Piesārņojums no Rumbulas lidlauka bīstami pietuvojies Daugavai
Rumbulas lidlaukā izlietās naftas savācēju novērojumi liecina, ka piesārņojums bīstami pietuvojies Daugavai, šodien raksta laikraksts "Diena".
Rumbulas lidlaukā izlietās naftas savācēju novērojumi liecina, ka piesārņojums bīstami pietuvojies Daugavai, šodien raksta laikraksts "Diena".
Aviācijas petrolejas uzkrāšanās konstatēta urbumā 100 metru no Daugavas, tāpēc jau tagad atsūknēšanas jaudas vajadzētu palielināt. Līdzšinējie naftas savākšanas tempi bija nodrošinājuši piesārņojuma neizplešanos platumā un dziļumā, bet naudas pārskaitījuma aizkavēšanās no Rīgas domes draud ar aviācijas degvielas ieplūšanu Daugavā, norāda laikraksts.
Nauda aviācijas petrolejas atsūknēšanai no urbumiem, kur tā uzkrājas un pa laikam jāatsūknē, pietiek vēl pāris mēnešiem, bet domes vadība vilcinās pieņemt lēmumu par to, kurai institūcijai turpmāk ar šo jautājumu vajadzētu nodarboties, tāpēc nauda netiek pārskaitīta.
Valsts bezpeļņas organizācijas "Vides projekti" vadītājs Ivans Semjonovs "Dienai" paudis bažas, ka ūdenī varētu būt nonākušas aviācijas degvielas šķīstošās frakcijas. Blakus piesārņotajai 250 hektāru teritorijai, kas plešas kilometra garumā starp Maskavas ielu un Daugavu, atrodas Dārziņi, kur akās ūdens jau tagad ož pēc degvielas.
"Tur nebūtu ieteicams izmantot akas ūdeni. Domāju, ka tas pārsniedz dzeramā ūdens normas," atzīst Rīgas pilsētvides pārvaldes priekšniece Arta Dubova. Taču speciālistiem vislielākās bažas ir par to, ka piesārņojums varētu iekļūt dziļajos - arteriālajos ūdens slāņos. Tādā gadījumā ūdens kvalitāte būtu ietekmēta ne tikai Rīgā, "Dienai" uzsvēris Semjonovs.
Sabiedrības veselības aģentūrā laikrakstu informēja, ka Rīgā ūdens kvalitāte patlaban atbilst visām dzeramā ūdens prasībām.
Kā atgādina "Diena", Rumbulas lidlaukā aviācijas piesārņojums radās padomju laikā, kad te atradās militārās aviācijas bāze. Pēc aptuvenām aplēsēm, Rumbulas lidlauka teritorijā izlietas apmēram 1000 tonnu aviācijas degvielas.
Šogad no urbumiem atsūknētais aviācijas degvielas daudzums ir apmēram desmit kubikmetri jeb tik, cik var saliet divās nelielās ūdenscisternās. Sūknējot degvielu šādā tempā, vidi varētu attīrīt 10 vai 15 gados, bet ar Eiropas Savienības strukturālo fonda naudu to varētu izdarīt trijos gados, laikrakstam stāstījis Semjonovs.
Aviācijas petrolejas uzkrāšanās konstatēta urbumā 100 metru no Daugavas, tāpēc jau tagad atsūknēšanas jaudas vajadzētu palielināt. Līdzšinējie naftas savākšanas tempi bija nodrošinājuši piesārņojuma neizplešanos platumā un dziļumā, bet naudas pārskaitījuma aizkavēšanās no Rīgas domes draud ar aviācijas degvielas ieplūšanu Daugavā, norāda laikraksts.
Nauda aviācijas petrolejas atsūknēšanai no urbumiem, kur tā uzkrājas un pa laikam jāatsūknē, pietiek vēl pāris mēnešiem, bet domes vadība vilcinās pieņemt lēmumu par to, kurai institūcijai turpmāk ar šo jautājumu vajadzētu nodarboties, tāpēc nauda netiek pārskaitīta.
Valsts bezpeļņas organizācijas "Vides projekti" vadītājs Ivans Semjonovs "Dienai" paudis bažas, ka ūdenī varētu būt nonākušas aviācijas degvielas šķīstošās frakcijas. Blakus piesārņotajai 250 hektāru teritorijai, kas plešas kilometra garumā starp Maskavas ielu un Daugavu, atrodas Dārziņi, kur akās ūdens jau tagad ož pēc degvielas.
"Tur nebūtu ieteicams izmantot akas ūdeni. Domāju, ka tas pārsniedz dzeramā ūdens normas," atzīst Rīgas pilsētvides pārvaldes priekšniece Arta Dubova. Taču speciālistiem vislielākās bažas ir par to, ka piesārņojums varētu iekļūt dziļajos - arteriālajos ūdens slāņos. Tādā gadījumā ūdens kvalitāte būtu ietekmēta ne tikai Rīgā, "Dienai" uzsvēris Semjonovs.
Sabiedrības veselības aģentūrā laikrakstu informēja, ka Rīgā ūdens kvalitāte patlaban atbilst visām dzeramā ūdens prasībām.
Kā atgādina "Diena", Rumbulas lidlaukā aviācijas piesārņojums radās padomju laikā, kad te atradās militārās aviācijas bāze. Pēc aptuvenām aplēsēm, Rumbulas lidlauka teritorijā izlietas apmēram 1000 tonnu aviācijas degvielas.
Šogad no urbumiem atsūknētais aviācijas degvielas daudzums ir apmēram desmit kubikmetri jeb tik, cik var saliet divās nelielās ūdenscisternās. Sūknējot degvielu šādā tempā, vidi varētu attīrīt 10 vai 15 gados, bet ar Eiropas Savienības strukturālo fonda naudu to varētu izdarīt trijos gados, laikrakstam stāstījis Semjonovs.