Pieprasītākais būvmateriālu speciālists – sirdī astrologs, nākamā dzīvē mediķis

Foto: Pieprasītākais būvmateriālu speciālists – sirdī astrologs, nākamā dzīvē mediķis; autors: Pieprasītākais būvmateriālu speciālists – sirdī astrologs, nākamā dzīvē mediķis

Rīgas Tehniskās Universitātes docents, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs, kurš ir tehniskais konsultants vairākos būvmateriālu veikalos, uzņēmumā "Vincents Polyline", pastāvīgais viesis un eksperts Latvijas Radio 2 raidījumā par būvniecības lietām  "No pamatiem līdz jumtam", varētu teikt, ka ir vienīgais būvmateriālu speciālists Latvijā.

Kā Jūs izvēlējāties šādu profesiju?
Grūti pateikt, domājot par nākotni, es svārstījos starp medicīnu un arhitektūru. Draugs aizgāja uz medicīnu, bet mani nepierunāja, lai gan man visu mūžu ir patikusi medicīna. Tā nu es mēģināju iestāties arhitektos, taču tur neiestājos – es pat noliku zīmēšanu, bet dabūju trīnieciņu pēc piecu ballu sistēmas latviešu valodas sacerējumā un ar to arī viss beidzās.

Taču kamēr biju vieglatlētikas sacensībās Azerbaidžānā, Baku, man pienāca telegramma no Rīgas politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte – aut.), kurā teikts, ka esmu ieskaitīts jaunizveidotā specialitātē par būvmateriāliem – "Dzelzbetona konstrukcijas un izstrādājumi". Tā arī es paliku tur mācīties. Un esmu fantastiski apmierināts ar šo specialitāti, jo domāju, ka kā arhitekts es būtu tāds vidusmēra, ierindas speciālists. Nezin gan kas ar mani būtu noticis, ja būtu studējis medicīnu.

Kā ir ar jaunajiem būvmateriālu speciālistiem?
Man ir ļoti žēl, ka kopš 1987.gada Latvijas teritorijā vairs neskolo studentus, kuri būtu būvmateriālu speciālisti.

Šodien tiek sagatavoti būvnieki, kuri zina, kā saņemt gatavus paneļus, kā ieliet pamatus, ielikt sienu, bet to, kā rodas panelis vai kādā betonā ir kādas īpašības – tur mēs peldam, jo tā ir tā būvmateriālu specialitāte, kur būvnieks bez tās nevar iztikt. Bez mācīšanās tikai ar milzīgu pieredzi to var apgūt – ja cilvēks izgatavo betona maisījumus, nebūdams speciālists būvmateriālos, ilgu gadu laikā viņš, protams, uzkrāj zināšanas un var paņemt ar roku cementu un pateikt, ka tajā ir tik un tik procenti ūdens, tik un tik cements. Līdz ar to parādās cilvēki, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība, bet uzkrāta liela pieredz.

Taču tas ir pēc 10 nostrādātiem gadiem būvniecībā, bet mēs nevaram atļauties tādā veidā iegūt speciālistus. Tādēļ Latvijā patlaban ir samērā kritisks stāvoklis ar būvmateriālu speciālistiem. Un nav nekāds pārsteigums, ka pēc maniem pakalpojumiem ir liels pieprasījums.

"Būvmateriāls" ir plašs jēdziens un šajā nozarē ir savas grūtības, specifika, un es varu teikt tikai vienu – mūsu tautsaimniecībai šodien Latvijas Republikā ir ļoti nepieciešami speciālisti ar būvmateriālu zināšanām, bet viņu nav. Redziet, Jūsu priekšā ir pavecs cilvēks ar sirmu galvu, bet skaitos viens no jaunākajiem, pēdējiem mohikāņiem, kas ir tieši izmācīts pa šādu līniju. Vēlākos gados skolotie būvnieki tikai dažus semestrus noklausās būvmateriālu kursus un ar to arī viss beidzas. Es pat varētu teikt, ka šajā laikā, ja ir kādi cilvēki, kas ko zina par būvmateriāliem, tad lielā mērā tie ir tie cilvēki, kuri strādā lielās būvmateriālu bāzēs, dīleros, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem. Bet arī viņu līmenis ir ļoti labs prečziņu līmenis. Līdz ar to es nevaru sūdzēties par pieprasījuma trūkuma pēc maniem pakalpojumiem.

Kuras ir tās sfēras, kurās Jūs darbojaties?
Esmu ļoti universāls cilvēks, dzīve pati tā ir iegrozījusi. Viss vairāk vai mazāk ir saistīts ar būvniecību. Esmu absolūti izmācīts būvinženieris un piederu pie tiem cilvēkiem, kuri, izņemot astroloģiju, kas man ir hobijs, visu naudu ir pelnījuši tikai ar būvniecību. Neesmu papildu nodarbojies ar biznesu vai ko citu.

