Pieļauj Nacionālā teātra rekonstrukcijas apturēšanu
Ja tuvākajā laikā netiks noslēgts līgums par Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādi un iemaksāts nepieciešamais avanss, pastāv reāla iespēja, ka nāksies apturēt rekonstrukciju, aģentūrai LETA atzina Rīgas domes Īpašumu departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs.
Ja tuvākajā laikā netiks noslēgts līgums par Nacionālā teātra tehnoloģiju iegādi un iemaksāts nepieciešamais avanss, pastāv reāla iespēja, ka nāksies apturēt rekonstrukciju, aģentūrai LETA atzina Rīgas domes Īpašumu departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs.
Burovs norādīja, ka jau tagad tiek mainīts rekonstrukcijas darbu grafiks, bet bez pasūtītajām tehnoloģijām un aprīkojuma rekonstrukcija, iespējams, būs jāiesaldē. Gaidītās tehnoloģijas ir skatuves ripa ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgā grīda, programmējama vadības sistēma, tehniskā personāla mobilais lifts, karuseļveida dekorāciju lifts, skatuves ugunsdrošais un galvenais aizkars, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojums u.c.
Burovs atgādināja, ka tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami aptuveni 2,6 miljoni latu, kas tika prasīti no valsts budžeta. Rīgas dome šim mērķim naudu neparedzēja, lai nepalielinātu budžeta deficītu. Pašlaik šķiet, ka nepieciešamā nauda neatradīsies arī valsts budžetā.
Turklāt Kultūras ministrija apšaubījusi Rīgas domes organizētā konkursa par Nacionālā teātra tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu kvalitāti. Sākotnēji ministrija šo konkursu neapšaubīja, bet, gluži pretēji, pieprasīja minēto naudas summu no valsts budžeta.
Kopumā Nacionālā teātra rekonstrukcija izmaksās aptuveni 9 miljoni latu, stāstīja Burovs. Sākotnēji tika piešķirts 1 miljons, pērn Rīgas dome piešķīra 3,4 miljonus, šogad - 1,5 miljonus latu.
Tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami 2,6 miljoni latu, nauda nepieciešama arī interjeram, krēsliem un papildu darbiem.
Burovs pieļāva, ka Rīgas dome noteikti mēģinās rast risinājumu, lai teātra rekonstrukciju neapturētu, taču lielas iespējas domei to paveikt, nepalielinot budžeta deficītu, neesot. Viens no iespējamiem risinājumiem esot no pašreiz piešķirtajiem līdzekļiem samaksāt avansu tehnoloģisko iekārtu piegādātājam, cerot, ka valdība ar budžeta grozījumiem naudu teātrim piešķirs. Vēl viena iespēja ir, līdzīgi kā ar Rātsnamu, nodot Nacionālo teātri kādam domes uzņēmumam un ļaut ņemt kredītu rekonstrukcijas pabeigšanai. Taču tādā gadījumā slogs tik un tā paliks uz pilsētas budžetu.
Situācija izveidojusies neapskaužama, atzīst Burovs, piebilstot, ka pēc mēneša jāsāk rekonstrukcijas projektēšana Valsts mākslas muzejā. Projektēšanai gan daļēji naudu paredzējusi Kultūras ministrija, taču par pašu rekonstrukciju vēl jādomā.
Jau ziņots, ka Rīgas mērs Gundars Bojārs tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri lūdzis rast iespēju no šā gada budžeta piešķirt papildu līdzekļus Latvijas Nacionālā teātra ēkas rekonstrukcijai. Ūdre sacīja, ka, viņasprāt, visu tehnoloģiskajam aprīkojumam nepieciešamo summu atrast būšot nereāli, lai nepārkāptu iepriekš panākto vienošanos nepalielināt budžeta deficītu vēl vairāk.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Burovs norādīja, ka jau tagad tiek mainīts rekonstrukcijas darbu grafiks, bet bez pasūtītajām tehnoloģijām un aprīkojuma rekonstrukcija, iespējams, būs jāiesaldē. Gaidītās tehnoloģijas ir skatuves ripa ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgā grīda, programmējama vadības sistēma, tehniskā personāla mobilais lifts, karuseļveida dekorāciju lifts, skatuves ugunsdrošais un galvenais aizkars, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojums u.c.
Burovs atgādināja, ka tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami aptuveni 2,6 miljoni latu, kas tika prasīti no valsts budžeta. Rīgas dome šim mērķim naudu neparedzēja, lai nepalielinātu budžeta deficītu. Pašlaik šķiet, ka nepieciešamā nauda neatradīsies arī valsts budžetā.
Turklāt Kultūras ministrija apšaubījusi Rīgas domes organizētā konkursa par Nacionālā teātra tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu kvalitāti. Sākotnēji ministrija šo konkursu neapšaubīja, bet, gluži pretēji, pieprasīja minēto naudas summu no valsts budžeta.
Kopumā Nacionālā teātra rekonstrukcija izmaksās aptuveni 9 miljoni latu, stāstīja Burovs. Sākotnēji tika piešķirts 1 miljons, pērn Rīgas dome piešķīra 3,4 miljonus, šogad - 1,5 miljonus latu.
Tehnoloģisko iekārtu iegādei nepieciešami 2,6 miljoni latu, nauda nepieciešama arī interjeram, krēsliem un papildu darbiem.
Burovs pieļāva, ka Rīgas dome noteikti mēģinās rast risinājumu, lai teātra rekonstrukciju neapturētu, taču lielas iespējas domei to paveikt, nepalielinot budžeta deficītu, neesot. Viens no iespējamiem risinājumiem esot no pašreiz piešķirtajiem līdzekļiem samaksāt avansu tehnoloģisko iekārtu piegādātājam, cerot, ka valdība ar budžeta grozījumiem naudu teātrim piešķirs. Vēl viena iespēja ir, līdzīgi kā ar Rātsnamu, nodot Nacionālo teātri kādam domes uzņēmumam un ļaut ņemt kredītu rekonstrukcijas pabeigšanai. Taču tādā gadījumā slogs tik un tā paliks uz pilsētas budžetu.
Situācija izveidojusies neapskaužama, atzīst Burovs, piebilstot, ka pēc mēneša jāsāk rekonstrukcijas projektēšana Valsts mākslas muzejā. Projektēšanai gan daļēji naudu paredzējusi Kultūras ministrija, taču par pašu rekonstrukciju vēl jādomā.
Jau ziņots, ka Rīgas mērs Gundars Bojārs tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri lūdzis rast iespēju no šā gada budžeta piešķirt papildu līdzekļus Latvijas Nacionālā teātra ēkas rekonstrukcijai. Ūdre sacīja, ka, viņasprāt, visu tehnoloģiskajam aprīkojumam nepieciešamo summu atrast būšot nereāli, lai nepārkāptu iepriekš panākto vienošanos nepalielināt budžeta deficītu vēl vairāk.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
