Plāno rekonstruēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku
Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), šodien, apmeklējot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, apliecināja atbalstu tās rekonstrukcijai.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), šodien, apmeklējot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, apliecināja atbalstu tās rekonstrukcijai.
Apmeklējumā piedalījās arī Īpašuma departamenta direktora p.i. Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.
Muzeja ēka celta no 1903. līda 1905. gadam un kopš tā laika nav piedzīvojusi nevienu kapitālo remontu. Šobrīd ēkas tehniskais stāvoklis vērtējams kā kritisks – inženiertehniskās komunikācijas ir morāli un fiziski nolietojušās, instalācija nespēj nodrošināt ekspozīciju pienācīgu izgaismojumu un apdraud ugunsdrošību. Nav ventilācijas un ugunsdrošības iekārtu, trūkst ekspozīciju un izstāžu telpu, telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un pedagoģisko programmu norisēm. Ēkas jumts tek, bēniņu unikālās koka konstrukcijas iepuvušas, saplaisājis apmetums, bojāti logu rāmji. Muzejs ir tikai daļēji pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
A.Ameriks apmeklējuma laikā atzīmēja, ka Rīgas kultūras infrastruktūras sakārtošana ir domes pašreizējā sasaukuma prioritāte – Nacionālās operas 3. kārta, Rīgas Krievu teātris, kinoteātris "Rīga", kultūras nams "Ziemeļblāzma", Dziesmusvētku estrāde ir tie objekti, kuru rekonstrukcija līdztekus Latgales multikulturālā centra, Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izbūvei ļautu akcentēt Rīgas kā garīgā, nevis komerciālā un azartspēļu centra tēlu.
"Arī personiski mans viedoklis ir, ka privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus mēs nedrīkstam vienkārši notērēt – tie jāiegulda citos pašvaldības īpašumos, būtiski ceļot to vērtību un saglabājot nākamajām paaudzēm mūsu vienreizējo mantojumu. Un vēl – mēs nemaz nevaram novērtēt par augstu kultūras klātbūtni pilsētas ikdienā un svētkos, un deputātu pienākums ir darīt visu šīs klātbūtnes labā," sacīja A.Ameriks. "Nacionālajam mākslas muzejam ir neatsverama loma Rīgas, Latvijas un, es uzdrošinos teikt, Eiropas kultūras dzīvē, un mums jārada visi priekšnosacījumi, lai šī loma varētu īstenoties. Pēc rekonstrukcijas muzejs iekļausies arī pasaules šedevru ceļojošo izstāžu apritē, jo šobrīd ēkas ekspluatācijas apstākļi atbaida daudzus iespējamos eksponētājus. Vēl piebildīšu, ka mēs drīzumā plānojam atrisināt jautājumu par operatīvu līdzekļu piesaisti pašvaldības īpašumu aizsardzībai – izsludinot attiecīgu konkursu, mēs apdrošināsim gan sociālās sfēras objektus (bērnudārzus, skolas, bērnunamus), gan, protams, arī kultūras infrastruktūras vērtības."
Plānots, ka nākamā gada pavasarī tiks izsludināts starptautisks metu konkurss muzeja ēkas rekonstrukcijai un funkciju uzlabošanai, tostarp jaunu telpu izbūvei bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā – muzeja ēkas paplašināšanai Esplanādes virzienā. Konkursam tiks atvēlēti 100-120 tūkstoši latu.
E.Krastiņš uzsvēra, ka šā konkursa organizēšanā būs jāiegulda ļoti nopietns darbs, lai piesaistītu pasaules klases speciālistus. "Jautājums par iespējamo piebūvi, manuprāt, risināms projekta otrajā kārtā," sacīja E.Krastiņš. "Mums jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi pret publiskās ārtelpas samazināšanu, un tas būtu pieļaujams ne tikai ļoti pārdomāta un racionāla, bet arī arhitektoniski visnotaļ augstvērtīga projekta ietvaros."
Apmeklējuma laikā notikušajās pārrunās panākta vienošanās, ka vēl šogad tiks veikta muzeja ēkas tehniskā apsekošana un veikti darbi instalācijas nomaiņai.
Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), šodien, apmeklējot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, apliecināja atbalstu tās rekonstrukcijai.
Apmeklējumā piedalījās arī Īpašuma departamenta direktora p.i. Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.
Muzeja ēka celta no 1903. līda 1905. gadam un kopš tā laika nav piedzīvojusi nevienu kapitālo remontu. Šobrīd ēkas tehniskais stāvoklis vērtējams kā kritisks – inženiertehniskās komunikācijas ir morāli un fiziski nolietojušās, instalācija nespēj nodrošināt ekspozīciju pienācīgu izgaismojumu un apdraud ugunsdrošību. Nav ventilācijas un ugunsdrošības iekārtu, trūkst ekspozīciju un izstāžu telpu, telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un pedagoģisko programmu norisēm. Ēkas jumts tek, bēniņu unikālās koka konstrukcijas iepuvušas, saplaisājis apmetums, bojāti logu rāmji. Muzejs ir tikai daļēji pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
A.Ameriks apmeklējuma laikā atzīmēja, ka Rīgas kultūras infrastruktūras sakārtošana ir domes pašreizējā sasaukuma prioritāte – Nacionālās operas 3. kārta, Rīgas Krievu teātris, kinoteātris "Rīga", kultūras nams "Ziemeļblāzma", Dziesmusvētku estrāde ir tie objekti, kuru rekonstrukcija līdztekus Latgales multikulturālā centra, Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izbūvei ļautu akcentēt Rīgas kā garīgā, nevis komerciālā un azartspēļu centra tēlu.
"Arī personiski mans viedoklis ir, ka privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus mēs nedrīkstam vienkārši notērēt – tie jāiegulda citos pašvaldības īpašumos, būtiski ceļot to vērtību un saglabājot nākamajām paaudzēm mūsu vienreizējo mantojumu. Un vēl – mēs nemaz nevaram novērtēt par augstu kultūras klātbūtni pilsētas ikdienā un svētkos, un deputātu pienākums ir darīt visu šīs klātbūtnes labā," sacīja A.Ameriks. "Nacionālajam mākslas muzejam ir neatsverama loma Rīgas, Latvijas un, es uzdrošinos teikt, Eiropas kultūras dzīvē, un mums jārada visi priekšnosacījumi, lai šī loma varētu īstenoties. Pēc rekonstrukcijas muzejs iekļausies arī pasaules šedevru ceļojošo izstāžu apritē, jo šobrīd ēkas ekspluatācijas apstākļi atbaida daudzus iespējamos eksponētājus. Vēl piebildīšu, ka mēs drīzumā plānojam atrisināt jautājumu par operatīvu līdzekļu piesaisti pašvaldības īpašumu aizsardzībai – izsludinot attiecīgu konkursu, mēs apdrošināsim gan sociālās sfēras objektus (bērnudārzus, skolas, bērnunamus), gan, protams, arī kultūras infrastruktūras vērtības."
Plānots, ka nākamā gada pavasarī tiks izsludināts starptautisks metu konkurss muzeja ēkas rekonstrukcijai un funkciju uzlabošanai, tostarp jaunu telpu izbūvei bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā – muzeja ēkas paplašināšanai Esplanādes virzienā. Konkursam tiks atvēlēti 100-120 tūkstoši latu.
E.Krastiņš uzsvēra, ka šā konkursa organizēšanā būs jāiegulda ļoti nopietns darbs, lai piesaistītu pasaules klases speciālistus. "Jautājums par iespējamo piebūvi, manuprāt, risināms projekta otrajā kārtā," sacīja E.Krastiņš. "Mums jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi pret publiskās ārtelpas samazināšanu, un tas būtu pieļaujams ne tikai ļoti pārdomāta un racionāla, bet arī arhitektoniski visnotaļ augstvērtīga projekta ietvaros."
Apmeklējuma laikā notikušajās pārrunās panākta vienošanās, ka vēl šogad tiks veikta muzeja ēkas tehniskā apsekošana un veikti darbi instalācijas nomaiņai.