Man ir būvinženiera izglītība, turklāt būvinženieris – tehnologs. Tas nozīmē, ka esmu tiešām saistīts ar būvmateriāliem. Strādāju firmā "Vincents un Polyline" kā tehniskais konsultants, būvmateriālu veikalos kā konsultants, būvniecības objektos kā neatkarīgais eksperts. Piederu pie cilvēkiem, kuriem ir fantastiski daudz darbu.
Man tā vienmēr ir bijis. Un tas ir radījis lielu apmierinājumu un gandarījumu, taču pēdējā laikā jūtos tāds kā nedaudz "izplūdis".

Acīmredzot ir pienācis laiks sašaurināt savu darbības sfēru un sākt domāt par grāmatu rakstīšanu. Manuprāt, šī pieredze nekādā gadījumā nav aprokama, es to arī nekad neesmu turējis pie sevis, labprāt tajā dalos ar visiem. Taču domāju, ka tā jāieliek arī grāmatās, pie kā esmu jau sācis strādāt.

Kā Jūs vērtējat būvniecības nozari Latvijā?
Būvniecība iet plašumā. Šodien Latvijā kā industrijas daļa būvniecības process ir viens no galvenajiem. Un līdz ar to rodas maksimāli daudz visvisādi jautājumi, uz kuriem jāsniedz atbildes.

Turklāt mēs atrodamies tādā īpatnējā reģionā kā Baltija un visīpatnējākā Baltijas vietā – Latvijā. Jau senie grieķi ir teikuši, ka šeit ir dzīvojuši burvji un pesteļi, te ir ļoti enerģētiska vieta. Līdz ar to šeit ir īstā vieta, kur būvēt. Uzskatu, ka Baltijā tiks sabūvēts vairāk, kā jūs spējat iedomāties. Jo nevar uz zemeslodes palikt brīva tāda vieta, kur nav zemestrīces, taifūni, nav nekā indīga, izņemot vienu nabaga odzīti, nav plēsīgu zvēru, kur ir samērā normāls, maigs klimats. Tāda vieta nevar ilgi palikt neapdzīvota.

Ir tikai viens mīnuss – šī ir politiski nemierīga zona, kas gan ar katru gadu paliek arvien mierīgāka. Un pietiks Bušam vēlreiz atbraukt vai tikai pateikt, ka ‘amerikāņi, šī ir ļoti droši zona’ un mūsu zemi noklās mājiņa pie mājiņas. Ar to ir jārēķinās. Igaunija ir sasniegusi jau gandrīz savu maksimumu būvniecībā, Lietuva tam ne tuvu nav, bet Latvija ir tikai savā plaukumā. Manuprāt Latvijai ir visas iespējas kļūt par ļoti labi attīstītu būvnieciski industriālu zemi.

Taču ir kāda milzīga problēma – dzīvojamie masīvi. Piemēram, Āgenskalna priedēs dzīvojamās mājas būvētas 50. un 60.tajos gados ar nodomu, ka mājas kalpos 50, maksimums 60 gadus. Tas nozīmē, ka pēc aptuveni 2010.gada šīm mājām ir atļauts sagrūt. Nespēju iedomāties, kā valdība risinās šo jautājumu.

Un kā ar brīvo laiku?
Jāsaka, ka man brīvā laika nav, jo, kad beidzās viens darbs, sākas otrs. Dienas gaita paiet savācot informāciju un nododot to tālāk. Un tad pienāk vakars, kad visi cilvēki dodas gulēt, bet es ķeros pie saviem rakstu darbiem.
Atvaļinājums man nav bijis kopš padomju savienības laikiem. Tad to varēja manīt – piegāja pie kases lodziņa, izņēma atvaļinājuma naudu un zināja, ka ir atvaļinājumā. Tagad šis jēdziens ir "izplūdis". Vienkārši ir brīži, kad ir vairāk jāstrādā un ir tādi, kad mazāk.

Ja nu tiešām ir brīvs brīdis, tad aizraujos ar astroloģiju – esmu nonācis pie slēdziena, ka arī šajā sfērā ir, ko mācīties. Tā ir interesanta zinātne, kurā iespējams pētīt ļoti interesantas sakarības. Tā nav zīlēšana, bet konkrēta matemātika, precīzu analoģiju sakarību izpēte par to, kas notiek debesīs un uz zemes. Vēl laikam, kad man būs vairāk kā 80 gadu, esmu atstājis tādu nodarbi kā filatēliju.

Paula Pīpkalēja