopējām ekspluatācijā pieņemtām mājām ir individuālās dzīvojamās mājas. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies par 5,4% jeb par 10 100 kvadrātmetru. 1990.gadā individuālo dzīvojamo māju īpatsvars kopējā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju skaitā bija 15%, 1995.gadā - 79%, 2000.gadā - 95%, bet 2001.gadā - 99,3%.
Visvairāk individuālās dzīvojamās mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 31% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Jūrmalā - 14%, Rīgā - 9%, Ogres rajonā - 6%, kā arī Jelgavas rajonā - 3%.
No ekspluatācijā pieņemtām 725 individuālajām dzīvojamām mājām 70% ir divstāvu dzīvojamās mājas, 23% - vienstāvu dzīvojamās mājas. Atkarībā no sienu materiāla vislielāko īpatsvaru no ekspluatācijā pieņemtām individuālajām mājām veido mūra mājas - 76%, koka mājas - tikai 11%, bet no citiem sienu materiāliem - 13%.
Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas, 2002.gadā dzīvojamo māju kārtējais remonts ir veikts par 14,085 miljoniem latu, tai skaitā māju siltināšanai - 940 000 latu. Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par 5,455 miljoniem latu, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2001.gadā. No tiem siltināšanas darbiem iztērēti 585 000 latu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka valstī 2002.gada beigās dzīvojamais fonds bija 53,5 miljoni kvadrātmetru, tai skaitā Rīgas pilsētā - 16,2 miljoni kvadrātmetru, kas veido 30% no Latvijas dzīvojamā fonda.
Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamo fondu raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju. 1990.gadā tā bija 19,2 kvadrātmetri, 2000.gadā - 22,6, bet 2002.gadā - 22,9 kvadrātmetri.
Namīpašumu denacionalizācijas, valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ir izmainījusies dzīvojamā fonda īpašumstruktūra. 1990.gada beigās privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā bija 31%, bet 2001.gada beigās tas palielinājies līdz 81% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz 2003.gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā privatizēti 376 200 dzīvokļi, kas veido 76% no privatizācijai pakļauto dzīvokļu skaita.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA