Pirmo reizi ārvalsts būvkompānija Latvijā izkonkurē vietējos uzņēmumus
Vācu būvkompānija "MBM Bau AG" izkonkurējusi vietējās būvkompānijas Latvijā un realizēs vērienīgo Upmalas biroju celtniecības projektu, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (Db).
Vācu būvkompānija "MBM Bau AG" izkonkurējusi vietējās būvkompānijas Latvijā un realizēs vērienīgo Upmalas biroju celtniecības projektu, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (Db).
Kopējais darba un investīciju apjoms Upmalas biroju kompleksā Rīgā tiek lēsts aptuveni 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) apmērā. Vācu kompānija būvdarbu realizācijai nepiesaistīs vietējo darbaspēku, bet gan vācu speciālistus un poļu strādniekus.
Šis varētu būt viens no pirmajiem gadījumiem, kad vietējās kompānijas atklātā konkursā izkonkurē ārvalstu kompānija kā projekta ģenerāluzņēmējs ar saviem strādniekiem, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, norāda Db.
"Mūsu kompānija jau vairākkārt ir sazinājusies ar būvniecības kompānijām ārvalstīs un salīdzinājusi izmaksas pozīcijas ar šīm kompānijām. Latvijas būvkompānijas tiešām vairs izmaksu ziņā daudz neatšķiras no ārzemju kompānijām," norāda būvuzņēmuma "LX Grupa" vadītājs Mārcis Apsītis.
Upmalas biroju projekta ģenerāluzņēmējs vācu būvkompānija "MBM Bau AG" šī projekta attīstītājiem "Bauplan Nord" esot piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus, tomēr Vācijas apmēriem šī būvkompānija esot vien vidēji liels uzņēmums, kas nodarbina 350 līdz 400 cilvēkus.
Šī kompānija jau iepriekš bija realizējusi projektus Latvijā - Gētes institūta celtniecības un Vācijas vēstniecības renovācijas projektus, tomēr toreiz šī būvkompānija netika izvēlēta, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem.
"Kad mēs pirms trīs gadiem šeit uzsākām savu darbību, tas bija neiedomājami, ka ārvalstu kompānijas varētu uzvarēt kādā būvdarbu konkursā, jo Latvijas celtniecības industrijā izmaksas bija daudzkārt zemākas. Tomēr pēdējos gados ļoti strauji Latvijā ir kāpušas algas - sevišķi būvindustrijā, un tirgus šobrīd ir nonācis līdz tādai stadijai, ka ārvalstu kompānijas var piedāvāt tādus pašus vai pat izdevīgākus nosacījumus par vietējām kompānijām," norāda "Bauplan Nord" valdes loceklis Jans Brinks.
Viņš atzīst, ka arī pašiem projekta pasūtītājiem tas bijis neliels pārsteigums, ka Latvijā patlaban atmaksājoties strādāt arī ar ārvalstu būvkompānijām. Vācu kompānijas piedāvājums bijis par 8% lētāks nekā vietējo kompāniju piedāvājums.
Lomu nospēlējuši arī citi faktori, kas bijuši par labu vāciešiem - piemēram, realizācijas termiņi un kvalitāte.
"Pirms pusotra mēneša mēs jau uzsākām zemes darbus, bet pēc mēneša sāksim betona darbus," laikrakstam stāstījis Brinks.
"Bauplan Nord" Latvijā būs arī citi projekti, kas vēl ir tikai izstrādes fāzē. Brinks neizslēdz iespēju, ka arī nākamajos konkursos labāko piedāvājumu varētu izteikt tieši ārvalstu kompānijas.
Lielā būvniecības buma dēļ Latvijā esot arī liela steiga būvdarbos un ir daudz cilvēku, kuri savu amatu nemaz neesot apguvuši, līdz ar to daudzos gadījumos esot arī apšaubāma būvdarbu kvalitāte. "Latvijā ir labi darbinieki un sava aroda pratēji, tomēr lielo darba apjomu un steigas dēļ darbus bieži veic darbinieki, kuriem nemaz nav atbilstošas kvalifikācijas, kā rezultātā cieš gan darbu termiņi, gan kvalitāte," uzsver Brinks.
Arī Latvijas būvuzņēmēji neslēpj, ka darba roku trūkuma dēļ darbus bieži veic neatbilstošas kvalifikācijas un pieredzes darbinieki. "Citas izvēles jau nav. Vai nu nodarbināt neprašu un cerēt, ka viņš savu darbu padarīs un apgūs, vai arī nestrādāt vispār," laikrakstam sacījis kāds mazais būvnieks, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu.
