Pērn samazinājies ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju skaits
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2001.gadā ekspluatācijā pieņemtas 788 dzīvojamās mājas ar kopējo platību 188,5 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir par 2,6 tūkstošiem kvadrātmetru jeb 1,4% mazāk nekā 2000.gadā, kad ekspluatācijā pieņemtas 840 dzīvojamās mājas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2001.gadā ekspluatācijā pieņemtas 788 dzīvojamās mājas ar kopējo platību 188,5 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir par 2,6 tūkstošiem kvadrātmetru jeb 1,4% mazāk nekā 2000.gadā, kad ekspluatācijā pieņemtas 840 dzīvojamās mājas.
Kā aģentūru LETA informēja CSP, par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem 2001.gadā ekspluatācijā netika pieņemta neviena dzīvojamā māja.
187,1 tūkstotis kvadrātmetru jeb 99,3% no kopējām ekspluatācijā pieņemtām mājām ir individuālās dzīvojamās mājas. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 3,4% jeb par 6,1 tūkstoti kvadrātmetru.
1990.gadā individuālo dzīvojamo māju īpatsvars kopējā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju skaitā bija 15%, 1995.gadā - 79%, bet 2000.gadā - 95%.
Visvairāk individuālās dzīvojamās mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 64,9 tūkstoši kvadrātmetru jeb 35% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Jūrmalā - 18,2 tūkstoši kvadrātmetru jeb 10% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Ogres rajonā - 13,3 tūkstoši kvadrātmetru jeb 7%, Tukuma rajonā - 7,7 tūkstoši kvadrātmetru jeb 4%, Cēsu rajonā - 5,5 tūkstoši kvadrātmetru jeb 3%.
No kopējām ekspluatācijā pieņemtām 783 individuālām dzīvojamām mājām 62% ir divstāvu dzīvojamās mājas, 26% - vienstāvu dzīvojamās mājas.
Vislielāko īpatsvaru no ekspluatācijā pieņemtām individuālajām mājām veidoja mūra mājas - 75%, koka mājas - 11%, no citiem sienu materiāliem - 14%.
2001.gadā ekspluatācijā pieņemtas 1 207 vasarnīcas un dārza mājas ar kopējo platību 77,4 tūkstoši kvadrātmetru. Visvairāk vasarnīcas un dārza mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 503 ar kopējo platību 42,2 tūkstoši kvadrātmetru, Ventspilī - 215 ar kopējo platību 8,6 tūkstoši kvadrātmetru, Daugavpils rajonā - 83 ar kopējo platību 4,5 tūkstoši kvadrātmetru.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja CSP, par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem 2001.gadā ekspluatācijā netika pieņemta neviena dzīvojamā māja.
187,1 tūkstotis kvadrātmetru jeb 99,3% no kopējām ekspluatācijā pieņemtām mājām ir individuālās dzīvojamās mājas. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 3,4% jeb par 6,1 tūkstoti kvadrātmetru.
1990.gadā individuālo dzīvojamo māju īpatsvars kopējā ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju skaitā bija 15%, 1995.gadā - 79%, bet 2000.gadā - 95%.
Visvairāk individuālās dzīvojamās mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 64,9 tūkstoši kvadrātmetru jeb 35% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Jūrmalā - 18,2 tūkstoši kvadrātmetru jeb 10% no visām ekspluatācijā pieņemtām individuālajām dzīvojamām mājām, Ogres rajonā - 13,3 tūkstoši kvadrātmetru jeb 7%, Tukuma rajonā - 7,7 tūkstoši kvadrātmetru jeb 4%, Cēsu rajonā - 5,5 tūkstoši kvadrātmetru jeb 3%.
No kopējām ekspluatācijā pieņemtām 783 individuālām dzīvojamām mājām 62% ir divstāvu dzīvojamās mājas, 26% - vienstāvu dzīvojamās mājas.
Vislielāko īpatsvaru no ekspluatācijā pieņemtām individuālajām mājām veidoja mūra mājas - 75%, koka mājas - 11%, no citiem sienu materiāliem - 14%.
2001.gadā ekspluatācijā pieņemtas 1 207 vasarnīcas un dārza mājas ar kopējo platību 77,4 tūkstoši kvadrātmetru. Visvairāk vasarnīcas un dārza mājas pieņemtas ekspluatācijā Rīgas rajonā - 503 ar kopējo platību 42,2 tūkstoši kvadrātmetru, Ventspilī - 215 ar kopējo platību 8,6 tūkstoši kvadrātmetru, Daugavpils rajonā - 83 ar kopējo platību 4,5 tūkstoši kvadrātmetru.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
