Pirmā stāva grīdu ar silto pagrīdi siltināšana
Putupolistirola siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās atrašanās vietas: vai tā ir pagraba grīda, pirmā stāva grīda virs pagraba pārseguma, uz gulšņiem vai uz grunts balstīta grīda utt. Siltumizolācijas ierīkošanas darbu veikšanas tehnoloģija ir atkarīga arī no tā, vai grīdu iebüvē jaunbüvē vai veic grīdas papildsiltināšanu.
| Pirmā
stāva grīdu ar silto pagrīdi siltināšana |
||||||||
|
Putupolistirola
siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās
atrašanās vietas: vai tā ir pagraba grīda, pirmā stāva grīda virs
pagraba pārseguma, uz gulšņiem vai uz grunts balstīta grīda utt.
Siltumizolācijas ierīkošanas darbu veikšanas tehnoloģija ir atkarīga
arī no tā, vai grīdu iebüvē jaunbüvē vai veic grīdas
papildsiltināšanu.
Apskatīsim putupolistirola siltumizolācijas ierīkošanu pirmā stāva grīdām ar silto pagrīdi. Pirmā stāva grīdu ar silto pagrīdi visbiežāk balsta uz gulšņiem. Agrāk būvētajās ēkās gulšņus parasti balstīja uz koka paliktņiem, bet paliktņus – uz ķieķeļu stabiņiem. Šādās grīdu konstrukcijās bieži vien pirmā stāva grīdu siltināšanai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Parasti šim nolūkam izmantoja mazefektīvus siltumizolācijas materiālus, kas nespēja nodrošināt nepieciešamo siltumpretestību. Visbiežāk pa ēkas perimetru pagrīdē ierīkoja uzbērto siltumizolāciju (izdedžus, smiltis). Tā pagrīdi daļēji aizsargāja no caursalšanas caur virspamatu, bet pilnīgi neaizsargāja no grunts aukstuma, jo grunts temperatūra praktiski vienmēr ir daudz zemāka par gaisa temperatūru dzīvojamās telpās. Tāpēc visefektīvāk siltumizolāciju ierīkot tieši zem grīdas. Ierīkojot grīdas un tās remontējot, noteikti jāparūpējas par labas siltumizolācijas ierīkošanu. Pēc grīdas ieklāšanas ierīkot siltumizolāciju bez kapitālas pārbūves nav iespējams. Daļēji to var atrisināt, grīdām uzklājot speciālu siltumizolācijas linoleju vai paklājus, tomēr daudz lielāku efektu var iegūt, ierīkojot pastāvīgu siltumizolāciju, kur ļoti efektīvas ir putupolistirola plāksnes. Pirmā stāva grīdas konstrukcija ar silto pagrīdi var būt dažāda, un galvenokārt tā ir atkarīga no grīdas pacēluma virs zemes un gruntsūdens līmeņa. Ja grīdas pacēlums virs zemes ir 40 cm un vairāk, tad parasti pirmā stāva grīdu ierīko uz ķieģeļu vai betona stabiņiem un koka gulšņiem. Ja grīdas pacēlums ir mazāks, tad koka gulšņus var novietot uz betona pamatnes, bet starp gulšņiem ievietot putupolistirola siltumizolāciju (1. att.). Ja grīdu veido uz ķieģeļu stabiņiem, tad pagrīdi vēdina ar telpas gaisu pa caurumiem grīdlīstēs vai arī speciāli izveidotiem vēdināšanas caurumiem grīdā. Ievietojot siltumizolāciju starp gulšņiem, šāda vēdināšanās vairs nenotiks un grīdas konstrukcija kļūst līdzīga pirmā stāva grīdas ar auksto pagrīdi konstrukcijai. Putupolistirola siltināšanas priekšrocība salīdzinājumā ar mīkstajām minerālvates plāksnēm sajā gadījumā ir tā, ka no apakšas putupolistirols nav jānosedz ar pretvēja izolāciju, jo gaiss putupolistirolā atrodas ieslēgtā stāvoklī granulās un gaisa plūsma to nespēj iekustināt, tādējādi nepasliktinot tā siltumtehniskās īpašības. Tā kā putupolistirola plāksnēm nav jāuzņem praktiski nekāda slodze, izņemot pašsvaru, tad šajā gadījumā var izmantot EPS 60 klases putupolistirola plāksnes. |
||||||||
|
||||||||
|
1. att.
Pirmā stāva grīda uz gulšņiem un betona pamatnes: 1 – grīdas dēļi; 2 –
tvaikizolācija; 3 – gulsnis; 4 – koka paliktnis; 5 – hidroizolācija zem
gulšņiem; 6 – putupolistirola siltumizolācijas plāksnes; 7 – betona
pamatne; 8 – stiegru siets; 9 – gruntī ieblietētas šķembas vai oļi
Ekspluatējamu grīdu ar silto pagrīdi siltināšana praktiski ne ar ko neatšķiras no pirmā stāva grīdu ar auksto pagrīdi siltināšanas, tikai šajos gadījumos nav iespējama grīdas izolēšana no apakšas. Remonta gadījumā šādu grīdu no augšas var siltināt, vai nu uzlaužot veco grīdu, ievietojot siltumizolāciju starp gulšņiem un pēc tam ierīkojot jaunu grīdu, vai arī papildu siltumizolāciju ievietojot starp gulšņiem, kas novietoti uz vecās grīdas, un jauno grīdu izveidojot uz šiem gulšņiem. Kā jau atzīmēts iepriekš, ja grīdas pacēlums virs zemes ir mazāks par 40 cm, tad koka gulšņus var novietot uz betona pamatnes (1. att.), bet starp gulšņiem ievietot putupolistirola siltumizolāciju. Gulšņus jācenšas novietot tā, lai atstatums starp tiem gaismā bütu pieskaņots putupolistirola plākšņu platumam, bet tajā pašā laikā jābüt ievērotam pieļaujamajam atstatumam starp gulšņiem konkrētajam grīdas segumam. Šajā gadījumā ieteicams likt 75–100 mm biezu putupolistirola kārtu. Uz gulšņiem balstītas grīdas konstrukcija ir vienkārša. Speciāli sagatavotā grunts pamatnē ieblietē šķembas vai oļus, bet uz tiem ierīko apmēram 10 cm biezu betona (klase «B7,5») balstkārtu. Ja gruntij ir maza nestspēja, tad ieteicams betonā ievietot 5–6 mm diametra stiegru sietu (solis – 200×200 mm). Ja gruntij ir laba nestspēja, tad tas nav nepieciešams un balstkārtu var veidot pat no māla un grants maisījuma vai ķieģeļu šķembām, ko pārlej ar javu vai kaļķu pienu. Balstkārtai jāatrodas vismaz 10 cm virs ārējās noplanētās zemes virsmas līmeņa. Virs balstkārtas gulšņu balstījuma vietās novieto hidroizolāciju, veidotu no ruberoīda vai cita hidroizolācijas ruļļmateriāla kārtas. Uz hidroizolācijas kārtas novieto gulšņus, to augšējo virsmu horizontalitāti un atrašanos vienā plaknē nodrošinot ar vajadzīgā biezuma paliktņiem, kurus novieto zem gulšņiem. Starp gulšņiem ievieto siltumizolāciju, ko no augšas nosedz ar tvaikizolācijas kārtu. Virs tvaikizolācijas ierīko dēļu grīdu. Ja atstatums starp gulšņu viduslīnijām nepārsniedz 60 cm, tad var izmantot 29 mm biezos grīdas dēļus, 22 mm biezās kokskaidu vai OSB plātnes, uz kurām vai arī uz parastā dēļu klāja pēc tam iestrādā parketu vai citu grīdas seguma materiālu. Darbu tehnoloģija un secība var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, tomēr vispārīgā gadījumā (ja grīdu nebalsta uz ķieģeļu stabiņiem) tā ir šāda: * paredzamajā darbu veikšanas vietā norok augsnes kārtu, kā arī izrok koku un krūmu saknes; * rakuma vietu nolīdzina, noblietē un noraktās kārtas vietā pieber smiltis, grunti vai tīrus būvgružus. Ber 10–15 cm biezās kārtās, katru kārtu rüpīgi noblietējot; izveidotajā sagatavošanas kārtā ieblietē šķembas vai oļus. Ieblietēt var ar rokas blieti, ko izgatavo no 60–80 cm gara apaļkoka vai brusas atgriezuma, pienaglojot tam apdarinātu rokturi; * lai iegütu līdzenu betona balstkārtu, grīdas laukumu sadala joslās. Joslas citu no citas atdala ar dēļiem vai latām – vadulām. Vadulu augstumu līmetņo vajadzīgajā līmenī un nostiprina ar koka mietiņiem. Ja mietiņus starp ieblietētajiem oļiem vai šķembām ir grüti iedzīt, tad vispirms var izveidot veidņus – vadulas un oļus vai šķembas gruntī ieblietēt pēc tam; * katrā otrajā joslā iestrādā betonmasu. Betonēšanas laikā iestrādā arī stiegru sietu. Betona aizsargkārtas biezumam jābūt 30–50 mm. Pēc izlīdzināšanas betonmasas līmenim jābūt 2–3 mm virs vadulu virsmas, jo jāņem vērā betonmasas sablīvēšanās. Tās virsmu nolīdzina ar mērlatu vai līdzenu dēli; * kad betons iestrādātajās joslās ir pietiekami sacietējis, vadulas noņem un betonē pārējās joslas, par vadulām izmantojot sacietējušo betonu; * pēc betona sacietēšanas visā platībā ieklāj vieglu hidroizolāciju (pergamīnu, polietilēna plēvi u. tml.) vai hidroizolācijas materiāla strēmeles liek tikai zem gulšņiem (zema gruntsüdens līmeņa gadījumā) un atzīmē gulšņu atrašanās vietas; * sāk gulšņu montāžu. Vispirms uz koka paliktņiem novieto tos divus gulšņus, kuriem jāatrodas pie pretējām sienām. Pēc tam paredzētajos attālumos izvieto pārējos gulšņus. Gulšņu augšējām virsmām jāatrodas vienā līmenī. Gulšņu stāvokli koriģē, zem gulšņiem paliekot vajadzīgā biezuma paliktņus; * starp gulšņiem ievieto putupolistirola EPS 60 siltumizolācijas plāksnes; * virs siltumizolācijas un gulšņiem ieklāj tvaikizolāciju; sāk grīdas ieklāšanu. Praksē bieži pirmā stāva grīdas nākas siltināt arī virs pagraba dzelzsbetona pārseguma. Tas ir nepieciešams ne tikai tāpēc, lai ziemā novērstu aukstuma nokļūšanu pirmā stāva telpās, bet arī lai vasarā pasargātu pagrabu no sasilšanas caur pārsegumu. Visbiežāk virs pagraba pārseguma grīdu ierīko uz gulšņiem, tos balstot uz monolītā vai saliekamā dzelzsbetona pārseguma. Pēc pašreizējām siltumtehniskajām normām pietiekams ir 75 mm biezs putupolistirola siltumizolācijas slānis. Tad izmanto arī 75 mm augstuma gulšņus. Tomēr praksē bieži siltumizolācijas slāni vēlas veidot biezāku, un tad ieteicams ierīkot dubultgulšņus – vienu kārtu virs otras, gulšņus izvietojot perpendikulāros virzienos (2. att.). |
||||||||
|
||||||||
|
2. att.
Siltumizolācijas ierīkošana virs pagraba pārseguma: 1 – grīdas segums;
2 – tvaikizolācija; 3 – perpendikulāri izvietoti gulšņi; 4 –
hidroizolācija zem gulšņiem; 5 – putupolistirola siltumizolācijas
plāksnes; 6 – dzelzsbetona pārseguma panelis; 7 – elastīga starplika; 8
– grīdlīste
3. att. Pagraba grīdas siltumizolēšana, jauno grīdu ieklājot uz gulšņiem: 1 – vecā grīda; 2 – hidroizolācija; 3 – balstdēlis; 4 – gulsnis; 5 – putupolistirola plāksnes; 6 – grīdas klājs; 7 – grīdas seguma materiāls Lai novērstu aukstuma (siltuma) tiltu, starp grīdas konstrukciju un sienu ievieto elastīgas starplikas. Šim nolükam var izmantot 8–16 mm biezas kokšķiedru plātnes vai arī putupolistirola plāksnes strēmeles. Virs gulšņiem jāizveido tvaikizolācijas kārta, bet hidroizolācijas materiāla strēmeles jāievieto tikai zem gulšņiem vai gulšņu koka paliktņiem. Uz grunts balstītas pagraba grīdas papildsiltināšanas darbu veikšanas secība un tehnoloģija, ieklājot jauno grīdu uz gulšņiem, ir līdzīga, tomēr nedaudz atšķiras no iepriekš apskatītās uz gulšņiem balstītās pirmā stāva grīdas siltināšanas, un vispārīgā gadījumā tā varētu būt šāda (3. att.): * noņem durvju apmales, sliekšņus, grīdlīstes un citus izvirzījumus, kas atrodas jaunās, paaugstinātās grīdas līmenī; * uz grīdas noklāj hidroizolācijas ruļļmateriālus vai ilgizturīgo polietilēna plēvi. Tā aizsargās siltumizolāciju pret samitrināšanos no apakšas; * ja grīda ir nelīdzena, uz tās novieto balstdēļus, kuru šķērsgriezums aptuveni var būt 25×75 mm (to ieteicams darīt arī tad, ja grīda ir līdzena). Balstdēļus var likt ar soli 600 mm; * atzīmē gulšņu atrašanās vietas; * izvieto gulšņus, par tiem izmantojot 50 mm biezas latas. Gulšņu augstums ir vienāds ar siltumizolācijas kārtas biezumu. Atstatums starp gulšņiem jāizvēlas tāds, lai starp tiem putupolistirola plāksnes varētu ievietot bez piegriešanas. Gulšņu augßmalām jāatrodas vienā horizontālā plaknē. Līmetņošanai var izmantot līmeņrādi vai līmetņošanas caurulīti. Vajadzības gadījumā zem gulšņiem paliek ķīļus vai paliktņus; * grīdas gulšņus pienaglo pie balstdēļiem; starp gulšņiem ievieto putupolistirola plāksnes. Jāraugās, lai viss tilpums starp gulšņiem būtu aizpildīts. Pēc iespējas jācenšas izmantot veselas plāksnes; * mitrās telpās ieteicams ieklāt tvaikizolāciju; no grīdas dēļiem, kokskaidu vai OSB plāksnēm, ģipškartona loksnēm vai citiem tamlīdzīgiem materiāliem ierīko grīdas klāju, ko pieskrūvē vai pienaglo pie gulšņiem; * uz šī klāja var ieklāt dažādus sintētiskos grīdas seguma materiālus (linoleju, plastmasas flīzes u. c.). Pirms to ieklāšanas jāaizšpaktelē un jānolīdzina visi nelīdzenumi, it sevišķi šuvju vietas. Dēļu grīdas špaktelē un pēc tam nokrāso. Ja izmanto neelpojošus grīdas seguma materiālus (linoleju, plastmasas flīzes u. c.), tad ierīkot tvaikizolāciju nav nepieciešams; * piestiprina durvju apmales, grīdlīstes un sliekšņus.
|
||||||||
|
||||||||
Uzrakstiet komentāru...
