Pētījums: Skolēni šogad vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību, medicīnu, arhitektūru un būvniecību
Pētījums "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007 mācību gadā iezīmēja jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Šogad skolēni visvairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību, liecina Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums, kas veikts pēc AS "Hansabanka" iniciatīvas.
Pētījums "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007 mācību gadā iezīmēja jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aģentūru LETA informēja "Hansabankas" preses sekretārs Ivars Svilāns.
Kopumā kritusies 12.klašu skolēnu interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem.
Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.
Pētījuma rezultāti rāda, ka arī iepriekšējā gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas visbiežāk izvēlējās studēt uzņēmējdarbību un vadību, bet šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par 4,2%. 2005.gadā uzņēmējdarbību vēlējušies studēt 15,2%, bet 2006.gadā - 11%.
Šogad aptaujāto skolēnu profesijas jomas izvēles topā otro vietu ieņem medicīna - 9% aptaujāto, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība - 8%. Iepriekšējā mācību gadā otrajā un trešajā vietā biežāk izvēlēto profesionālās darbības jomu sarakstā bija jurisprudence - 12,7% un ekonomika un finanses - 12,3%.
Šogad šīm jomām popularitāte jauniešu vidū ir kritusies un tās ierindojušās attiecīgi astotajā vietā un piektajā vietā. Šogad skolēnu izvēlēto profesiju vidū vairs nav tādas profesijas kā sabiedriskās attiecības un valodniecība. Savukārt parādījušās tādas jaunas jomas kā inženierzinātnes, kas ieņem septīto vietu, un un transports un pārvadājumi, kas ieņem desmito vietu.
Vēl viens faktors, kas apstiprina jauniešu izvēlēto profesiju jomu maiņu, ir jauniešu priekšstati par vispopulārākajām profesiju jomām šajā mācību gadā. Pirmajā vietā kā vispopulārākā profesija ir jurisprudence, ko atzīmējuši 18,2% skolēnu, otrajā vietā ekonomika un finanses ar 17,2%, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība ar 12,6%.
Salīdzinājumam - 2005.gadā šīs jomas par vispopulārākajām atzina aptuveni 60% aptaujāto jauniešu, kas liecina, ka jurisprudences un ekonomikas un finanšu popularitāte jauniešu vidū ir būtiski kritusies. Līdzīgi samazinājusies arī uzņēmējdarbības un vadības un informācijas tehnoloģiju popularitāte jauniešu vidū.
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, jāatzīst, ka meitenes vairāk izvēlas apgūt medicīnu, uzņēmējdarbību un vadību, kā arī mākslu un kultūru. Savukārt zēnu profesiju jomu topā pirmajā vietā ir arhitektūra un būvniecība, kam seko uzņēmējdarbība un vadība, kā arī inženierzinātnes.
Pētījums rāda, ka zēni biežāk nekā meitenes jau ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, bet meitenēm padomā ir vairāki profesiju varianti. Tāpat arī krievu skolu audzēkņi biežāk nekā latviešu norāda vairākus nākamo profesiju variantus.
Jauniešu vērtējums par perspektīvākajām profesionālās darbības jomām nākotnē daļēji sasaucas ar viņu pašreizējiem profesionālajiem nodomiem, tātad, jaunieši plāno apgūt tās profesionālās darbības jomas, kuras viņi paši uzskata par perspektīvām nākotnē.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem izvēlējušies savu nākotnes profesiju, gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas, bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju.
Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā. 2005.gadā tādi bijuši 65%, bet 2006.gadā tikai 53%. Toties audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai - 2005.gadā tādu bija tikai 1%, bet 2006.gadā - jau 12%.
Kā norāda "Hansabanka", skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus.
Jau no 2004.gada "Hansabanka" sadarbībā ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru ik gadu veic pētījumu par vidusskolēnu profesionālo izvēli.
Šogad pētījumā piedalījās 648 jaunieši no Rīgas un citām Latvijas lielākajām pilsētām. Pētījuma mērķis ir apzināt pašreizējo situāciju vidusskolēnu turpmākās profesionālās izvēles jomā un palīdzēt veidot efektīvu profesionālās izvēles atbalsta politiku, kas nākotnē nodrošinātu efektīvu darba tirgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību.
