Piebalgs: Lietuvā varētu tikt celta jauna atomelektrostacija
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs neizslēdz iespēju, ka Lietuvā varētu tikt celta jauna tipa atomelektrostacija - šādu viedokli viņš paudis sarunā ar Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidentu Broņislovu Lubi pagājušajā nedēļā
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs neizslēdz iespēju, ka Lietuvā varētu tikt celta jauna tipa atomelektrostacija - šādu viedokli viņš paudis sarunā ar Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidentu Broņislovu Lubi pagājušajā nedēļā.
Tomēr, kā atzinis Piebalgs, daudz kas būs atkarīgs no privāto investoru iniciatīvas.
Viņš vēlreiz uzsvēris, ka Lietuvai jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, stājoties savienībā, un jāslēdz Ignalinas AES otrais energobloks 2009.gadā. Pirmais energobloks pārtrauca darbu šā gada sākumā.
Piebalgs un Lubis bija vienisprātis, ka labs arguments jaunas kodolspēkstacijas celtniecībai būtu arī plānotā Lietuvas-Polijas energotilta būve.
Lietuvas augstākās amatpersonas ne vienreiz vien uzsvērušas, ka Lietuvai arī turpmāk būtu jāturpina atomenerģijas ražošana. Tomēr atzīts, ka jaunu AES iespējams uzbūvēt tikai par privāto investoru līdzekļiem.
Premjerministrs Aļģirds Brazausks izteicies, ka viena energobloka celtniecība varētu izmaksāt 2-3 miljardus litu (408-612 miljonus latu). Iespējamie investori jau tiek meklēti.
Septembra nogalē Lietuvas Seims noraidīja likumprojektu, kurā bija ieteikts turpināt Ignalinas AES otrā energobloka darbu vai nu līdz tam, kamēr tiks uzcelta jauna spēkstacija, vai arī līdz paredzētajām ekspluatācijas laika beigām.
Dažas dienas vēlāk parlaments pieņēma rezolūciju, kurā ieteica valdībai "pieņemt konkrētus lēmumus" par jauna kodolreaktora celtniecību, bet jautājumu par Ignalinas AES slēgšanu risināt atkarībā no tā, kad sāks darboties šie jaunie reaktori.
Seims aicināja valdību sagatavot Lietuvas kodolenerģētikas attīstības programmu, kurā būtu fiksēti jaunās kodolspēkstacijas celtniecības principi, finansēšanas noteikumi un prasības potenciālajiem investoriem un ražotājiem.
Tiek lēsts, ka Ignalinas AES slēgšana izmaksās 41 miljardu litu (8,4 miljonus latu). 10-15% no šīs summas būtu jāsedz Lietuvai.
Tomēr, kā atzinis Piebalgs, daudz kas būs atkarīgs no privāto investoru iniciatīvas.
Viņš vēlreiz uzsvēris, ka Lietuvai jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, stājoties savienībā, un jāslēdz Ignalinas AES otrais energobloks 2009.gadā. Pirmais energobloks pārtrauca darbu šā gada sākumā.
Piebalgs un Lubis bija vienisprātis, ka labs arguments jaunas kodolspēkstacijas celtniecībai būtu arī plānotā Lietuvas-Polijas energotilta būve.
Lietuvas augstākās amatpersonas ne vienreiz vien uzsvērušas, ka Lietuvai arī turpmāk būtu jāturpina atomenerģijas ražošana. Tomēr atzīts, ka jaunu AES iespējams uzbūvēt tikai par privāto investoru līdzekļiem.
Premjerministrs Aļģirds Brazausks izteicies, ka viena energobloka celtniecība varētu izmaksāt 2-3 miljardus litu (408-612 miljonus latu). Iespējamie investori jau tiek meklēti.
Septembra nogalē Lietuvas Seims noraidīja likumprojektu, kurā bija ieteikts turpināt Ignalinas AES otrā energobloka darbu vai nu līdz tam, kamēr tiks uzcelta jauna spēkstacija, vai arī līdz paredzētajām ekspluatācijas laika beigām.
Dažas dienas vēlāk parlaments pieņēma rezolūciju, kurā ieteica valdībai "pieņemt konkrētus lēmumus" par jauna kodolreaktora celtniecību, bet jautājumu par Ignalinas AES slēgšanu risināt atkarībā no tā, kad sāks darboties šie jaunie reaktori.
Seims aicināja valdību sagatavot Lietuvas kodolenerģētikas attīstības programmu, kurā būtu fiksēti jaunās kodolspēkstacijas celtniecības principi, finansēšanas noteikumi un prasības potenciālajiem investoriem un ražotājiem.
Tiek lēsts, ka Ignalinas AES slēgšana izmaksās 41 miljardu litu (8,4 miljonus latu). 10-15% no šīs summas būtu jāsedz Lietuvai.