Latvijas būvkompānijām birokrātisko šķēršļu dēļ ir daudz grūtāk nodarbināt ārvalstu darbaspēku, kas palīdzētu konkurēt ar ārvalstu būvkompānijām, raksta Db.
"Ārvalstu kompānijām nav praktiski nekādu problēmu piesaistīt viesstrādniekus, bet Latvijas būvniekiem tas ir ļoti sarežģīti," uzsver būvkompānijas "Lata būvserviss" vadītājs Māris Pauliņš. Viņš norāda, ka "Lata būvserviss" mēģinājis piesaistīt viesstrādniekus, tomēr, uzzinot par visām procedūrām, kas ir jāizpilda, kompānija no nodoma atteikusies.
Ārvalstu darba spēka piesaistīšanu vairums Db aptaujāto būvuzņēmēju min kā vienu no galvenajām iespējām, kā konkurēt būvniecības tirgū līdz ar spēcīgu ārvalstu kompāniju ienākšanu Latvijas būvniecības tirgū. Lielākā konkurence esot sagaidāma uz lielu un vērienīgu būvniecības projektu realizāciju.
Kā norāda Db, apzinoties, ka pēc neilga laika Eiropas Savienība (ES) piedzīvos kritisku darbaspēka trūkumu, Eiropas Komisija (EK) turpina izstrādāt plānus par augsti kvalificētu profesionāļu piesaisti no trešajām valstīm.
Pēc mēneša ES iekšlietu komisārs Franko Fratīni nāks klajā ar projektu "Zilā karte", kas iecerēts, lai ES kļūtu par vilinošāku vietu trešo valstu profesionāļiem. Saskaņā ar EK ieceri, ikviens profesionālis, piemēram, inženieris vai augstskolas pasniedzējs, kas būs atradis legālu darbu savā profesijā kādā no ES dalībvalstīm, varēs saņemt "Zilo karti", kas turpmākajā dzīvē viņam atvieglos gan pārvietošanos, gan uzturēšanos ES.
Līdz ar "Zilās kartes" ieviešanu inženieris, piemēram, no Krievijas brīvi varēs strādāt Latvijā, bet, paejot diviem gadiem, viņam būs tiesības arī pārcelties uz citu dalībvalsti un strādāt tur.
Kā papildu priekšrocība "Zilās kartes" sistēmā tiek minēts apstāklis, ka kartes turētājs, pametot ES, jebkurā brīdī varēs atgriezties tajā. Tiesa, "Zilā karte" nesniegs tās īpašniekiem tiesības pārvākties uz patstāvīgu dzīvi ES. Pie tam ikviena dalībvalsts būs tiesīga noteikt no trešajām valstīm pieaicināmo profesionāļu skaitu.
Kopējais darba un investīciju apjoms Upmalas biroju kompleksā Rīgā tiek lēsts aptuveni 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) apmērā. Vācu kompānija būvdarbu realizācijai nepiesaistīs vietējo darbaspēku, bet gan vācu speciālistus un poļu strādniekus.
Šis varētu būt viens no pirmajiem gadījumiem, kad vietējās kompānijas atklātā konkursā izkonkurē ārvalstu kompānija kā projekta ģenerāluzņēmējs ar saviem strādniekiem, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, norāda Db.
"Mūsu kompānija jau vairākkārt ir sazinājusies ar būvniecības kompānijām ārvalstīs un salīdzinājusi izmaksas pozīcijas ar šīm kompānijām. Latvijas būvkompānijas tiešām vairs izmaksu ziņā daudz neatšķiras no ārzemju kompānijām," norāda būvuzņēmuma "LX Grupa" vadītājs Mārcis Apsītis.
Upmalas biroju projekta ģenerāluzņēmējs vācu būvkompānija "MBM Bau AG" šī projekta attīstītājiem "Bauplan Nord" esot piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus, tomēr Vācijas apmēriem šī būvkompānija esot vien vidēji liels uzņēmums, kas nodarbina 350 līdz 400 cilvēkus.
Šī kompānija jau iepriekš bija realizējusi projektus Latvijā - Gētes institūta celtniecības un Vācijas vēstniecības renovācijas projektus, tomēr toreiz šī būvkompānija netika izvēlēta, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem.
"Kad mēs pirms trīs gadiem šeit uzsākām savu darbību, tas bija neiedomājami, ka ārvalstu kompānijas varētu uzvarēt kādā būvdarbu konkursā, jo Latvijas celtniecības industrijā izmaksas bija daudzkārt zemākas. Tomēr pēdējos gados ļoti strauji Latvijā ir kāpušas algas - sevišķi būvindustrijā, un tirgus šobrīd ir nonācis līdz tādai stadijai, ka ārvalstu kompānijas var piedāvāt tādus pašus vai pat izdevīgākus nosacījumus par vietējām kompānijām," norāda "Bauplan Nord" valdes loceklis Jans Brinks.
Viņš atzīst, ka arī pašiem projekta pasūtītājiem tas bijis neliels pārsteigums, ka Latvijā patlaban atmaksājoties strādāt arī ar ārvalstu būvkompānijām. Vācu kompānijas piedāvājums bijis par 8% lētāks nekā vietējo kompāniju piedāvājums.
Lomu nospēlējuši arī citi faktori, kas bijuši par labu vāciešiem - piemēram, realizācijas termiņi un kvalitāte.
"Pirms pusotra mēneša mēs jau uzsākām zemes darbus, bet pēc mēneša sāksim betona darbus," laikrakstam stāstījis Brinks.
"Bauplan Nord" Latvijā būs arī citi projekti, kas vēl ir tikai izstrādes fāzē. Brinks neizslēdz iespēju, ka arī nākamajos konkursos labāko piedāvājumu varētu izteikt tieši ārvalstu kompānijas.
Lielā būvniecības buma dēļ Latvijā esot arī liela steiga būvdarbos un ir daudz cilvēku, kuri savu amatu nemaz neesot apguvuši, līdz ar to daudzos gadījumos esot arī apšaubāma būvdarbu kvalitāte. "Latvijā ir labi darbinieki un sava aroda pratēji, tomēr lielo darba apjomu un steigas dēļ darbus bieži veic darbinieki, kuriem nemaz nav atbilstošas kvalifikācijas, kā rezultātā cieš gan darbu termiņi, gan kvalitāte," uzsver Brinks.
Arī Latvijas būvuzņēmēji neslēpj, ka darba roku trūkuma dēļ darbus bieži veic neatbilstošas kvalifikācijas un pieredzes darbinieki. "Citas izvēles jau nav. Vai nu nodarbināt neprašu un cerēt, ka viņš savu darbu padarīs un apgūs, vai arī nestrādāt vispār," laikrakstam sacījis kāds mazais būvnieks, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu.
Latvijas būvkompānijām birokrātisko šķēršļu dēļ ir daudz grūtāk nodarbināt ārvalstu darbaspēku, kas palīdzētu konkurēt ar ārvalstu būvkompānijām, raksta Db.
"Ārvalstu kompānijām nav praktiski nekādu problēmu piesaistīt viesstrādniekus, bet Latvijas būvniekiem tas ir ļoti sarežģīti," uzsver būvkompānijas "Lata būvserviss" vadītājs Māris Pauliņš. Viņš norāda, ka "Lata būvserviss" mēģinājis piesaistīt viesstrādniekus, tomēr, uzzinot par visām procedūrām, kas ir jāizpilda, kompānija no nodoma atteikusies.
Ārvalstu darba spēka piesaistīšanu vairums Db aptaujāto būvuzņēmēju min kā vienu no galvenajām iespējām, kā konkurēt būvniecības tirgū līdz ar spēcīgu ārvalstu kompāniju ienākšanu Latvijas būvniecības tirgū. Lielākā konkurence esot sagaidāma uz lielu un vērienīgu būvniecības projektu realizāciju.
Kā norāda Db, apzinoties, ka pēc neilga laika Eiropas Savienība (ES) piedzīvos kritisku darbaspēka trūkumu, Eiropas Komisija (EK) turpina izstrādāt plānus par augsti kvalificētu profesionāļu piesaisti no trešajām valstīm.
Pēc mēneša ES iekšlietu komisārs Franko Fratīni nāks klajā ar projektu "Zilā karte", kas iecerēts, lai ES kļūtu par vilinošāku vietu trešo valstu profesionāļiem. Saskaņā ar EK ieceri, ikviens profesionālis, piemēram, inženieris vai augstskolas pasniedzējs, kas būs atradis legālu darbu savā profesijā kādā no ES dalībvalstīm, varēs saņemt "Zilo karti", kas turpmākajā dzīvē viņam atvieglos gan pārvietošanos, gan uzturēšanos ES.
Līdz ar "Zilās kartes" ieviešanu inženieris, piemēram, no Krievijas brīvi varēs strādāt Latvijā, bet, paejot diviem gadiem, viņam būs tiesības arī pārcelties uz citu dalībvalsti un strādāt tur.
Kā papildu priekšrocība "Zilās kartes" sistēmā tiek minēts apstāklis, ka kartes turētājs, pametot ES, jebkurā brīdī varēs atgriezties tajā. Tiesa, "Zilā karte" nesniegs tās īpašniekiem tiesības pārvākties uz patstāvīgu dzīvi ES. Pie tam ikviena dalībvalsts būs tiesīga noteikt no trešajām valstīm pieaicināmo profesionāļu skaitu.
