Pilnveidos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmu
Valdības komiteja šodien vienojās par vairākiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos, kā arī jaunu likumu izstrādi, lai pilnveidotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu dzīvojamo ēku telpu grupām.
Valdības komiteja šodien vienojās par vairākiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos, kā arī jaunu likumu izstrādi, lai pilnveidotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu dzīvojamo ēku telpu grupām.
Speciāli normatīvo aktu izvērtēšanai izveidotā darba grupa atklājusi kopumā četras risināmās problēmas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu.
Darba grupa secinājusi, ka patlaban pastāv pretruna likumdošanā attiecībā uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrējamo objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu. Šī situācija neļauj viennozīmīgi identificēt daļu no ēkas, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā un kas, atšķirībā no dzīvošanai izmantotās mājas daļas, tiek aplikta ar nodokli.
Lai to novērstu, darba grupa ierosina veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ēku un telpu grupu obligātu statusa - dzīvojamās un neapdzīvojamās ēkas un telpu grupas - noteikšanu, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ēkām un telpu grupām var tikt mainīts statuss no dzīvojamās uz nedzīvojamo un otrādi.
Tāpat secināts, ka patlaban normatīvie akti nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas apmainās ar informāciju nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai, taču nav noteikta procedūra informācijas apritei starp pašvaldībām un Valsts zemes dienestu par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem un par nekustamā īpašuma objektiem, kurus neapliek ar nodokli.
Tas būs nepieciešams, jo no 2007.gada 1.janvāra paredzēts pāriet uz nodokļa aprēķinu ēkām pēc to kadastrālās vērtības un šo aprēķinu veiks pašvaldība, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta iesniegtajiem datiem par ēku kadastrālo vērtību.
Tāpat, pēc speciālistu domām, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir iespējams vienkāršot nekustamā īpašuma zemes lietošanas mērķu noteikšanu. Patlaban lietošanas mērķu noteikšanas kārtība ir pārāk sarežģīta un no vērtību veidošanas viedokļa nepamatota.
Pēc pašreiz spēkā esošās metodikas, gadījumos, kad dzīvojamā mājā bez dzīvokļiem ir arī neapdzīvojamās telpas, kuras tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, ir jānosaka vairāki lietošanas mērķi, kā rezultātā nepamatoti paaugstinās nekustamā īpašuma nodoklis par domājamo daļu zem šīs mājas dzīvokļiem, jo nekustamā īpašuma tirgus dati neuzrāda atšķirību starp daudzdzīvokļu mājā esošo telpu grupu vērtībām.
Lai situāciju mainītu, tiks veikti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu un sistematizāciju.
Lai pašvaldībām neradītu budžeta ieņēmumu samazinājumu, kas varētu rasties nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas vienkāršošanas gadījumā, pēc speciālistu domām, papildus ir nepieciešams aktualizēt vērtību bāzi, izlīdzināt kadastrālās vērtības zemei zem daudzfunkcionāli izmantojamiem dzīvojamiem namiem un līdz ar to arī nodokļa nastu.
Attiecībā uz vairākiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" minētajiem nekustamajiem īpašumiem, kas netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli, plānots noteikt, ka, izmantojot tos saimnieciskai darbībai, mēneša laikā no tās uzsākšanas pašvaldībai būs jāpaziņo, kuras ēkas vai to daļas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.
Iecerēts izstrādāt arī jaunus likumus, kas regulēs dzīvojamo māju pārvaldīšanu un neapdzīvojamo ēku apsaimniekošanu.
Kā uzskata darba grupa, šīs izmaiņas nodrošinās vienkāršu, objektīvu un uz tirgus vērtībām balstītu zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, kā arī objektīvu un taisnīgu nodokļa apjoma noteikšanu par zemi dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupu īpašniekiem.
Plānots, ka samazināsies arī pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu un biežo maiņu.
Darba grupa tiesību aktu pilnveidošanai, kuri regulē nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu dzīvojamo ēku telpu grupām un dzīvokļa īpašumam, tika izveidota pagājušā gada septembrī.
Elizabete Rutule LETA
Copyright © LETA
Speciāli normatīvo aktu izvērtēšanai izveidotā darba grupa atklājusi kopumā četras risināmās problēmas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu.
Darba grupa secinājusi, ka patlaban pastāv pretruna likumdošanā attiecībā uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrējamo objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu. Šī situācija neļauj viennozīmīgi identificēt daļu no ēkas, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā un kas, atšķirībā no dzīvošanai izmantotās mājas daļas, tiek aplikta ar nodokli.
Lai to novērstu, darba grupa ierosina veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ēku un telpu grupu obligātu statusa - dzīvojamās un neapdzīvojamās ēkas un telpu grupas - noteikšanu, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ēkām un telpu grupām var tikt mainīts statuss no dzīvojamās uz nedzīvojamo un otrādi.
Tāpat secināts, ka patlaban normatīvie akti nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas apmainās ar informāciju nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai, taču nav noteikta procedūra informācijas apritei starp pašvaldībām un Valsts zemes dienestu par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem un par nekustamā īpašuma objektiem, kurus neapliek ar nodokli.
Tas būs nepieciešams, jo no 2007.gada 1.janvāra paredzēts pāriet uz nodokļa aprēķinu ēkām pēc to kadastrālās vērtības un šo aprēķinu veiks pašvaldība, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta iesniegtajiem datiem par ēku kadastrālo vērtību.
Tāpat, pēc speciālistu domām, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir iespējams vienkāršot nekustamā īpašuma zemes lietošanas mērķu noteikšanu. Patlaban lietošanas mērķu noteikšanas kārtība ir pārāk sarežģīta un no vērtību veidošanas viedokļa nepamatota.
Pēc pašreiz spēkā esošās metodikas, gadījumos, kad dzīvojamā mājā bez dzīvokļiem ir arī neapdzīvojamās telpas, kuras tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, ir jānosaka vairāki lietošanas mērķi, kā rezultātā nepamatoti paaugstinās nekustamā īpašuma nodoklis par domājamo daļu zem šīs mājas dzīvokļiem, jo nekustamā īpašuma tirgus dati neuzrāda atšķirību starp daudzdzīvokļu mājā esošo telpu grupu vērtībām.
Lai situāciju mainītu, tiks veikti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu un sistematizāciju.
Lai pašvaldībām neradītu budžeta ieņēmumu samazinājumu, kas varētu rasties nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas vienkāršošanas gadījumā, pēc speciālistu domām, papildus ir nepieciešams aktualizēt vērtību bāzi, izlīdzināt kadastrālās vērtības zemei zem daudzfunkcionāli izmantojamiem dzīvojamiem namiem un līdz ar to arī nodokļa nastu.
Attiecībā uz vairākiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" minētajiem nekustamajiem īpašumiem, kas netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli, plānots noteikt, ka, izmantojot tos saimnieciskai darbībai, mēneša laikā no tās uzsākšanas pašvaldībai būs jāpaziņo, kuras ēkas vai to daļas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.
Iecerēts izstrādāt arī jaunus likumus, kas regulēs dzīvojamo māju pārvaldīšanu un neapdzīvojamo ēku apsaimniekošanu.
Kā uzskata darba grupa, šīs izmaiņas nodrošinās vienkāršu, objektīvu un uz tirgus vērtībām balstītu zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, kā arī objektīvu un taisnīgu nodokļa apjoma noteikšanu par zemi dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupu īpašniekiem.
Plānots, ka samazināsies arī pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu un biežo maiņu.
Darba grupa tiesību aktu pilnveidošanai, kuri regulē nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu dzīvojamo ēku telpu grupām un dzīvokļa īpašumam, tika izveidota pagājušā gada septembrī.
Elizabete Rutule LETA
Copyright © LETA