Pieņem ekspluatācijā Ventspils dzelzceļa mezglu "Jūras parks"
Šodien valsts komisija pieņem ekspluatācijā jauno dzelzceļa mezglu - vagonu šķirošanas parku Ventspilī "Jūras parks", aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" preses dienestā.
Šodien valsts komisija pieņem ekspluatācijā jauno dzelzceļa mezglu - vagonu šķirošanas parku Ventspilī "Jūras parks", aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" preses dienestā.
Parka atklāšanā 12.jūnijā plkst.12. piedalīsies pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadības un Ventspils domes.
Ventspils mērs Aivars Lembergs aģentūrai LETA sacīja, ka, stājoties Ventspils pašvaldības vadītāja amatā, 1988.gadā viņš aktualizējis jautājumu par naftas produktu un ķīmisko dzelzceļa kravu plūsmas novirzīšanu ārpus Ventspils Pārventas dzīvojamajiem rajoniem. "Bija vajadzīgi 15 gadi, lai realizētu šo projektu no idejas," atcerējās Lembergs.
Jūras parka celtniecība tika sākta 2000.gadā. Tā kopējas izmaksas ir 19,5 miljoni ASV dolāru (11,01 miljoni latu), no kurām 90% sedza ERAB un 10% - no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem.
Jaunajā šķirošanas parkā ir izbūvēti astoņi parka sliežu ceļi, katrs ar vismaz 850 metriem lietderīgā garuma, viens sliežu ceļš ar 450 metru lietderīgo garumu parka austrumu kopsavienojumā, savienojošie sliežu ceļi no dzelzceļa mezgliem "Pieostas parks" un "Naftas parks" uz "Jūras parku", inženiertehniskās būves un tehniskās ēkas nepieciešamo signalizācijas un sakaru iekārtu izvietošanai.
Pēc starptautiskā konkursa rezultātiem projekta realizācijas ģenerāluzņēmēja tiesības ieguva Latvijas un Krievijas kopuzņēmums "BMGS Trans", kas celtniecības darbu gaitā piesaistīja arī dažādu LDz dienestu speciālistus.
Jūras parka projekta ieviešanas un tehniskās uzraudzības darbus veica Anglijas konsultantu firma "GIBB".
Projekta saimnieciskajā pamatojumā tika ņemti vērā divi aspekti - šāds šķirošanas parks risina vides aizsardzības problēmas un palielina Ventspils dzelzceļa mezgla caurlaides spēju.
Modernais mezgla aprīkojums un tehnoloģiskie risinājumi, kā arī astoņi sliežu ceļi ļaus ievērojami palielināt kravu pārstrādes ātrumu un transportēšanas drošību. Līdz ar "Jūras parka" izbūvi ķīmiskās kravas līdz ostai vairs nebūs jāved cauri Ventspilij, tādējādi netiks apdraudēta ekoloģiskā vide pilsētā.
Investīciju projekts "Jūras parks" ietilpst Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizācijas programmā. Jau ziņots, ka tas ir ilgtermiņa projekts, kas tiek realizēts laika posmā no 1997. līdz 2010.gadam ar mērķi palielināt pa dzelzceļu pārvadājamo kravu apjomus līdz aptuveni 60 miljoniem tonnu gadā.
Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizācija ietver vairāku projektu realizāciju, piemēram, Ventspils dzelzceļa termināla "Jūras parks" izbūvi, kas nodrošinās kravu apjoma pārstrādes jaudu palielinājumu un modernu kravu apstrādes tehnoloģiju ieviešanu.
Projekta ietvaros plānots Austrumu-Rietumu tranzītkoridorā ietilpstošo sliežu ceļu rekonstrukcija, kas palielinās atsevišķu dzelzceļa iecirkņu caurlaides spēju un paaugstinās kravas vilcienu kustības drošību un ātrumu, pieaugot pārvadājumu apjomiem, kā arī iecerēti citi projekti. Tā realizācija ir svarīgs posms valsts tranzītpakalpojumu attīstībā, jo stiprina Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.
Šā mezgla jaudas ļauj ievērojami kāpināt vagonu apstrādes ātrumu, kas ir ļoti svarīgs faktors kravu transportēšanas izmaksu aprēķinos.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
Parka atklāšanā 12.jūnijā plkst.12. piedalīsies pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadības un Ventspils domes.
Ventspils mērs Aivars Lembergs aģentūrai LETA sacīja, ka, stājoties Ventspils pašvaldības vadītāja amatā, 1988.gadā viņš aktualizējis jautājumu par naftas produktu un ķīmisko dzelzceļa kravu plūsmas novirzīšanu ārpus Ventspils Pārventas dzīvojamajiem rajoniem. "Bija vajadzīgi 15 gadi, lai realizētu šo projektu no idejas," atcerējās Lembergs.
Jūras parka celtniecība tika sākta 2000.gadā. Tā kopējas izmaksas ir 19,5 miljoni ASV dolāru (11,01 miljoni latu), no kurām 90% sedza ERAB un 10% - no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem.
Jaunajā šķirošanas parkā ir izbūvēti astoņi parka sliežu ceļi, katrs ar vismaz 850 metriem lietderīgā garuma, viens sliežu ceļš ar 450 metru lietderīgo garumu parka austrumu kopsavienojumā, savienojošie sliežu ceļi no dzelzceļa mezgliem "Pieostas parks" un "Naftas parks" uz "Jūras parku", inženiertehniskās būves un tehniskās ēkas nepieciešamo signalizācijas un sakaru iekārtu izvietošanai.
Pēc starptautiskā konkursa rezultātiem projekta realizācijas ģenerāluzņēmēja tiesības ieguva Latvijas un Krievijas kopuzņēmums "BMGS Trans", kas celtniecības darbu gaitā piesaistīja arī dažādu LDz dienestu speciālistus.
Jūras parka projekta ieviešanas un tehniskās uzraudzības darbus veica Anglijas konsultantu firma "GIBB".
Projekta saimnieciskajā pamatojumā tika ņemti vērā divi aspekti - šāds šķirošanas parks risina vides aizsardzības problēmas un palielina Ventspils dzelzceļa mezgla caurlaides spēju.
Modernais mezgla aprīkojums un tehnoloģiskie risinājumi, kā arī astoņi sliežu ceļi ļaus ievērojami palielināt kravu pārstrādes ātrumu un transportēšanas drošību. Līdz ar "Jūras parka" izbūvi ķīmiskās kravas līdz ostai vairs nebūs jāved cauri Ventspilij, tādējādi netiks apdraudēta ekoloģiskā vide pilsētā.
Investīciju projekts "Jūras parks" ietilpst Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizācijas programmā. Jau ziņots, ka tas ir ilgtermiņa projekts, kas tiek realizēts laika posmā no 1997. līdz 2010.gadam ar mērķi palielināt pa dzelzceļu pārvadājamo kravu apjomus līdz aptuveni 60 miljoniem tonnu gadā.
Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizācija ietver vairāku projektu realizāciju, piemēram, Ventspils dzelzceļa termināla "Jūras parks" izbūvi, kas nodrošinās kravu apjoma pārstrādes jaudu palielinājumu un modernu kravu apstrādes tehnoloģiju ieviešanu.
Projekta ietvaros plānots Austrumu-Rietumu tranzītkoridorā ietilpstošo sliežu ceļu rekonstrukcija, kas palielinās atsevišķu dzelzceļa iecirkņu caurlaides spēju un paaugstinās kravas vilcienu kustības drošību un ātrumu, pieaugot pārvadājumu apjomiem, kā arī iecerēti citi projekti. Tā realizācija ir svarīgs posms valsts tranzītpakalpojumu attīstībā, jo stiprina Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.
Šā mezgla jaudas ļauj ievērojami kāpināt vagonu apstrādes ātrumu, kas ir ļoti svarīgs faktors kravu transportēšanas izmaksu aprēķinos.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA