Pērn strauji pieaugusi jauno dzīvojamo māju būvniecība
Pērn valstī ekspluatācijā pieņemtas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 452 300 kvadrātmetru, kas ir 2,3 reizes jeb par 258 100 kvadrātmetriem vairāk nekā 2003.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn valstī ekspluatācijā pieņemtas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 452 300 kvadrātmetru, kas ir 2,3 reizes jeb par 258 100 kvadrātmetriem vairāk nekā 2003.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ekspluatācijā pieņemto individuālo dzīvojamo māju kopējā platība bija 257 000 kvadrātmetru jeb 57% no kopējā ekspluatācijā pieņemto māju skaita. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājusies par 32% jeb par 63 000 kvadrātmetru.
No kopējām ekspluatācijā pieņemtām 1129 individuālām dzīvojamām mājām 67% bija divstāvu dzīvojamās mājas, 25% - vienstāvu dzīvojamās mājas.
Pērn dzīvojamā fonda kopējā platība valstī palielinājusies par 600 000 kvadrātmetriem, šā gada sākumā veidojot 56 miljonus kvadrātmetru, tai skaitā Rīgā - 16,7 miljoni kvadrātmetru jeb 30% no Latvijas dzīvojamā fonda.
Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 1990.gadā tā bija 19,2 kvadrātmetri, 2000.gadā - 22,6, 2004.gadā - 24,3.
Namīpašumu denacionalizācijas, valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ir izmainījusies dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. 1990.gada beigās privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā bija 31%, bet līdz 2004.gada beigām tas palielinājies līdz 85% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz 2005.gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā privatizēti 403 900 dzīvokļi, kas veido 83% no privatizācijai sagatavotajiem dzīvokļiem.
Dzīvojamā fonda izmantošanas raksturojošie rādītāji ir aprēķinātā un samaksātā dzīvokļu īre, apsaimniekošanas ieņēmumi, ekspluatācijas ieņēmumi. Aprēķinātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi privatizētajiem dzīvokļiem par vienu kvadrātmetru 2004.gadā bija 13,9 santīmi. Samaksātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi ir ļoti tuvi aprēķinātajiem - 13,6 santīmi par kvadrātmetru jeb 98% no aprēķinātā apjoma.
Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas 2004.gadā dzīvojamo māju kārtējais remonts valsts, pašvaldību un dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību dzīvojamā fondā ir veikts par 26,7 miljoniem latiem, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanai izlietoti 26,5 miljoni lati. Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par deviņiem miljoniem latu.
Šā gada sākumā pašvaldību palīdzības reģistru uzskaitē dzīvokļa apstākļu uzlabošanai bija 12 347 personas, tai skaitā 4755 personas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas pirmām kārtām. Gada laikā dzīvokļus saņēma 3973 personas, tai skaitā 2128 personas - labiekārtotus dzīvokļus.
Gada laikā sociālo māju skaits palielinājies par astoņām mājām un šā gada sākumā kopumā Latvijā bija 82 sociālās mājas, kurās dzīvoja 3000 cilvēki. Pašvaldības aizvien aktīvāk sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīvokļiem piešķir sociālā dzīvokļa statusu. Sociālo dzīvokļu skaits šā gada sākumā sasniedza 1200, to kopējā platība sasniedz 42 200 kvadrātmetrus.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA
Ekspluatācijā pieņemto individuālo dzīvojamo māju kopējā platība bija 257 000 kvadrātmetru jeb 57% no kopējā ekspluatācijā pieņemto māju skaita. To pieņemšana ekspluatācijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājusies par 32% jeb par 63 000 kvadrātmetru.
No kopējām ekspluatācijā pieņemtām 1129 individuālām dzīvojamām mājām 67% bija divstāvu dzīvojamās mājas, 25% - vienstāvu dzīvojamās mājas.
Pērn dzīvojamā fonda kopējā platība valstī palielinājusies par 600 000 kvadrātmetriem, šā gada sākumā veidojot 56 miljonus kvadrātmetru, tai skaitā Rīgā - 16,7 miljoni kvadrātmetru jeb 30% no Latvijas dzīvojamā fonda.
Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 1990.gadā tā bija 19,2 kvadrātmetri, 2000.gadā - 22,6, 2004.gadā - 24,3.
Namīpašumu denacionalizācijas, valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ir izmainījusies dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. 1990.gada beigās privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā bija 31%, bet līdz 2004.gada beigām tas palielinājies līdz 85% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz 2005.gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā privatizēti 403 900 dzīvokļi, kas veido 83% no privatizācijai sagatavotajiem dzīvokļiem.
Dzīvojamā fonda izmantošanas raksturojošie rādītāji ir aprēķinātā un samaksātā dzīvokļu īre, apsaimniekošanas ieņēmumi, ekspluatācijas ieņēmumi. Aprēķinātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi privatizētajiem dzīvokļiem par vienu kvadrātmetru 2004.gadā bija 13,9 santīmi. Samaksātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi ir ļoti tuvi aprēķinātajiem - 13,6 santīmi par kvadrātmetru jeb 98% no aprēķinātā apjoma.
Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas 2004.gadā dzīvojamo māju kārtējais remonts valsts, pašvaldību un dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību dzīvojamā fondā ir veikts par 26,7 miljoniem latiem, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanai izlietoti 26,5 miljoni lati. Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par deviņiem miljoniem latu.
Šā gada sākumā pašvaldību palīdzības reģistru uzskaitē dzīvokļa apstākļu uzlabošanai bija 12 347 personas, tai skaitā 4755 personas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas pirmām kārtām. Gada laikā dzīvokļus saņēma 3973 personas, tai skaitā 2128 personas - labiekārtotus dzīvokļus.
Gada laikā sociālo māju skaits palielinājies par astoņām mājām un šā gada sākumā kopumā Latvijā bija 82 sociālās mājas, kurās dzīvoja 3000 cilvēki. Pašvaldības aizvien aktīvāk sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīvokļiem piešķir sociālā dzīvokļa statusu. Sociālo dzīvokļu skaits šā gada sākumā sasniedza 1200, to kopējā platība sasniedz 42 200 kvadrātmetrus.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA