Plāno ieviest ēku energosertifikāciju
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi ēku energoefektivitātes likumu, kas paredz ieviest speciālu ēku energosertifikāciju, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļa
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi ēku energoefektivitātes likumu, kas paredz ieviest speciālu ēku energosertifikāciju, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Energoefektivitātes ieviešanai ir paredzēts trīs gadu pārejas periods.
Energosertifikācija paredzēta jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām, nododot ekspluatācijā, kā arī pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku.
Kā skaidro EM, likumprojekts izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās, samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, kā arī nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par ēku energoefektivitāti.
Paredzams, ka, ieviešot likumu, samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, kā arī apkures izmaksas. Turklāt likumprojekta ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk veikt mājokļu siltināšanu, kā rezultātā vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju, norāda EM.
Lai informētu sabiedrību par likumprojektā ietvertajiem pasākumiem, EM Būvniecības departaments plāno rīkot informatīvus seminārus interesentiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, energosertifikācija ēkām noteikti nepieciešama. Viņš gan atzina, ka tā noteikti sadārdzinās jauno ēku būvniecību, jo būs nepieciešams izpildīt energoefektivitātes prasības.
Tomēr, viņaprāt, "labāk maksāt šodien nekā rīt", jo ēkas siltināšana vēlāk parasti izmaksā dārgāk nekā siltināšana būvniecības gaitā.
Viņš arī norādīja, ka, ieviešot energosertifikāciju, katrs, kurš iegādājas īpašumu, būs informēts par tā stāvokli energopatēriņa jomā.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) prezidents Edgars Šīns sacīja, ka energosertifikācijas ieviešanai ir gan sliktās, gan labās puses.
Pozitīvi vērtējams, ka ikviens īpašuma pircējs vai īrētājs iegūs priekšstatu par sava nākamā īpašuma enerģijas patēriņu. Tāpat energosertifikāta nepieciešamība liks namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem risināt enerģijas patēriņa problēmas, uzskata Šīns.
Vienlaikus energosertifikācija būs vēl viena procedūra, pērkot un pārdodot īpašumu, kas apgrūtinās nekustamā īpašuma biznesu. "Mums jau tā šo procedūru ir krietni vairāk nekā kaimiņiem igauņiem," sacīja Šīns.
Vai energosertifikācija vērtējama vairāk pozitīvi nekā negatīvi atkarīgs no tā, kādā veidā tā tiks realizēta. "Ja, piemēram, energosertifikāciju veiks tikai "Mājokļu aģentūra" un, lai to saņemtu, būs jāpierakstās rindā pusgadu uz priekšu, tas būs ārprāts," sacīja Šīns.
Energoefektivitātes ieviešanai ir paredzēts trīs gadu pārejas periods.
Energosertifikācija paredzēta jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām, nododot ekspluatācijā, kā arī pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku.
Kā skaidro EM, likumprojekts izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās, samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, kā arī nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par ēku energoefektivitāti.
Paredzams, ka, ieviešot likumu, samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, kā arī apkures izmaksas. Turklāt likumprojekta ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk veikt mājokļu siltināšanu, kā rezultātā vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju, norāda EM.
Lai informētu sabiedrību par likumprojektā ietvertajiem pasākumiem, EM Būvniecības departaments plāno rīkot informatīvus seminārus interesentiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, energosertifikācija ēkām noteikti nepieciešama. Viņš gan atzina, ka tā noteikti sadārdzinās jauno ēku būvniecību, jo būs nepieciešams izpildīt energoefektivitātes prasības.
Tomēr, viņaprāt, "labāk maksāt šodien nekā rīt", jo ēkas siltināšana vēlāk parasti izmaksā dārgāk nekā siltināšana būvniecības gaitā.
Viņš arī norādīja, ka, ieviešot energosertifikāciju, katrs, kurš iegādājas īpašumu, būs informēts par tā stāvokli energopatēriņa jomā.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) prezidents Edgars Šīns sacīja, ka energosertifikācijas ieviešanai ir gan sliktās, gan labās puses.
Pozitīvi vērtējams, ka ikviens īpašuma pircējs vai īrētājs iegūs priekšstatu par sava nākamā īpašuma enerģijas patēriņu. Tāpat energosertifikāta nepieciešamība liks namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem risināt enerģijas patēriņa problēmas, uzskata Šīns.
Vienlaikus energosertifikācija būs vēl viena procedūra, pērkot un pārdodot īpašumu, kas apgrūtinās nekustamā īpašuma biznesu. "Mums jau tā šo procedūru ir krietni vairāk nekā kaimiņiem igauņiem," sacīja Šīns.
Vai energosertifikācija vērtējama vairāk pozitīvi nekā negatīvi atkarīgs no tā, kādā veidā tā tiks realizēta. "Ja, piemēram, energosertifikāciju veiks tikai "Mājokļu aģentūra" un, lai to saņemtu, būs jāpierakstās rindā pusgadu uz priekšu, tas būs ārprāts," sacīja Šīns.