Plāno celt ekskluzīvu ēku Elizabetes ielā
Rīgā, Elizabetes ielā 39, iecerēts būvēt ekskluzīvu septiņu stāvu dzīvojamo māju ar kopējo platību aptuveni 5000 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika" galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš.
Rīgā, Elizabetes ielā 39, iecerēts būvēt ekskluzīvu septiņu stāvu dzīvojamo māju ar kopējo platību aptuveni 5000 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika" galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš.
Būvniecības priekšlikums izstrādāts SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika", autori ir arhitekti Lazdiņš un Maija Ezergaile. Projekts 2003.gadā atzīts par labāko zemes īpašnieka organizētajā skiču konkursā. Pašlaik projekts atrodas skiču stadijā.
Ēkas pirmais stāvs paredzēts veikaliem un restorānam, augstākajos stāvos pa četriem izvietoti nestandarta formas un atklāta plānojuma dzīvokļi, kas ērti transformējami atbilstoši katra dzīvokļa īpašnieka vēlmēm.
Dzīvokļu vidējās platības pārsniedz Latvijā ierastos mājokļu izmērus, piemēram, vienas guļamistabas dzīvokļa platība būs ap 110 kvadrātmetriem, divu un trīs guļamistabu dzīvokļa platība - līdz 210 kvadrātmetriem.
Katram dzīvoklim projektēta minimāla ārtelpa terases vai lodžijas veidā, augstāko stāvu dzīvokļiem - arī plašas "penthouse" tipa terases. Arī ēkas plakanais jumts izmantojams atpūtai vai kā skatu platforma. Īpašas ērtības potenciālajiem iedzīvotājiem sniedz liftu plānojums, kas atveras tieši dzīvoklī.
Ēkas iedzīvotājiem un nomniekiem būs iespēja izmantot arī apakšzemes garāžu.
Gandrīz divus gadus saskaņojot projektu, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē ir panākta vienošanās, ka zemes īpašnieks tur pašreiz atrodošos divstāvu koka ēku, kas nav atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, par saviem līdzekļiem un pēc izstrādāta tehniskā projekta drīkst pārcelt uz citu vietu Rīgā. Tam atrasts piemērots gruntsgabals Kalnciema ielā.
Pašreizējā projekta stadijā vislielākās problēmas varētu sagādāt projektā paredzētā ēkas augstuma saskaņošana. Blakus gruntsgabalos esošās divas ēkas jau ievērojami pārsniedz Rīgas vidējo un normatīvi maksimāli pieļauto apbūves augstumu.
Tāpēc projekta autori uzskata: lai radītu saskanīgu un harmonisku pilsētvides iespaidu, būtu lietderīgi nedaudz pārsniegt maksimāli pieļaujamo augstumu, tādējādi iespējami izlīdzinot jau izveidojušos augstumu starpību starp blakus ēkām. Savulaik šādas atkāpes netieši bija pieļautas saistošajos Rīgas centra apbūves noteikumos.
Būvniecības priekšlikums izstrādāts SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika", autori ir arhitekti Lazdiņš un Maija Ezergaile. Projekts 2003.gadā atzīts par labāko zemes īpašnieka organizētajā skiču konkursā. Pašlaik projekts atrodas skiču stadijā.
Ēkas pirmais stāvs paredzēts veikaliem un restorānam, augstākajos stāvos pa četriem izvietoti nestandarta formas un atklāta plānojuma dzīvokļi, kas ērti transformējami atbilstoši katra dzīvokļa īpašnieka vēlmēm.
Dzīvokļu vidējās platības pārsniedz Latvijā ierastos mājokļu izmērus, piemēram, vienas guļamistabas dzīvokļa platība būs ap 110 kvadrātmetriem, divu un trīs guļamistabu dzīvokļa platība - līdz 210 kvadrātmetriem.
Katram dzīvoklim projektēta minimāla ārtelpa terases vai lodžijas veidā, augstāko stāvu dzīvokļiem - arī plašas "penthouse" tipa terases. Arī ēkas plakanais jumts izmantojams atpūtai vai kā skatu platforma. Īpašas ērtības potenciālajiem iedzīvotājiem sniedz liftu plānojums, kas atveras tieši dzīvoklī.
Ēkas iedzīvotājiem un nomniekiem būs iespēja izmantot arī apakšzemes garāžu.
Gandrīz divus gadus saskaņojot projektu, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē ir panākta vienošanās, ka zemes īpašnieks tur pašreiz atrodošos divstāvu koka ēku, kas nav atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, par saviem līdzekļiem un pēc izstrādāta tehniskā projekta drīkst pārcelt uz citu vietu Rīgā. Tam atrasts piemērots gruntsgabals Kalnciema ielā.
Pašreizējā projekta stadijā vislielākās problēmas varētu sagādāt projektā paredzētā ēkas augstuma saskaņošana. Blakus gruntsgabalos esošās divas ēkas jau ievērojami pārsniedz Rīgas vidējo un normatīvi maksimāli pieļauto apbūves augstumu.
Tāpēc projekta autori uzskata: lai radītu saskanīgu un harmonisku pilsētvides iespaidu, būtu lietderīgi nedaudz pārsniegt maksimāli pieļaujamo augstumu, tādējādi iespējami izlīdzinot jau izveidojušos augstumu starpību starp blakus ēkām. Savulaik šādas atkāpes netieši bija pieļautas saistošajos Rīgas centra apbūves noteikumos.