Pētījums: Vairums cilvēku dzīvojamos ciematos vēlas iegādāties gatavas mājas
Vairums cilvēku dzīvojamos ciematos vēlas iegādāties gatavas mājas, liecina interneta portāla "realty.lv" veiktais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret dzīvojamo ciematu segmentu nekustamā īpašuma tirgū.
Vairums cilvēku dzīvojamos ciematos vēlas iegādāties gatavas mājas, liecina interneta portāla "realty.lv" veiktais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret dzīvojamo ciematu segmentu nekustamā īpašuma tirgū.
Kā secinājuši pētījuma autori, neskatoties uz baumām, ka neapbūvētie zemes gabali ciematos tiek ļoti strauji izpirkti un tik pat strauji apbūvēti, aptauja liecina, ka lielākā daļa respondentu - 38%, dod priekšroku jau uzceltām mājām.
Vairāki respondenti vēlējušies patstāvīgi uzcelt privātmāju uz atsevišķa zemes gabala, nevis ciematā - krievvalodīgie - 32%, latviski runājošie - 23%. Iegādāties zemes gabalus ciematos ar apbūvi pēc pasūtījuma vēlējušies 19% aptaujāto.
Latvijā daudzi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji dod priekšroku tā saucamajiem dzīvojamiem ciematiem "bez koncepcijas", tiek ņemts liels zemes gabals, tas tiek sadalīts vairākos mazos zemes gabalos uz kuriem pircējs var celt māju pats pēc saviem ieskatiem. Ciemati ar "koncepciju" Latvijā ir ļoti maz. Šie ciemati ir nelieli pēc māju skaita, vai arī tiem ir oriģināla apbūves un infrastruktūras koncepcija. Kā piemēri tiek minēti ciemats "Bebri", "Taureņi", "Dārzciems," skaidro nekustamo īpašumu kompānijas "BaltHaus" izpilddirektore Jeļena Koroļova.
Viņa uzskata, ka "konceptuālie" ciemati ir daudz pievilcīgāki, raugoties "no reālās dzīvošanas", jo tajos tiek garantēta vienmērīga teritorijas labiekārtošana un visa ciemata apdzīvošana. Tā rodas arī iedzīvotāju kopums, kas var regulēt pārvaldīšanas normas, apsardzi un tālāku ciemata infrastruktūras attīstību.
"Ir pietiekami grūti iedomāties "patstāvīgu" ciemata apdzīvošanu, ja to veido 52 zemes gabali. Nav iespējams visiem pircējiem garantēt tādas teritorijas pilnīgas apgūšanas termiņus, jo nav zināms, kad tiks izpirkti visi zemes gabali. Attiecīgi ievelkas kopējās teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras izveidošanas termiņi," skaidroja Koroļova.
"Vispār ņemot, mūsu latviešu mentalitātei ir ļoti raksturīgi dot priekšroku mājai, nevis dzīvoklim," sacīja speciāliste. Līdz ar to viņa prognozēja pieaugošu cilvēku interesi pirkt māju, kā arī gatavo māju piedāvājuma palielināšanos no būvnieku puses un pieaugošu cīņu par klientiem nākotnē.
Interneta portāls "realt.lv" aptaujājis 600 cilvēkus. No tiem 350 bija krievu valodā runājoši un 250 - latviski runājoši.
Pēc kompānijas "BaltHaus" apkopotās informācijas, katalogā "Jaunie projekti" 2004.gada aprīlī realizācijai tirgū pieteikti 70 ciemati. Līdz 2004.gada jūlijam ciematu skaits esot palielinājies par 16%.
Kā secinājuši pētījuma autori, neskatoties uz baumām, ka neapbūvētie zemes gabali ciematos tiek ļoti strauji izpirkti un tik pat strauji apbūvēti, aptauja liecina, ka lielākā daļa respondentu - 38%, dod priekšroku jau uzceltām mājām.
Vairāki respondenti vēlējušies patstāvīgi uzcelt privātmāju uz atsevišķa zemes gabala, nevis ciematā - krievvalodīgie - 32%, latviski runājošie - 23%. Iegādāties zemes gabalus ciematos ar apbūvi pēc pasūtījuma vēlējušies 19% aptaujāto.
Latvijā daudzi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji dod priekšroku tā saucamajiem dzīvojamiem ciematiem "bez koncepcijas", tiek ņemts liels zemes gabals, tas tiek sadalīts vairākos mazos zemes gabalos uz kuriem pircējs var celt māju pats pēc saviem ieskatiem. Ciemati ar "koncepciju" Latvijā ir ļoti maz. Šie ciemati ir nelieli pēc māju skaita, vai arī tiem ir oriģināla apbūves un infrastruktūras koncepcija. Kā piemēri tiek minēti ciemats "Bebri", "Taureņi", "Dārzciems," skaidro nekustamo īpašumu kompānijas "BaltHaus" izpilddirektore Jeļena Koroļova.
Viņa uzskata, ka "konceptuālie" ciemati ir daudz pievilcīgāki, raugoties "no reālās dzīvošanas", jo tajos tiek garantēta vienmērīga teritorijas labiekārtošana un visa ciemata apdzīvošana. Tā rodas arī iedzīvotāju kopums, kas var regulēt pārvaldīšanas normas, apsardzi un tālāku ciemata infrastruktūras attīstību.
"Ir pietiekami grūti iedomāties "patstāvīgu" ciemata apdzīvošanu, ja to veido 52 zemes gabali. Nav iespējams visiem pircējiem garantēt tādas teritorijas pilnīgas apgūšanas termiņus, jo nav zināms, kad tiks izpirkti visi zemes gabali. Attiecīgi ievelkas kopējās teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras izveidošanas termiņi," skaidroja Koroļova.
"Vispār ņemot, mūsu latviešu mentalitātei ir ļoti raksturīgi dot priekšroku mājai, nevis dzīvoklim," sacīja speciāliste. Līdz ar to viņa prognozēja pieaugošu cilvēku interesi pirkt māju, kā arī gatavo māju piedāvājuma palielināšanos no būvnieku puses un pieaugošu cīņu par klientiem nākotnē.
Interneta portāls "realt.lv" aptaujājis 600 cilvēkus. No tiem 350 bija krievu valodā runājoši un 250 - latviski runājoši.
Pēc kompānijas "BaltHaus" apkopotās informācijas, katalogā "Jaunie projekti" 2004.gada aprīlī realizācijai tirgū pieteikti 70 ciemati. Līdz 2004.gada jūlijam ciematu skaits esot palielinājies par 16%.