Pētījums "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007 mācību gadā iezīmēja jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aģentūru LETA informēja "Hansabankas" preses sekretārs Ivars Svilāns.
Kopumā kritusies 12.klašu skolēnu interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem.
Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.
Pētījuma rezultāti rāda, ka arī iepriekšējā gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas visbiežāk izvēlējās studēt uzņēmējdarbību un vadību, bet šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par 4,2%. 2005.gadā uzņēmējdarbību vēlējušies studēt 15,2%, bet 2006.gadā - 11%.
Šogad aptaujāto skolēnu profesijas jomas izvēles topā otro vietu ieņem medicīna - 9% aptaujāto, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība - 8%. Iepriekšējā mācību gadā otrajā un trešajā vietā biežāk izvēlēto profesionālās darbības jomu sarakstā bija jurisprudence - 12,7% un ekonomika un finanses - 12,3%.
Šogad šīm jomām popularitāte jauniešu vidū ir kritusies un tās ierindojušās attiecīgi astotajā vietā un piektajā vietā. Šogad skolēnu izvēlēto profesiju vidū vairs nav tādas profesijas kā sabiedriskās attiecības un valodniecība. Savukārt parādījušās tādas jaunas jomas kā inženierzinātnes, kas ieņem septīto vietu, un un transports un pārvadājumi, kas ieņem desmito vietu.
Vēl viens faktors, kas apstiprina jauniešu izvēlēto profesiju jomu maiņu, ir jauniešu priekšstati par vispopulārākajām profesiju jomām šajā mācību gadā. Pirmajā vietā kā vispopulārākā profesija ir jurisprudence, ko atzīmējuši 18,2% skolēnu, otrajā vietā ekonomika un finanses ar 17,2%, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība ar 12,6%.
Salīdzinājumam - 2005.gadā šīs jomas par vispopulārākajām atzina aptuveni 60% aptaujāto jauniešu, kas liecina, ka jurisprudences un ekonomikas un finanšu popularitāte jauniešu vidū ir būtiski kritusies. Līdzīgi samazinājusies arī uzņēmējdarbības un vadības un informācijas tehnoloģiju popularitāte jauniešu vidū.
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, jāatzīst, ka meitenes vairāk izvēlas apgūt medicīnu, uzņēmējdarbību un vadību, kā arī mākslu un kultūru. Savukārt zēnu profesiju jomu topā pirmajā vietā ir arhitektūra un būvniecība, kam seko uzņēmējdarbība un vadība, kā arī inženierzinātnes.
Pētījums rāda, ka zēni biežāk nekā meitenes jau ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, bet meitenēm padomā ir vairāki profesiju varianti. Tāpat arī krievu skolu audzēkņi biežāk nekā latviešu norāda vairākus nākamo profesiju variantus.
Jauniešu vērtējums par perspektīvākajām profesionālās darbības jomām nākotnē daļēji sasaucas ar viņu pašreizējiem profesionālajiem nodomiem, tātad, jaunieši plāno apgūt tās profesionālās darbības jomas, kuras viņi paši uzskata par perspektīvām nākotnē.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem izvēlējušies savu nākotnes profesiju, gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas, bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju.
Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā. 2005.gadā tādi bijuši 65%, bet 2006.gadā tikai 53%. Toties audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai - 2005.gadā tādu bija tikai 1%, bet 2006.gadā - jau 12%.
Kā norāda "Hansabanka", skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus.
Jau no 2004.gada "Hansabanka" sadarbībā ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru ik gadu veic pētījumu par vidusskolēnu profesionālo izvēli.
Šogad pētījumā piedalījās 648 jaunieši no Rīgas un citām Latvijas lielākajām pilsētām. Pētījuma mērķis ir apzināt pašreizējo situāciju vidusskolēnu turpmākās profesionālās izvēles jomā un palīdzēt veidot efektīvu profesionālās izvēles atbalsta politiku, kas nākotnē nodrošinātu efektīvu darba tirgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību.