Pirmajā pusgadā uz pusi palielinājies konstatēto arodsaslimšanu skaits
2002. gada sešos mēnešos valstī konstatēti 214 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 47 % arodsaslimšanas gadījumiem vairāk kā pērn attiecīgā periodā.
"2002. gada sešos mēnešos valstī konstatēti 214 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 47 % arodsaslimšanas gadījumiem vairāk kā pērn attiecīgā periodā," informē Valsts darba inspekcijas direktora vietnieks Armīns Bukavs, atzīmējot, ka nereti vienam cilvēkam konstatētas pat vairākas saslimšanas.
"Jāsaka, ka straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. Par to liecina fakts, ka 2002. gada 6 mēnešos visbiežāk arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem," komentē A. Bukavs.
Līdzīgi kā pērn, pirmā lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 54% no konstatēto arodslimību skaita. Kā galvenie cēloņi jāmin ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats. Darba devēji ne vienmēr nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm nodarbinātoskā to prasa LR MK 04.03.97. noteikumi Nr.86 "Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā". Šī iemesla dēļ skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi. Netiek iekārtotas ergonomiski pareizas darba vietas un noteikti smaguma pārvietošanas riski.
Otra lielākā grupa ir saindēšanās u.c. ārēju iedarbību sekas - 15% no reģistrētajām arodslimībām. Tai skaitā atklātas 26 vibrācijas slimības un 7 intoksikācijas ar smagiem metāliem. Vibrācijas slimība lielākoties traktoristiem reģistrēta, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās (sēdekļi bez amortizācijas, bez iespējas regulēt augstumā, dziļumā u.t.t.).
Trešā lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības - 14,9% no apstiprinātajām arodslimībām. Lai arī nodarbinātie ir nodrošināti ar kolektīvajiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un informēti par kaitīgo faktoru ietekmi, tas nereti viņus nepasargā no saslimšanas, jo arī salīdzinoši mazas putekļu un ķīmisko vielu koncentrācijas var izraisīt alerģiska rakstura saslimšanas. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nosūtīt strādājošos uz obligātajām veselības pārbaudēm pirms darba līguma slēgšanas.
Analīze parāda, ka ievērojams arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 67 % un ir 61 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām. Visvairāk - 34 % saslimušo - ir trolejbusu, tramvaju vadītāji (2001.g.1.p.g. -26 %) . Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem troleibusiem un tramvajiem, kuriem bijuši vāji amortizēti sēdekļi un paaugstināta vibrācija.
Arodsaslimšanas gadījumu analīze rāda, ka 56 % arodslimnieku turpina strādāt profesijā, kura izraisījusi saslimšanu, 12 % strādā citā amatā, taču 32 % ir pilnībā pārtraukuši darbu.
Jāsaka, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem nākotnē būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Lilijai Vancānei tel. 7021737
Direktora vietnieks A.Bukavs
"Jāsaka, ka straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem. Par to liecina fakts, ka 2002. gada 6 mēnešos visbiežāk arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem," komentē A. Bukavs.
Līdzīgi kā pērn, pirmā lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 54% no konstatēto arodslimību skaita. Kā galvenie cēloņi jāmin ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskās pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats. Darba devēji ne vienmēr nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm nodarbinātoskā to prasa LR MK 04.03.97. noteikumi Nr.86 "Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā". Šī iemesla dēļ skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi. Netiek iekārtotas ergonomiski pareizas darba vietas un noteikti smaguma pārvietošanas riski.
Otra lielākā grupa ir saindēšanās u.c. ārēju iedarbību sekas - 15% no reģistrētajām arodslimībām. Tai skaitā atklātas 26 vibrācijas slimības un 7 intoksikācijas ar smagiem metāliem. Vibrācijas slimība lielākoties traktoristiem reģistrēta, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās (sēdekļi bez amortizācijas, bez iespējas regulēt augstumā, dziļumā u.t.t.).
Trešā lielākā grupa ir elpošanas sistēmas slimības - 14,9% no apstiprinātajām arodslimībām. Lai arī nodarbinātie ir nodrošināti ar kolektīvajiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un informēti par kaitīgo faktoru ietekmi, tas nereti viņus nepasargā no saslimšanas, jo arī salīdzinoši mazas putekļu un ķīmisko vielu koncentrācijas var izraisīt alerģiska rakstura saslimšanas. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nosūtīt strādājošos uz obligātajām veselības pārbaudēm pirms darba līguma slēgšanas.
Analīze parāda, ka ievērojams arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 67 % un ir 61 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām. Visvairāk - 34 % saslimušo - ir trolejbusu, tramvaju vadītāji (2001.g.1.p.g. -26 %) . Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem troleibusiem un tramvajiem, kuriem bijuši vāji amortizēti sēdekļi un paaugstināta vibrācija.
Arodsaslimšanas gadījumu analīze rāda, ka 56 % arodslimnieku turpina strādāt profesijā, kura izraisījusi saslimšanu, 12 % strādā citā amatā, taču 32 % ir pilnībā pārtraukuši darbu.
Jāsaka, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem nākotnē būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot Lilijai Vancānei tel. 7021737
Direktora vietnieks A.Bukavs
