Pērn par 6% audzis būvniecības apmērs
2001.gadā gadā veikti būvdarbi 432 miljonu latu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2000.gadā, aģentūru LETA informēja Centrālā statistikas pārvalde.
2001.gadā gadā veikti būvdarbi 432 miljonu latu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2000.gadā, aģentūru LETA informēja Centrālā statistikas pārvalde.
2001.gadā ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms bija 9,8 miljoni latu. Visvairāk būvdarbu veikts NVS valstīs - 7,5 miljoni latu un Lietuvā - 1 miljons latu. Tajā pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 2,7 miljonu latu apmērā. Aktīvi bijuši Igaunijas un NVS būvnieki - attiecīgi 0,9 un 0,6 miljoni latu.
Salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir mainījusies būvniecības struktūra. Kopējā darbu apjomā vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kas 2001.gadā veidoja 65,8%. Pērn, salīdzinot ar 2000.gadu, jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 35,4% jeb par 38,6 miljoniem latu. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms samazinājies par 4,8%.
Salīdzinot ar 2000.gadu, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms audzis 1,7 reizes, dzīvojamo ēku - 1,4 reizes. Tajā pašā laikā administratīvo ēku būvniecības apjoms samazinājies par 31%, tiltu un tuneļu - par 11%.
Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 188 200 kvadrātmetru jeb par 1,5 % mazāk nekā 2000.gadā.
2001.gadā pieņemti ekspluatācijā daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā - Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka, Latvijas Nacionālās operas jaunā piebūve, jauns pasažieru termināls lidostā "Rīga", tirdzniecības komplekss "Krasta centrs", "Alfa centrs" "Maxi RIMI Hipermārkets", lielveikals "Barona centrs", Daugavpilī - šķidrās gāzes termināls, Ogres rajonā rekonstruēta Ķeguma hidroelektrostacija, Valmieras rajonā - jauna ražotne AS "Valmieras stikla šķiedra".
Joprojām lielākā daļa būvniecības koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā. Tajā pašā laikā atsevišķos rajonos - Balvu, Rēzeknes, Ventspils, Preiļu, Alūksnes un citos - veiktie būvdarbu apjomi ir niecīgi.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA
2001.gadā ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms bija 9,8 miljoni latu. Visvairāk būvdarbu veikts NVS valstīs - 7,5 miljoni latu un Lietuvā - 1 miljons latu. Tajā pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 2,7 miljonu latu apmērā. Aktīvi bijuši Igaunijas un NVS būvnieki - attiecīgi 0,9 un 0,6 miljoni latu.
Salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir mainījusies būvniecības struktūra. Kopējā darbu apjomā vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kas 2001.gadā veidoja 65,8%. Pērn, salīdzinot ar 2000.gadu, jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 35,4% jeb par 38,6 miljoniem latu. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms samazinājies par 4,8%.
Salīdzinot ar 2000.gadu, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms audzis 1,7 reizes, dzīvojamo ēku - 1,4 reizes. Tajā pašā laikā administratīvo ēku būvniecības apjoms samazinājies par 31%, tiltu un tuneļu - par 11%.
Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 188 200 kvadrātmetru jeb par 1,5 % mazāk nekā 2000.gadā.
2001.gadā pieņemti ekspluatācijā daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā - Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka, Latvijas Nacionālās operas jaunā piebūve, jauns pasažieru termināls lidostā "Rīga", tirdzniecības komplekss "Krasta centrs", "Alfa centrs" "Maxi RIMI Hipermārkets", lielveikals "Barona centrs", Daugavpilī - šķidrās gāzes termināls, Ogres rajonā rekonstruēta Ķeguma hidroelektrostacija, Valmieras rajonā - jauna ražotne AS "Valmieras stikla šķiedra".
Joprojām lielākā daļa būvniecības koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā. Tajā pašā laikā atsevišķos rajonos - Balvu, Rēzeknes, Ventspils, Preiļu, Alūksnes un citos - veiktie būvdarbu apjomi ir niecīgi.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA